Rekurzeme.lv ARHĪVS

Piektdien "Lielajā dzintarā" LSO koncertēs ar Lielās mūzikas balvas laureāti

Rekurzeme.lv/Kursas Laiks

2019. gada 9. augusts 08:39

77
Piektdien "Lielajā dzintarā" LSO koncertēs ar Lielās mūzikas balvas laureāti

9. augustā pulksten 19 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) festivālā “Liepājas vasara” aicina baudīt skaisto romantisma mūzikas programmu, kur diriģenta Andra Veismaņa vadībā koncertēs ar Lielās Mūzikas balvas ieguvēju – klarnetisti Annu Gāgani un spožo arfisti Dārtu Tisenkopfu, informē Liepājas Simfoniskā orķestra sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Vēvere.

Vasarīgi piesātinātajā koncerta programmā skanēs gan Fēliksa Mendelszona simfoniskais hits – vien 24 gadu vecumā sarakstītā “Itālijas simfonija”, komponista viens no visgaišākajiem darbiem, kam iedvesma smelta saulainajā itāļu dzīvespriekā, gan arī dzidruma un apgarotības etalona Volfganga Amadeja Mocarta 29. simfonija, ko dižais meistars bija uzrakstījis, vēl nesasniedzis pat 20 gadu vecumu. Kopā ar virtuozajām solistēm orķestris atskaņos Kārļa Marijas fon Vēbera Pirmo klarnetes koncertu un Kloda Debisī “Sakrālo un laicīgo deju”.

Arfiste Dārta Tisenkopfa, kas  skolojusies Parmas "Arrigo Boito" konservatorijā Itālijā un ir daudzu prestižu Itālijas konkursu laureāte, par Debisī “Sakrālo un laicīgo deju” – vienu no biežāk atskaņotajiem skaņdarbiem arfai ar orķestri, atklāj, ka tieši šī iemesla dēļ no šī darba apzināti izvairījusies, lai gan Debisī mūziku atskaņojusi pat ļoti bieži. Tagad beidzot ir iemesls apgūt šo arfas repertuāra pērli. “Tehniski bagātais skaņdarbs lieliski atklāj arfas universalitāti, tembrālās un rakstura daudzveidības spējas. Taču tehniskā puse noteikti nav vienīgais, kas Dejās ir interesants. Mūziķim ir jāpēta un jāizceļ skaņdarbā paslēptais duālisms, kontrasts starp sakrālo un laicīgo deju, jo simbolists Debisī to neatklāj tieši. Šo mūziku īpašu padara seno skaņkārtu krāsas, Debisī raksturīgo harmoniju gaisīgums un tas, kā modernais tajā satiek senatnīgo,” stāsta Dārta.

Tehniski dažādi un attīstīti paņēmieni ar lieliem dinamiskiem kontrastiem un hromatiski virtuozām pasāžām, turklāt savulaik kas pilnīgi jauns un nedzirdēts – tāds ir Vēbera Pirmais klarnetes koncerts. To LSO atskaņos kopā ar klarnetisti Annu Gāgani, kas patlaban turpina otrās maģistrantūras studijas Bāzelē un var lepoties ar Šveices valdības izcilības stipendiātes statusu, kā arī ar nupat iegūto Lielo mūzikas balvu kategorijā “Jaunais mūziķis”. “Vēlos pārsteigt klausītājus Liepājā un Rundālē, radot spilgtu, piesātinātu un pat asprātīgu muzikālu atskaņojumu,” saka klarnetiste, “Vēbera skaņdarbi ieņem nozīmīgu vietu klarnetistu "zelta repertuārā", līdz ar to Vēbera mūzika  man bijusi līdzās jau no pirmajiem soļiem klarnetes spēlē. Vēbera talants un klarnetei tik piemēroti un meistarīgi rakstītā partija man ļauj patiesi izbaudīt šī skaņdarba atskaņošanu un sniedz iespēju klausītājam rādīt dažādās tembrālās krāsas, raksturu nianses un dalīties brīnišķīgā muzikālā piedzīvojumā.” Anna priecājas par iespēju vēlreiz tikties ar LSO: “Šis bija mans pirmais orķestris un tieši šajā kolektīvā iemīlēju muzicēšanu simfoniskajā orķestrī, sajutu, cik lieliski ir būt daļai no liela, spēcīga kolektīva, kopā radot neizmirstamus un maģiskus muzikālus mirkļus.”

10.augustā šī koncertprogramma skanēs arī Rundāles pilī.

Festivāls “Liepājas vasara”, ko ik gadu organizē Liepājas Simfoniskais orķestris, ir leģendārā vasaras simfoniskās mūzikas cikla “Liepājas vasara” garīgais mantinieks un turpinājums. Gadu desmitiem Liepājā, Jūras parka brīvdabas estrādē siltajās vasaras dienās liepājnieki un kūrviesi ar visām ģimenēm varēja baudīt simfoniskās mūzikas koncertus. Tālajā 1783. gadā šo iniciatīvu aizsācis toreizējais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons. Pēdējos gados festivālā skanējuši tādi skaļi vārdi kā Giora Feidmans, Gidons Krēmers un „Kremerata Baltica”, Avi Avitals, Tokiko Kato, Maija Kovaļevska un vēl citi.