Ūdens trūkumu risina, kā vien prot

2019. gada 15. augusts 07:00

149

Šī vasara ir sausāka nekā pērnā, kad biežāk lija lietus, vērtē iedzīvotāji novados. Viņi atzīst – ja nebūtu pašiem savu dīķu vai tuvumā esošu ūdens ņemšanas vietu, klātos grūti gan ar laistīšanu, gan lopu dzirdināšanu. Dažiem pietrūcis arī dzeramā ūdens. To gādā veikalos vai sapilda ilgākam laikam mucās un kannās no brīvkrāniem. Tas gan īsti nav atļauts, jo par to maksā pilsētas iedzīvotāji.

Novērtē, ja pašiem savs
Nīcas novada dome pašvaldības mājaslapā pagājušajā nedēļā informēja, ka novada kapsētu akās nav ūdens. Novada 20 kapsētu uzraugs Andrejs Geslers norāda, ka situācija radusies ilgstošā sausuma dēļ. Tāpēc iespēju robežās iedzīvotāji, dodoties uz kapiem, tiek aicināti ūdeni ņemt līdzi.
“Kursas Laiks” Verbeļu kapos pārliecinās, ka ūdens akā nedaudz ir – iesmelt spainī var, taču, ja kārtīgi jāsalaista izkaltušās kapu kopiņas un vāzēs jāsaliek puķes, tā var aptrūkties ātri vien.
Bernātu “Dārziņu” mājas saimnieks, kurš vēlas palikt anonīms, atzīst, ka pašiem dzeršanai ūdens pietiek. “Tā jau nav, ka lietus nav lijis, bet ar to, cik nolīst, nepietiek,” viņš vērtē.
Bernātnieka Jāņa Treikana saimniecībā puķu, dārza un siltumnīcu laistīšanai ir pašam savs dīķis, ko kādreiz ierīkojuši viņa senči. “Mēs dīķi uztaisījām lielāku. Dīķa racēji ūdens ņemšanas vietu uztaisījuši ar gudru ziņu – apakšā ir avots, tādēļ līmenis ātri vien paceļas. Kad divas siltumnīcas salej, nākamajā rītā ūdens atkal ir līdz tai atzīmei, kur bija iepriekš.”
Pavasaros dīķa ūdens līmenis esot līdz laipas augšējam dēlim. “Šogad ir stipri sausāks nekā pērn, bet nekad tā nav bijis, ka nebūtu ūdens pilnīgi nemaz. Dzeramo ūdeni ņemam no akas, bet mājai ūdeni piegādā tā saucamā “adata”,” skaidro bernātnieks.
Nīcas centrā un pagastā aptaujātie iedzīvotāji atzīst, ka ar ūdeni šajā vasarā klājies plāni. “Akā, no kurienes ņemam laistīšanai, ūdens vairs nav – viens grods tikai turas, ūdens uzkrājas nepilnas pusstundas laikā. Paldies Dievam, ka dzeršanai varam ņemt dziļurbuma ūdeni. Sadzīvei varētu ņemt ūdeni no Bārtas upes, bet ir diezgan liels gabals, ko iet, un ir grūti atnest. Tā nav bijis, ka ūdens jāpērk veikalā, bet ir diezgan grūti,” stāsta nīceniece Daina. Līdzīgu viedokli pauž arī citi.

Brīvkrānā nav par brīvu
Par sarežģījumiem sadzīvē, kas radušies ūdens trūkuma dēļ, sūdzas arī Rucavas, Priekules, Durbes un Vaiņodes novada iedzīvotāji, lielākoties tie, kuri dzīvo attālāk no centra. Ūdens akās beidzies jau vasaras sākumā. Labi, ka esot atsaucīgi kaimiņi, kuriem ir atbilstoša sūknēšanas tehnika, lai varētu atvest un ielaist ūdeni akā. Tā viens otram izlīdzot – viens atļauj izmantot ūdenstilpni, otrs iedod traktoru un mucu. Taču no dīķa atvesto ūdeni dzert nevar – tas ir tumšs, der tikai laistīšanai, mazgāšanai. Iedzīvotāji vai nu pērk veikalā lielās ūdens pudeles, vai brauc uzpildīt ūdeni kannās Liepājas un Grobiņas brīvkrānos.
SIA “Liepājas ūdens” pārstāve Sarmīte Jēkabsone stāsta, ka šobrīd Liepājā ir astoņi brīvkrāni. Līdz gada beigām plānots, ka pilsētā to paliks vien pieci. “Brīvkrāni ir nepieciešami ūdens ņemšanai tiem Liepājas iedzīvotājiem, kuri dzīvo mājās, kam nav pieejami pilsētas centralizētie ūdensapgādes tīkli. Arī šie iedzīvotāji ir SIA “Liepājas ūdens” abonenti, noslēguši līgumu par ūdens patēriņu no brīvkrāna un par to arī maksā. Viens no mūsu mērķiem ir nodrošināt visus liepājniekus ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni no pilsētas centralizētā ūdensapgādes tīkla. Tādēļ turpinām ūdenssaimniecības sakārtošanas un attīstības projektus, izbūvējam jaunus gan kanalizācijas, gan ūdensapgādes tīklus tur, kur līdz šim šie pakalpojumi nav bijuši nodrošināti. Diemžēl ir cilvēki, kuri dzeramo ūdeni no brīvkrāniem ņem lielos daudzumos, par to nenorēķinoties,” norāda uzņēmuma pārstāve.
Dzeramais ūdens brīvkrānos tiek padots no pilsētas centralizētās ūdensapgādes sistēmas, tas ir atbilstošs normatīvo aktu prasībām un regulāri tiek pārbaudīts SIA “Liepājas ūdens” Centrālajā testēšanas laboratorijā, skaidro S. Jēkabsone.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ūdens trūkumu risina, kā vien prot

Kategorijas