Ceļ veselīgo garšaugu saulītē

2019. gada 8. augusts 07:07

1481

Vita un Edgars Dekanti ir jaunpienācēji lauksaimniecības jomā. Viņi izvēlējušies īpašumā iegūto zemes gabalu izmantot lietderīgi un iemēģināt savus spēkus kādas kultūras audzēšanā. Savu darbošanos sākuši ar ķiploku – garšaugu, ko, šķiet, pazīst visi, taču kas, pēc Dekantu domām, nepamatoti atstāts novārtā.
Lai situāciju mainītu un parādītu, ka ķiploku var izmantot dažādos veidos, Vita un Edgars izveidojuši zīmolu “Kniploks”. Ar šo nosaukumu viņi pasaulē palaiduši pašu gatavotu ķiploku ziedu pesto.

“Kniploks” – trešais bērns
Vita un Edgars ikdienā dzīvo un saimnieko Medzē. Pāris audzina divus dēlus, kuri netieši kļuvuši par motivatoriem nodoties lauku darbiem. “Lai bērni saprastu, kā ir jāstrādā un ka ir jāstrādā. Lai saprastu – kas, kur un kā aug,” norāda Vita. Tieši Medzē Dekantu ģimene uzsākusi mēģinājumus lauksaimniecībā. Ideja par ķiploku audzēšanu radusies, jo licies, ka tas ir viegli kopjams un audzējams augs, tomēr izrādījies, ka tā nebūt nav. ““Kniploks” ir kā mūsu trešais bērns. Tas ir jāapčubina, jāmīl un jālolo. Tas prasa ļoti daudz laika,” par ķiploku audzēšanu un sava produkta gatavošanu teic Vita.
Lēmums par ķiploku audzēšanu nācis gana strauji – iegādāta sēkla, tā iestādīta un pēc tam tikai pāris nodomājis – ko nu tagad darīt? Un tieši tad dzimusi ideja par “Kniploku”. Kāds ģimenes draugs pajokojis, ķiploku nosaukdams par kniploku, un Dekantiem šis vārds tik ļoti iepaticies, ka nolēmuši tieši tā nosaukt pašu izlolotos garšaugus un to produkciju. “Ziemā ķiploki auga, tad mums bija ļoti daudz laika domāt, un sapratām, ka būs ļoti daudz ķiploku ziedu. Agrāk no ziediem, kas auga piemājas dārzā, bija taisīts pesto, un pašu patēriņā tas ļoti ātri pazuda. Tad arī nolēmām, ka ziedus vajag izmantot pesto,” atminas Vita.
Abi ikdienā strādā pamatdarbā, līdz ar to ķiploku audzēšanu un pesto gatavošanu šobrīd var dēvēt par hobiju, kam labprāt nododas no darba brīvajā laikā. Dažreiz darbi pie produkta sagatavošanas ievelkas pat līdz diviem naktī. Vita pastāsta, ka zīmols “Kniploks” tautās palaists vien šī gada maijā. Pats garšaugs gan zemē pirmoreiz nonācis un lolots kopš pērnā oktobra.

Apmulst no lielās intereses
Pirmā publiskā “Kniploka” atrādīšana un piedāvāšana cilvēkiem notika Medzes pagasta svētkos – mājražotāju tirdziņā. Dekanti spriež – tā kā nodarbē sperti vien pirmie soļi, jāsāk ar mazumiņu, nedzenoties pēc tirgošanās lielajos gadatirgos. Vitai bijis pārsteigums par to, cik liela interese un atsaucība ir no cilvēkiem, kad “Kniploks” ticis prezentēts sociālajās vietnēs “Facebook” un “Instagram”. Tur piedāvātās pesto burciņas pazudušas zibenīgi. “Doma bija klusi, klusi sākt. Sākumā jau ir bail – kā būs. Bet viss aizgāja tik pēkšņi – rakstīja vietējie, cilvēki meklēja. Nebija domāts, ka tā būs. Paši bijām apmulsuši, bet ir prieks,” par “Kniploka” atpazīstamību saka Vita.
Izrādās, ka vislielākā interese par produktu bijusi tieši jaunajai paaudzei, lai gan Dekantiem šķitis, ka ķiploki varētu būt iecienīti tieši vecākās paaudzes vidū. Dekanti spriež, ka varbūt tieši pesto ir tas, kas piesaista, jo maz ir mājražotāju, kas ko tādu gatavo. Protams, liela daļa pesto gatavo mājas apstākļos no visdažādākajām izejvielām, tomēr interesi par “Kniploku” izdevies radīt.
Vita atzīst, ka pats sarežģītākais pesto gatavošanā ir pats sākums – ķiploku ziedu novākšana. Tas ir jādara laikus, kamēr ziedi vēl nav palikuši stingri un nav pārziedējuši. Tieši ziedu sagatavošana tālākajam apstrādes procesam ir pats grūtākais un atbildīgākais darbs. “To laiku es arī atceros kā izmisuma pilnu,” šodien ar smaidu teic Vita. Pēcāk nācis izmēģinājumu laiks – eksperimenti ar sastāvdaļu proporcijām un garšu buķeti. “Tad jau process vairs nav tik sarežģīts – mēs masu vienkārši blenderējam līdz vēlamajai konsistencei.” Pesto ir intensīva un izteikta ķiploku garša. Noslēdzošais posms ir tā pakošana un burciņu noformēšana. “Visu darām paši – katru burciņu apčubinām,” atzīst Dekanti.

Gūst zināšanas un pieredzi
Ja šobrīd Dekanti ķiplokus audzē 0,2 hektāru lielā platībā, tad iecerēts, ka nākamajā sezonā to varētu palielināt līdz 0,5 hektāriem. “Protams, ir jāizglītojas, jāmācās,” par to, lai darbošanās būtu veiksmīga, saka Vita. Viņa šai ziņā slavē vīru, kurš aktīvi apmeklē seminārus, izglītojošus kursus, dodas pieredzes apmaiņas braucienos pie citiem nozares entuziastiem. Tādēļ nu Dekantiem ir stabilāks pamats un izpratne par garšauga audzēšanu, kopšanu un uzglabāšanu.
Nākotnē iecerēts iegādāties arī kādu tehnikas vienību, lai atvieglotu ķiploku stādīšanas un novākšanas darbus. Līdz šim Dekanti visu – no sēklas iesēšanas līdz garšauga novākšanai – paveikuši pašu spēkiem, taču, palielinot platību un kāpinot apjomu, būs nepieciešami papildspēki.
Lai iegūtu nepieciešamo finansējumu savu ieceru īstenošanai, Dekanti sagatavojuši pieteikumu Eiropas fondu līdzfinansējuma ieguvei. “Viss ir iesniegts, gaidām rezultātus,” norāda Edgars.
Viņš kādu laiku bija devies peļņā uz Angliju, taču sapratis, ka savu dzīvi nodzīvot un bērnus audzināt ārpus Latvijas nevēlas. Edgars pārliecinājies, ka tiem, kuri patiesi grib strādāt, darbs atradīsies. Ir daudz nišu, kurās iesaistīties un darboties. To novērojusi arī Vita, redzot, cik daudz dažādu un interesantu produktu jaunie censoņi tirgo dažādos pasākumos. “Ir daudz nišu, ko izvēlēties. Ir tikai jāmeklē informācija, virsū tā neuzskries,” mudina Vita.

Grib pievērsties pilnībā
Vita teic, ka plānā ir ar katru sezonu piedāvājumam pievienot kādu jaunu produktu. “Produktus gribam tādus, kas ķiploku popularizētu. Šķiet, ka cilvēki ķiploku aizmirsuši, bet tas ir lielisks produkts, kas der visam,” viņa atgādina un zina teikt, ka aromātiskais garšaugs lieliski noder sievietes ķermenim, ādai un imūnsistēmai. Tāpat tam ir labvēlīga ietekme uz vīrieša organismu. Vita ļoti labi atceras savu bērnību, kad no rīta brokastīs tika pasniegtas ķiplokmaizes, kuras obligāti bija jāapēd, lai būtu laba veselība.
Dekanti cer, ka pēc laika lauksaimniecība un mājražošana varēs kļūt par galveno nodarbi un naudas ieguves avotu. Tad varētu tapt arī “Kniplokam” līdzvērtīga produktu līnija, kur galvenā vieta tiktu atvēlēta kartupelim. Arī te nosaukums jau padomā – “Kartfelis”.
Kaut zemes darbi nebūt nav viegli un ne vienmēr paredzams to rezultāts, Dekanti ir apņēmības pilni darboties: “Nedomājam padoties – enerģija iekšā ir.” Vitai lauku darbi nav sveši jau kopš bērnības, kas pavadīta Gaviezē – tieši tur iegūta mīlestība pret zemi, kas nav zudusi arī pieaugušai. To Dekanti cer nodot arī saviem bērniem, jo neatņemama ir viņu līdzdalība un nākšana talkā vecākiem. Dekantiem liels atbalsts ir arī ģimene – gan pāra vecāki, gan Vitas māsa Evita, kura gādā par “Kniploka” mārketinga aktivitātēm.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ceļ veselīgo garšaugu saulītē

Kategorijas