Iemīlas Latvijas piekrastē un dalās ar “Rūgumos” saskatīto labumu

2019. gada 8. augusts 07:07

1608

Iemīlas Latvijas piekrastē un dalās ar “Rūgumos” saskatīto labumu

Pāvilostas novada Saraiķos, teju pašā jūras krastā, atrodas kempings “Rūgumi”. Tieši atrašanās vieta noteikti vērtējama kā lielākais šīs vietas trumpis. Uz “Rūgumiem” atpūtu dabas tuvumā bez ikdienas steigas, cilvēku drūzmas un mūžīgās darba dunas brauc baudīt gan vietējie, gan ārzemju tūristi. Liela daļa no tiem – vācieši, jo, izrādās, mājas saimnieku ikdiena rit tieši Vācijā. Tomēr ik gadu vairākus mēnešus viņi līdzās atpūtniekiem savas dienas vada īpašumā Latvijā, jo šajā vietā atraduši daļu sevis.

Ideja rodas abiem vienlaikus
“Rūgumos” ikvienu iebraucēju sagaida šīs vietas saimnieki – Evita un Kristians Haimerli. Evita, lai gan dzimusi un uzaugusi Latvijā, nu dienas vada Vācijā, uz kuru devusies vēl studiju laikā. Tur iepazinusies ar Kristianu, abi apprecējušies, izveidojuši ģimeni, tā ikdiena ar Vāciju savijusies tik cieši, ka pārcelties atpakaļ uz Latviju nav bijis aicinājuma. Vācijā Evita strādā par kouču jeb individuālās izaugsmes treneri, savukārt Kristians ir psihologs.
Latvijā palikusi Evitas ģimene, ar kuru ciešs kontakts ir vēl joprojām, tādēļ viesos te braukts gana bieži. Evita nāk no Siguldas, tādējādi līdz zināmam brīdim saistības ar Kurzemi un tās piejūras pilsētām un ciemiem nav bijis nekādas. To mainījis brīdis, kad ar vīru nolēmuši kāzu ceļojumā apceļot Latviju un nonākuši Bernātos. Tieši tur aizsākusies abu mīlestība pret skaisto Latvijas piekrasti un parādījusies doma par īpašuma iegādi tieši šajā Latvijas pusē. “Mana sirds bija palikusi šeit,” smaidot atzīst Evita.
Kā nonākuši tieši “Rūgumos” un nolēmuši tos pārņemt savā īpašumā? Tā esot nejaušība. Ieraudzījuši, un uzreiz pārņēmusi sajūta, ka tā ir vieta, kur būt un labi justies. Ideja par uzņēmējdarbības uzsākšanu un kempinga izveidi “Rūgumos” abiem radusies teju vienlaikus tieši tad, kad apjautuši šīs vietas pievienoto vērtību un īpašo auru. “Tas bija kopējs lēmums. Kad atbraucām, piedzīvojām šeit fantastisku sajūtu un nolēmām, ka vēlamies dalīties ar to, ko paši šeit atrodam. Tiešām ir tā, ka cilvēki atbrauc un saka: “Paldies par klusumu, paldies par to, ka mēs varam piezemēties, ka nav burzmas!””

Mājvārdu nemaina
Evita atzīst, ka nosaukums “Rūgumi” kempingam nav pašu dots. “Māju tā arī sauca, un mēs šo nosaukumu atstājām. Mums skaidroja, ka nevar mājai nosaukumu ņemt nost,” stāsta kempinga saimniece un smej, ka nosaukums ir īpašs ar to, ka ar vietu nekādi nav saistīts, līdz ar to notikusi izvairīšanās no tādām klišejām kā “Dzintars”, “Pie jūras” vai tamlīdzīgiem piekrastei raksturīgiem kempingu nosaukumiem. Nu pagājuši jau trīs gadi, kopš Evita un Kristians vasaras periodu pavada “Rūgumos”. Tiek pētīts, ko un kā darīt labāk, kas vēl pilnveidojams, lai viesi šeit justos komfortabli. Piemēram, pagājušogad viesiem bija pieejamas četras mazās mājiņas, šogad tām jau pievienojušās vēl divas – lielākas.
“Mājiņas atveda gatavas, atbrauca firma un nokrāsoja tā, kā mēs gribējām – skandināvu stilā. Izvēlējāmies zilo krāsu, jo tā šeit piestāv,” stāsta saimniece. Koka namiņi nav izvēlēti nejauši. Haimerli vēlējušies, lai teritorijas apbūvē tiktu izmantoti gavenokārt dabiski materiāli. Līdz ar to arī namiņu interjerā lielākoties redzamas tieši koka mēbeles un dabiska materiāla dizaina priekšmeti. Mājiņās viesi dzīvo atsevišķi, taču koplietošanā viņiem pieejamas kempinga teritorijā novietotās četras sausās tualetes, kā arī virtuve, kas izvietota līdzīga tipa, tikai mazākā mājiņā nekā dzīvošanai paredzētās.
Tur katra namiņa iemītniekiem pieejama īpaša kaste ar visiem nepieciešamajiem virtuves rīkiem un traukiem. Sev pienākošos kasti var atpazīt pēc uzlīmes, tām doti tādi paši nosaukumi kā mājiņām. “Negribēju mājiņas numurēt, tāpēc mēs visi, arī bērni, domājām, kādos vārdos varētu tās saukt. Gribējām piedāvāt kaut ko latvisku, un tad nu sanāca, ka izvēlējāmies tādus vecākus vārdus, piemēram, Trīne, Paulīne, Kate,” norāda Evita.

Sazinās pa rāciju
Aktīvajā tūrisma periodā, par ko “Rūgumos” tiek uzskatīts laiks no 15. maija līdz 15. septembrim, Haimerli mīt Latvijā. Tad uz šejieni no Vācijas atbrauc ne tikai Evita un Kristians, bet arī pāra bērni, kuri šeit gan atpūšas, gan piepalīdz darbiņos. Talkā nāk arī radi, kuri šeit ierodas no dzimtās Siguldas. Labiekārtošanas un pilnveidošanas darbos liels palīgs ir Evitas brālis, kurš, piemēram, uzmeistarojis āra dušas.
Tā kā “Rūgumu” kopējā teritorija ir gana liela – 2,1 hektārs, Evita un Kristians atraduši labu veidu, kā vienam ar otru nepieciešamības gadījumā ātri sakontaktēties. Viņi sev līdzi nēsā rācijas, pa kurām ziņo aktuālo informāciju vai deleģē kādiem steidzamiem pienākumiem. Piemēram, redzot, ka teritorijai tuvojas viesi, Evita, ja atrodas krietni tālāk nekā Kristians, ziņo vīram, ka jaunos apmeklētājus nepieciešams sagaidīt un uzņemt. “Katru uzņemam kā savējo – ar sirsnību,” nostāju pauž “Rūgumu” saimnieki.
Evita priecājas, ka viesi novērtē gan ģimenes viesmīlību, gan vietas šarmu, jo interesentu par iespēju šeit atpūsties ir nudien daudz. Atpūtas vieta ir pievienojusies Latvijas Kempingu asociācijai, un tā arvien vairāk cilvēku uzzina par tās piedāvājumu.
Papildus iespējai apmesties kempinga mājiņās “Rūgumos” tiek gaidīti viesi arī ar saviem kemperiem un teltīm, jo vietas, kur pārlaist nakti, šeit ir pietiekami daudz. Kā stāsta Evita, “Rūgumi” ir draudzīga vieta ne tikai cilvēkiem, bet arī viņu četrkājainajiem mīluļiem. Ir tikai viens noteikums – tie teritorijā var pārvietoties vien pavadā, jo šeit jāsadzīvo vairākiem viesiem, tostarp bērniem, kuri no dzīvniekiem var nobīties.

Katru reizi citāds skats
Evita smejot atzīst, ka kopš “Rūgumu” izveidošanas dzimtajā Siguldā nav bijusi. Viss Latvijā pavadītais laiks tiek veltīts tieši Saraiķiem un vietas uzturēšanai kārtībā. Kaut arī nereti saimniekot un gādāt par viesu uzņemšanu nākas līdz pat vēlam vakaram, Haimerli par savu ikdienas ritmu nesūdzas: “Kad darbs patīk, tas nešķiet apgrūtinoši.”
Evita spriež, ka “Rūgumus” var dēvēt par sava veida magnēta punktu, jo cilvēki uz šejieni nudien tiecas. Ir vairākas ģimenes, kuras šeit viesojas jau trešo gadu, un par to īpašs prieks. Tas apstiprina – viesiem šeit ir patīkami atrasties.
Arī Evitas vīram nu Latvija kļuvusi ļoti tuva, un viņš apliecina – visskaistākie “Rūgumos” ir tieši saulrieti. Ik vakaru varot vērot citādu, bet vienmēr skaistu skatu. Par īpaši ekskluzīvu saulrietu vērošanas vietu tiek uzskatītas priežu mežā esošās šūpoles. No tām paveras lielisks skats tieši uz jūru. “Saule riet, tu sēdi un skaties – brīnišķīgi!” vērtē Evita.
Lai gan skaidrs, ka kempinga izveidē ieguldīto naudu tuvākajā laikā neizdosies atpelnīt, Haimerli ar to rēķinās un ne mirkli nenožēlo, ka ļāvušies avantūrai nopirkt zemesgabalu Latvijā. “Citreiz sapņiem jāiet līdzi – jāpaklausa,” pieredzē pārliecinājusies “Rūgumu” saimniece. Liels īpašuma bonuss, kas nācis par labu tā iegādei, bijis fakts, ka tā teritorijā ir daudz pamatīgu koku un stādījumu, kas nu sniedz nepieciešamo ēnu un gādā arī par kādu gardu ogu gan pašiem, gan viesiem.
Evita zina teikt, ka iepriekšējā mājas saimniece bijusi māksliniece, līdz ar to labi redzams viņas atstātais nospiedums. “Šeit ir iekopts ar dvēseli.” Tādā vietā nu pulcējas cilvēki no malu malām un nereti top par labiem draugiem. Arī paši Haimerli ieguvuši brīnišķīgus draugus no Holandes.

+ 6

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Iemīlas Latvijas piekrastē un dalās ar “Rūgumos” saskatīto labumu

Kategorijas