Iestājas par jēgpilnu reformu

2019. gada 1. augusts 07:07

145

Astoņu Lejaskurzemes novadu un Liepājas pilsētas vadība un deputāti nevēlas dzīvot zem viena jumta

Pirmdien, 29. jūlijā, Liepājā notika Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētās konsultācijas par administratīvi teritoriālās reformas modeli.
Ministrs Juris Pūce un ministrijas pieaicinātais eksperts ekonom-ģeogrāfs Jānis Turlajs prezentēja plānotās reformas vēsturisko gaitu, mērķus un potenciālos sociālekonomiskos ieguvumus.
Savukārt Liepājas pašvaldība un astoņu novadu – Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes –pašvaldības iepazīstināja ar savu redzējumu.
Ministrs viņu priekšlikumu – saglabāt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību, bet no astoņiem novadiem veidot vienu Lejaskurzemes novadu – teicās izvērtēt.

Pilsēta ar vilkmi
Tikšanās Liepājā bija jau 26. un priekšpēdējā VARAM un Latvijas pašvaldību konsultāciju reize. No 7. augusta sākšoties nākamā tūre, kad uz klātienes sarunām tiks aicināti iedzīvotāji.
J. Pūce norādīja, ka pašreizējais pašvaldību iedalījums ir ļoti neviendabīgs – 60 no 119 vietvarām neatbilstot esošajiem pašvaldību veidošanas noteikumiem. Pieaugot pašvaldību skaits, kurās iedzīvotāju ir mazāk par četriem tūkstošiem, esot grūti noteikt vienādus kvalitātes standartus, un tas situāciju saasinot. Ministrs vērsa uzmanību: lai gan kopējais iedzīvotāju skaits samazinās, viņu vidējais vecums strauji pieaug un tāpēc pašvaldību pakalpojumu apjoms un līdz ar to administratīvie izdevumi palielināsies.
Vienīgais modelis, kas spēj realizēt lielus attīstības projektus, ir koncentrācija ap attīstības centru, pauda J. Pūce. Šeit tā plānota kā astoņu novadu administratīvā apvienošanās ar Liepāju.
“Liepāja ir viena no veiksmīgākajām pašvaldībām pievienotās vērtības radīšanā. Liepājai ir vilkme, kas var pavilkt apkaimi,” secinājis J. Turlajs. Vairāki viņa prezentētie skaitļi gan tika apšaubīti. Liepājas mērs Jānis Vilnītis iebilda pret apgalvojumu, ka tikai pāris pilsētas vidusskolās 10.–12. klašu posmā var nokomplektēt paralēlklases. Tāpat neesot korekti teikt, ka piektā daļa liepājnieku strādā Rīgā, ja par uzskaites pamatu tiek ņemta Liepājā strādājoša uzņēmuma juridiskā adrese galvaspilsētā.

Mērķi atšķiras
J. Vilnītis savā prezentācijā akcentēja pilsētas attīstības mērķus un virzienus, kuros jau ir pamatīgas iestrādnes – ceļi, osta, dzelzceļš, lidosta.
“Liepāja iestājas par jēgpilnu un pakāpenisku reformu. Mūsu mērķis ir paaugstināt pilsētas konkurētspēju citu Baltijas reģiona pilsētu vidū, turpinot ieguldīt – neesam gatavi atkāpties no šī mērķa. Savukārt novadiem, to iedzīvotājiem, ir pilnīgi citi mērķi un vajadzības,” uzsvēra mērs.
Ar to sasaucās astoņu Lejaskurzemes novadu prezentācijā paustais, ko VARAM pārstāvjiem darīja zināmu Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. “Nevar likt vienlīdzības zīmi starp pilsētu un laukiem. Mūsu infrastruktūra ir pavisam citādāka,” viņa uzsvēra, norādot atšķirīgos mērķus – lauksaimniecību, mežus, dabas resursus – un problēmas, no kurām sāpīgākā – ceļu stāvoklis. Griboties nākotnē redzēt arī citādāku pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli.
“Rīkosimies atbildīgi!” aicināja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, akcentējot atšķirības sociālajā jomā. “Nestādos priekšā, kā mēs apvienotajā novadā varētu nodrošināt visiem skolēniem brīvpusdienas, kā tas ir Rucavā.”

“Kāda tauta? Es un tu”
Savu attieksmi un pārdomas klātesošie pauda debatēs.
“Kopš paša sākuma Ministru kabinets nekad nav bijis koleģiāla ie-stāde, katra ministrija savā īpatnībā veido savas iestādes,” apgalvoja Durbes novada deputāts Jānis Ruško, kurš iepriekš bijis dažādos amatos, tostarp VARAM. Tāpēc esot izgāzta jau 2003. gadā sagatavotā valsts pārvaldes reforma. “Ja valsts pārvaldē ir haoss, tad to nevajag attiecināt uz pašvaldībām.” Viņaprāt, nevar runāt par uzņēmējdarbības attīstību, ja pašvaldības pašas nevar noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai palielinājumus.
Aizputes novada domes deputāts Imants Ozols atzinās, ka, klausoties Liepājas vadības uzstāšanos, vienu brīdi vēlējies, lai arī novadi būt šādā izaugsmē un potenciālā, bet tad padomājis: “Cik mēs no novadiem būsim deputāti apvienotajā pašvaldībā, lai varētu “izsist” ceļu, piemēram, no Apriķiem uz Pāvilostu vai no Aizputes uz Skrundu?”
I. Ozols atgādināja Paula Putniņa lugas “Ar būdu uz baznīcu” personāža sacīto par vēlēšanām, kurās rezultātu nosaka tauta: “Kāda tauta? Es un tu.”
Savukārt Linards Tiļugs aizdomājies par sociālo pabalstu atšķirīgo līmeni dažādās pašvaldībās. “Mēs taču augstāko pabalstu uz leju nelaidīsim? Jāceļ mazie uz augšu. No kādiem līdzekļiem?”
Viņš arī atgādināja, ka pirms iepriekšējās reformas solīts, ka tās rezultātā ekonomija būs 50 miljoni gadā, bet šā ietaupījuma izlietojums tā arī neesot manīts. Nu tiekot solīta 130 miljonu ieekonomēšana, bet šim ciparam negriboties ticēt. “Mēs reizēm ejam pret dabas likumiem, arī ekonomika un vēsture ir dabas likumu noteikta lieta.” Kā šo likumu veidoti centri esot Priekule, Aizpute, Grobiņa. “Kurš no tiem būs apvienotā novada galvenais centrs? Un tad sāksies!”
Cita pietiekami spēcīga centra neesamību kā argumentu par labu Liepājai minēja arī J. Pūce.

Pašu valdība – tuvākā
Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis dzirdējis iedzīvotāju bažas, vai tiešām necīnīšoties, lai viņu novads paliktu, un iebildumus par ierēdņu aparātu. “Vai arī ministriju skaits trīs reizes samazināsies kā novadu skaits?”
Par atšķirīgajiem valsts pakalpojumiem runāja arī Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs. Viņš atgādināja, ka pēc pašreizējās vēlēšanu sistēmas lielajos novados sarakstus var iesniegt tikai politiskās partijas, nevis vēlētāju apvienības. Ar konkrētiem piemēriem viņš demonstrēja, ka tajos nelielajos apgabalos, kur pieteiktas arī apvienības, sabiedrības aktivitāte vēlēšanu procesā bijusi daudz augstāka. “Kādā veidā arī nelielā teritoriālā vienībā tiks nodrošināta iespēja izraudzīties savus kandidātus vēlēšanām?” jautāja A. Radzevičs. Viņš arī kritizēja VARAM pētījumu, pēc kura sanākot, ka depopulācija strauji pieaugs Nīcas un Grobiņas novadā.
J. Pūce centās atspēkot argumentu, ka nevar nākotnes modeli būvēt, rēķinot arī turpmāku iedzīvotāju skaita sarukumu. Iepriekš šis fakts neesot ņemts vērā un par labu neesot nācis.
“Iespējams, ka politiskās partijas vēlas centralizēt valsts pārvaldi, sameklējot peramos zēnus – pašvaldības,” pauda Agris Petermanis. “Pašu valdība – tā ir cilvēkiem tuvākā.” Viņš neesot redzējis īstu pašvaldību līdzšinējā darba izvērtējumu.
Ministrs daudzvārdīgi atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem un uz repliku: “Vai valsts pilda savas funkcijas?” attrauca: “Nē, nepilda.”
Smieklus un neapmierinātu murdoņu (“Ak, šausmas!”) izsauca J. Pūces atgādinājums, ka viņu ievēlējuši tieši Kurzemes vēlētāji.
Ministrs secināja, ka šī bijusi deputātiem un prezentācijām bagātākā sapulce, un solīja dzirdētos priekšlikumus izvērtēt.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Iestājas par jēgpilnu reformu

Kategorijas