Rekurzeme.lv ARHĪVS

Svin Dunikas simtgadi

ULDIS DOBELIS

2019. gada 15. augusts 07:00

1281
Svin Dunikas simtgadi

Dunikas pagasta simtgades pasākumā atvēra īpašu grāmatu, sacentās netradicionālās disciplīnās un piepildīja mūža sapni.

Pagājušajā sestdienā Sikšņu pamatskolas apkārtnē valdīja liela rosība – tika svinēta Dunikas pagasta simtā dzimšanas diena. Svinības sākās ar tradicionālājiem Dunikas sporta svētkiem, kas šogad pulcēja ļoti lielu dalībnieku skaitu – 160. Pagasta sporta metodiķis Vaclovs Malakausks priecājas, ka sporta svētkos piedalījās ne tikai esošie un bijušie sikšņenieki un dunicnieki, bet arī tuvāki un tālāki kaimiņi un viesi no Rucavas, Grobiņas, Nīcas un Liepājas.

Patīk nedarītas lietas
Svētku iesākumā virmoja kaislības strītbolā, bet turpat blakus uz lauka bija traktortehnikas demonstrējumi. Ikviens arī varēja sēsties pie traktora stūres un pārbaudīt savu meistarību. Piemēram, ar traktoru jāpiebrauc pie siena rulona, uz kura novietots krēsls, un uz tā jānovieto traktora kausā iekārtā ūdens pudele.
“Nu, tā. Ja pirmo reizi esi tādā iesēdies, tad normāli. Solīdi noliku, kā vajag. Nav tik traģiski. Bailīgi bija ar to jauno traktoru pārbraukt pāri rullim,” iespaidos dalās Kārlis Hopovs, kurš šādu iespēju nelaida garām kopā ar dēlu Dāvi. Viņš bija sajūsmā par Dunikas simtgades jubilejas noslēguma pasākumu. “Brīnišķīgi, ka te ir šāds pasākums. Cik es te dzīvoju – ceturtais gads, tik lieli svētki nav bijuši. Šis ir pasākums uz goda, un visur ir jāpiedalās,” teic K. Hopovs.
Liela piekrišana bija daudzcīņai, kur varēja sacensties netradicionālās disciplīnās. “Riņķus metām, riteņbraukšanā piedalījāmies ar dēlu, tagad zābaku metām, man bija deviņpadsmit metri. Ļoti forši te ir, un laiks arī labs. Domājām, ka varbūt lietus līs, jo vakar bija apmācies, bet šodien ir forši,” stāsta rucavnieks Māris Uldriķis. Viņš uzslavē dēlu Rihardu, kurš tobrīd bija labākais Ciparnīcā – 150 punkti, kamēr pašam bija tikai 16, bet mammai Kristīnei Kirilovai – 31.
“Ka tik vairāk būtu šādu pasākumu,” vēlas K. Kirilova. M. Uldriķis piebilst, ka Dunikas svētkos viss ir jāizprovē, un saista tas, ka tiek piedāvātas lietas, kas nav darītas. Piemēram, zābaku mešana Rucavā vēl neesot bijusi.

Pagastam sava grāmata
“Svinīgas sajūtas. Traktorus apskatījām. Bērni gaida, kad zirgus atvedīs. Gaidām arī vakaru, kad būs Edgara Pujāta koncerts un balle ar “Liepavotu”. Meita Paula izmēģināja ķekatas ar koka kājām. Tētim nu būs jātaisa, lai var mācīties staigāt,” stāsta dunicniece Aiga Čuhnova.
Tikmēr liepājniece Ieva Jankevica neslēpj sajūsmu, ka Dunikas svētkos izdevās piepildīt savu mūža sapni. Laukumā pie skolas darbojās keramiķe Kristīne Cukura, un ikvienam bija iespēja piesēsties pie virpas. “Vienmēr gribēju šo izbaudīt. Esmu no Liepājas, bet šodien var teikt, ka no Dunikas, pie radiem ciemojos,” atklāj I. Jankevica.
Pēcpusdienā pamatskolas zāle bija ļaužu pilna un notika Ausmas Padalkas grāmatas “Par Duniku un dunicniekiem” atvēršanas svētki. “Grāmatā ir piecdesmit gadu garumā vāktais materiāls. Tur ir par kara lietām, ēkām, apģērbiem, represētajiem, slavenībām, kuras ir no Dunikas, piemēram Vaira Vīķe-Freiberga. Mūsu portisti ir iekšā – tagadējie jaunie. Par izcīnītajiem kausiem, par teātri, arī pavisam jaunas lietas – pagasta jubileju gājieni, deju kolektīvi, jaunas bildes arī iekšā,” ar grāmatu iepazīstina A. Padalka.
Savukārt svētku vakarā viss pagasts pulcējās pie pārvaldes, lai dotos svinīgajā gājienā.