Gekoni prasa zināšanas un rūpes sarežģītākā līmenī

2019. gada 8. augusts 07:07

737

Gekoni prasa zināšanas un rūpes sarežģītākā līmenī

Ingars Gudermanis – pasākumu vadītājs un Leļļu teātra aktieris, Liepājas kanisterapijas komandas pārstāvis un sabiedrībā zināms dzīvnieku pazinējs – atkal pārsteidz ar jauniem mājas mīluļiem, turklāt – eksotiskiem.
Pirms gada viņš neplānoti ieguvis gliemežus – ahatīnas, bet šovasar kļuvis par saimnieku apzināti gādātajiem diviem plankumainajiem gekoniem. Tie Ingaram atkal ļauj gūt jaunas zināšanas un pieredzi. Viena no tām – kā mājas apstākļos izaudzēt dzīvniekiem barību.

Kļūdas piedod
Kad Ingars izdomājis, ka vēlas gekonus, lēmumu, pirms teicis “jā”, apsvēris ilgi. “Daudzi, kuri vēlas šādus dzīvniekus turēt mājās, nobīstas no ēdināšanas. Arī es no tā baidījos, jo gekoni neēd neko, kas nav dzīvs.”
Ingaram ļoti patīk hameleoni. Meklējis informāciju, sarakstījies ar profesionāļiem terāriju dzīvnieku turēšanā un pieredzējušiem eksotisko eksemplāru audzētājiem, kuri sacījuši, ka ņemt uzreiz hameleonu nebūtu prātīgi. “Ieteikums – vajag kaut ko vienkāršāku. Pirmo noteikti nevajag hameleonu. Labākā alternatīva iesācējiem ir leopardgekons. Šie piedod daudzas kļūdas, ko pieļauj iesācēji pret reptiļiem un dzīvniekiem, kuri prasa īpašas rūpes, kuru turēšana ir pavisam cita, īpaša darīšana,” norāda Ingars.
Viņš pie gekoniem ticis pirms pāris mēnešiem. Papildus tam, ka mājās divu suņu – Alfija un Pogas, kaķa Sašiņas un gliemežu kompānija jau ir, Ingars, kļūstot par gekonu saimnieku, kļuvis arī par “fermas” īpašnieku. Proti, pats jaunajiem mīluļiem audzē barību. Skapītī kastītēs tiek uzturēti un audzēti miltu tārpi un circeņi.
“Dzīvā barība zooveikalos nav nopērkama. Tādēļ ilgi domāju, kamēr pieņēmu galējo lēmumu. Dzīvo barību pasūtu, kuru man piegādā ar pakomātu starpniecību. Vienīgi jāuzmanās, piemēram, ar tarakāniem, lai tie neizmūk – citādi var iemitināties un savairoties.”
Ir pieejama arī sausā barība, kas jāsajauc ar ūdeni – gekonu mazuļi jau no mazotnes jāradina ēst putriņu. “Audzētājai, no kuras ņēmu savējos, gekoni to ēd, bet manējie – ne.” Papildus vēl vajag vitamīnus gādāt, kuros apviļā dzīvo barību. Tos Latvijā nevar iegādāties, pasūtījis no Igaunijas. Ir arī specifiskāki vitamīni, kam nepieciešams ultravioletais apgaismojums, ar kādu aprīko terārijus. “Ārā iet ķert sienāžus un tārpus lasīt – to nevar darīt. Jebkas no āra ienestais var ievazāt slimības un parazītus.”

Veselību rāda aste
Plankumaino gekonu dzimtene ir Irāka, Dienvidirāna, Afganistāna, Pakistāna, Turkmenistāna un Indija. “Tas ir pustuksneša dzīvnieks, kas mīt akmeņainās, smilšainās vietās, pussausās stepēs, kur nav daudz augu,” stāsta Ingars. Gekoni dzīvo 10 – 20 gadus, sasniedz 25 centimetru garumu, no kuriem 10 centimetri ir aste. Pieaudzis dzīvnieks ir ap 50 gramu smags. Ingars gekonus iegādājies no to audzētājas. Veikalos gādāt šāda veida dzīvniekus Ingars neatzīst, turklāt cena esot neadekvāta. Audzētāja konsultē, izstāsta par barošanu, turēšanu. “Ja ir bail ņemt dzīvnieku un pastāv bažas, ka netiks galā, – tad labāk neņemt. Gekoni ir dzīvnieki, kas iemāca rūpes augstākā, sarežģītākā līmenī. Ne katrs spēj ar šādiem mīluļiem sadzīvot. Piemēram, ar gliemežiem – fui, nē, viņš ir slapjš! – un pat roku nepieliek.”
Ingars zina teikt, ka dabā gekons pārtiek no zirnekļiem, ķirzakām, sīkiem grauzējiem. “Ja aste ir resna, viņš labi jūtas un ir paēdis. Ja aste ir tieva – jādomā, kā piebarot. Līdz mēneša vecumam gekonus baro līdz divām reizēm dienā, līdz trīs mēnešiem – reizi dienā. No trīs mēnešiem līdz pusgadam – katru otro dienu, bet no pusgada līdz gadam – pāris reizes nedēļā.” Aste gekoniem pie stingrāka tvēriena, līdzīgi kā parastajām ķirzakām, mēdzot nokrist un ataugot ļoti minimāli. Gekoni, kamēr mazi, samērā bieži metot arī ādu, kuru mēdz paši apēst.

Ar apsildāmo grīdu
Ingars rēķina, ka sākuma komplekts gekonu turēšanai ir ap 150 eiro. “Tas ir bez terārija gādāšanas un bez paša gekona.” Viens gekons maksājis ap 35 eiro. Ar vienu vitamīnu pudelīti pietiekot aptuveni pusgadam, bet dzīvā barība mēnesī sastāda ap 14 eiro izmaksas.
Ingaram patlaban ir terārija variants, ko viņš sauc par ekonomisko. Proti, plastmasas kaste ar vāku, kuras vienā sānā caurumiņi gaisa piekļuvei ir izurbti augšā, bet otrajā sānā – apakšā. “Kad man būs daudz naudas, gādāšu smuku terāriju ar aprīkojumu. Varēšu izdekorēt ar augiem, jo šie augus neēd. Pagaidām prioritāte, lai gekoni justos ērti un labi.”
Gekonu mazuļiem pagaidām ir vien pāris mēneši, dzimumu varot noteikt ap gada vecumu. “Tāpēc vārdi vēl viņiem nav iedoti,” atklāj īpašnieks. “Puikas gekoniem ir pēc rakstura teritoriāli dzīvnieki, tādēļ, ja abi izrādīsies puikas, tad viens būs jāapmaina pret meiteni.”
Gekoniem neesot specifiskas smaržas, alerģijas viņi neizraisot. “Mājvietā savas darīšanas tie taisa vienā vietā, līdzīgi kā kaķi.”
Ingars stāsta, ka uz smilšainas grunts labāk mazuļus neturēt, to varot darīt tikai pēc gada vecuma. “Smiltis mazie var norīt, var sākties vēdera problēmas.” Kastes grīdu viņš izklājis ar speciālo sildošo paklājiņu un virtuves dvieļiem. “Ir speciāli mākslīgās zāles paklājiņi, bet pagaidām izmantoju papīra dvieļus,” norāda gekonu saimnieks. Kastītē vēl ir mājiņa-slēptuve, mitruma kamera, trauki ēdienam un ūdenstrauks. Barošanas un ēdināšanas trauki ir no stingra materiāla, ar augstām malām – lai ūdeni neizlej un tārpi neizlien ārā.
Aprīkojumā vēl ietilpst pincete barošanai, ar kuru turēt dzīvo barību, kā arī termometrs un mitruma rādītājs. “Terārijā ir siltā puse, kur ir plus 30 grādi, un aukstā puse ar plus 26 grādiem. Viņi paši izlemj, kurā pusē uzturēties. Kad viņi pārstrādā ēdienu, gekoni mīt siltajā pusē, kad grib vienkārši atpūsties – dzīvojas pa vēso pusi.” Terārijā mitruma līmenim jābūt 40 – 50%.

Nav uzbāzīgi, bet jāmīļo
Kad vien var, gekoni ir jāņem rokā, jāsamīļo kā jebkurš mājdzīvnieks. Tie ir jāpieradina pie komunikācijas ar saimnieku, tie ir diezgan sabiedriski. “Gekoni ir klusi un mierīgi, īpaši nekādas skaņas neizdod,” novērojis Ingars. “Tie ir nakts dzīvnieki, bet tas nenozīmē, ka pa dienu guļ.”
Ingars izdomājis, ka tuvākā vai tālākā nākotnē kļūs par saimnieku zaļi punktotai ragainajai vardei, ko var barot ar svaigu gaļu un zivīm. “Suņi un kaķis prasa uzmanību paši, bet gliemeži, ķirzakas, vardes nav uzbāzīgi. Varu viņiem veltīt tik ilgu laiku, cik gribu, un tad, kad man ir ērtāk. Viņi visi ir interesanti, taču jārēķinās, ka ne visi piekritīs manas prombūtnes laikā pieskatīt un pabarot gliemežus un ķirzakas. Piemēram, gliemezis īpaši neko nedzird, bet jūt, ja ir svešinieki, jo viņš redz. Turklāt šādu dzīvnieku bērnam paņemt ir daudz labāk, jo dzīvo ilgāk, kādus septiņus gadus, nekā, piemēram, kāmi, kurš dzīvo apmēram trīs gadus un rada pārdzīvojumus,” salīdzina Ingars.

+ 7

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Gekoni prasa zināšanas un rūpes sarežģītākā līmenī

Kategorijas