Kas tā ir – permakultūra?

2019. gada 15. augusts 07:00

1715

“Tā ir kulturāla, ilgspējīga saimniekošana, kas attiecas ne tikai uz dārzkopību, augkopību, bet uz visām dzīves sfērām – enerģijām, atkritumiem, barības vielu apriti, sadzīvi, komunikāciju. Tas ir dzīvesveids, kas skar visas dzīves jomas,” skaidro agronoms Māris Narvils.
Viņš kopā ar kundzi Ingrīdu savās lauku mājās – Gramzdas pagasta “Līgotnēs” – uzņēma sestā permakultūras festivāla dalībniekus. Iepriekšējā festivāla noslēgumā Narviliem piedāvāts nākamo rīkot pie sevis, un “mēs, trakie, piekritām”. Iepriekšējie festivāli notikuši Vidzemē un Latgalē, šis bija pirmais Kurzemē, bet interesenti ieradās pat no Cēsīm un Valmieras.

Nevis audzē, bet nodrošina
“Ja pirmajos festivālos bija jūtams, ka cilvēki ieradušies atpūsties, tad tagad vairāk grib izzināt un viņiem ir jau lielāka zināšanu bagāža,” secina cēsniece, sertificēta permakultūras dizaina speciāliste Daira Kiļupe. Viņa piedalījusies jau četros festivālos, kuros vērtīga informācija gūta gan no lektoriem, gan no savstarpējās pieredzes apmaiņas. Speciāliste uzsver: tā arī ir laba skola – pastāstīt otram, kas man nav izdevies, un izdarīt no tā secinājumus.
Cēsniece pati šajā jomā darbojas jau vairāk nekā septiņus gadus, un “ja sākumā tas bija eksperiments, tad tagad jau dzīvesveids”. Permakultūras principus sieviete vairāk pielieto dārzā, bet nu cenšoties pielāgot arī mājai.
D. Kiļupe atklāj, ka mainījies mērķis, ar kādu viņa dodas un darbojas dārzā. “Ko jūs gribat no dārza? Audzēt augus un iegūt ražu. Taču es nevis audzēju augus, bet rūpējos par augsni – lai tā būtu veselīga, lai tajā būtu pietiekami daudz mikroorganismu, kas saražo visu nepieciešamo priekš mana auga. Augs nav jāaudzē, tas aug pats. Man jānodrošina viss tam nepieciešamais, un to es nodrošinu, nevis kaut ko lejot virsū, bet rūpējoties par veselīgu augsni, kurā ir dzīvība. Uzsvars ir uz augsnes dzīvības nodrošināšanu.”

Veļu mazgā, minot pedāļus
Festivāla gaitā Narvilu sētā ar igauņu speciālista palīdzību samontēta un uzstādīta saules baterija. Ar to topošajā siltumnīcā darbinās ventilatoru, bet uzreiz pēc uzstādīšanas tā jau dod enerģiju sukāžu žāvētājam.
Savukārt sētā uzstādītais kolektors uzsilda ūdeni veļasmašīnai, kas darbojas ar pedāļu piedziņu. “Divreiz jau veļu esam ar to izmazgājuši,” stāsta saimnieks. No kolektora var padot ūdeni arī uz lauka dušu.
“Šādā veidā mēs varam daudz ietaupīt. Mazliet padomājot, organizēt savu dzīvi citādāk. No izgudrojumiem nevajag bēgt, bet saprātīgi pielietot ekosistēmas uzlabošanai, mazāk tērējot fosilos resursus,” vērtē D. Kiļupe.
“Tie ir ekonomiskai neatkarībai būtiski momenti,” piekrīt saimnieks. “Enerģētiski varam sevi nodrošināt ar siltu ūdeni, ar elektroenerģiju. Kad baterijas uzlādētas, var pieslēgt iekārtas līdz 1,5 kilovatam.”
OFF-GRID projektā tapušā saules paneļa izmaksas ir 600 eiro. “Mums cenšas iegalvot, ka atmaksāšanās ir ilgstoša, bet ne viss ir tā, kā stāsta,” pārliecinājies M. Narvils.
Elektroenerģiju var arī ietaupīt, atgriežoties pie senākiem paņēmieniem. Tāpēc interesentu grupiņa pēc priekšā uzzīmētas shēmas būvē un iekurina raķešplīti. Pēc shēmas un fotogrāfijām tapusi arī miniatūra māla krāsniņa.

Saredz alternatīvu
Permakultūras saknes meklējamas Austrijā un Šveicē, bet strauji izplatoties arī citās valstīs. D. Kiļupe uzskata, ka “dzīve arvien vairāk piespiež mūs par to domāt. Nesen bijām ekskursijā pa mežu, un ir skaidrs, ka tur savā saimnieciskajā darbībā esam sadarījuši daudz kļūdu, lielākoties politiskā līmenī. Tiek pieļauti izcirtumi, nedomājot par to, kas tajos notiek, kas notiek ar ūdens kustību, ar vēju. Galvenā tēma pēdējos gados ir ūdens – kā to saglabāt. Izsīkšana ir jūtama gan augsnē, gan akās. Arī ar dziļurbumiem mēs sabojājam dabīgo sistēmu.”
D. Kiļupe vērtē, ka M. Narvils kā profesionālis pats ir mainījies šajā virzienā un ka viņa saimniecība ir vieta, kur braukt un mācīties. “Dažkārt cilvēkiem ir bail kļūdīties, viņiem vajag redzēt ar savu aci, saprast un tikai tad viņi ir gatavi darīt paši.”
Jānis Keterliņš, kuram 30 kilometrus no Gramzdas ir lauku māja, šadā pasākumā ir pirmo reizi. Viņš atbraucis iepazīties ar permakultūras ideju un pats būtu gatavs rast alternatīvas saimniekošanas tehnoloģijām. “Ņemot vērā klimata izmaiņas, permakultūra varētu būt viens no risinājumiem.” Jaunais vīrietis atklāj, ka šeit guvis daudzas idejas, bet tās vēl “jānosēdina” un jāatrod savs pielietojums.
Brālis un māsa Toms un Agate ieradušies no Saldus. Pašiem savas saimniecības nav, bet ir interese par permakultūru un “mamma savējā laikam lēnām uz to ies”. Tomam permakultūras idejā pievilcīga šķiet daļēja neatkarība no tipiskās domāšanas un pierastajiem materiāliem.
“Nav nepieciešams papildu mēslojums, viss ir apritē. Ko tu no dabas paņem, to citā vietā ieliec atpakaļ,” festivālā mācījusies Agate. Narvilu dārzā tam redzēti uzskatāmi paraugi, piemēram, nopļautā zāle nevis sadedzināta, bet aplikta ap ābelēm un citiem kokiem un krūmiem.

+ 23

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kas tā ir – permakultūra?

Kategorijas