Vēja enerģija un vietējās kopienas interešu ievērošana: labās prakses piemēri Eiropā

2019. gada 15. augusts 07:00

Lai gan Latvijai ir potenciāls attīstīt vēja elektroenerģijas stacijas un tā paplašināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, šādai nākotnei no sabiedrības puses šobrīd nebūt nav viennozīmīgs atbalsts.
Ja pārskatām pēdējo divu gadu nacionālās un vietējās preses publikācijas, tad vēja parku būvniecības ieceres Tukuma, Dobeles, Elejas, Aknīstes vai Jēkabpils pusē saduras ar iedzīvotāju pretestību. Jā, var pat teikt, dažviet “uzņēmējus triec prom, pirms tie vēl ir atnākuši”.

Vēja izmantošana pieaug
Troksnis, vibrācija, mirgošana, zaudējumi lauku saimniecībām, šķēršļi putniem un sikspārņiem, ainavas izmaiņas, ietekme uz cilvēku veselību, uz tūrisma un rekreācijas teritorijām, nekustamā īpašuma vērtību – šādi faktori vēja parku publisko apspriešanu sanāksmēs vai protesta vēstulēs tiek nosaukti, lai pamatotu vēja turbīnu būvniecības kaitīgumu vai iedzīvotāju iebildumus. Tāpat tiek uzsvērta ieguvumu vietējai pašvaldībai un vietējai iedzīvotāju kopienai neskaidrība.
Tikmēr daudzās Eiropas valstīs vēja elektrostaciju uzstādītās jaudas pieaug, tur sabiedrība ir novērtējusi atjaunojamo resursu izmantošanas pozitīvo pusi – no ekonomiskā, tehnoloģiskā, klimata pārmaiņu mazināšanas un sociālo ieguvumu viedokļa.
Pamatojoties uz pārskatā “Wind Energy in Europe 2018” sniegto informāciju, ES kopumā 2018. gadā vēja enerģija nodrošināja 14% no elektrības pieprasījuma, savukārt Latvijā, atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, aptuveni tikai divus procentus. Uzstādīto sauszemes vēja turbīnu jaudu uz platības vienību ziņā šobrīd starp ES valstīm esam vienā no pēdējām vietām.
Tāpēc šķiet lietderīgi palūkoties, kāda ir citu valstu pieredze sabiedrības iebildumu pret vēja parku būvniecību pārvarēšanā. Jo vairāk tāpēc, ka valstīs, kuras vēja staciju jaudu ziņā šobrīd ir tālu priekšā Latvijai un kuru vēja parku piemēri ir aplūkoti turpmāk (Vācijā, Polijā, Itālijā) sabiedrības atbalsts nav radies bez pretestības un diskusijām.
Kopš 2017. gada oktobra Latvijas speciālisti (Fizikālās enerģētikas institūts un Latvijas Vides investīciju fonds) kā partneri ir iesaistīti ES Pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” projektā “WinWind: Sociālā atbalsta iegūšana vēja enerģijas izmantošanas attīstībai sauszemes vēja enerģijas izmantošanas ziņā mazattīstītītos reģionos”. Projekta ietvaros kopīgi ar kolēģiem no Vācijas, Polijas, Spānijas, Itālijas un Norvēģijas ir padziļināti pētīts, kā panākts atbalsts vēja parku izveidei, īpaši vietējās pašvaldības un vietējās sabiedrības līmenī, un ir apkopoti un izanalizēti dati un informācija par konkrētiem 30 vēja parkiem šajās valstīs. Tie var kalpot kā labas prakses piemēri.
Šķiet, daži piemēri īpaši mudina domāt par risinājumiem, kā arī Latvijā panākt, lai ieguvēja no vēja enerģijas attīstības būtu plašāka sabiedrība, nevis tikai turbīnu īpašnieki jeb enerģijas ražotāji.

Kopienas vēja stacijas
Kopienu vēja parki ir diezgan bieži sastopami daudzos Vācijas reģionos, un praksē ir vērojami atšķirīgi to modeļi – no vēja parkiem, kas atrodas pilnīgā kopienas piederībā, līdz tādiem, kas tapuši ar investoru iniciatīvu un līdzekļiem, bet – paredzot iespēju vietējiem iedzīvotājiem iegādāties vēja parka uzņēmuma akcijas vai atsevišķas turbīnas.
Šlēsvigas-Holšteinas federālā zeme atrodas starp Ziemeļjūru un Baltijas jūru un robežojas ar Dāniju ziemeļos. To var uzskatīt par vienu no Eiropas vadošajiem reģioniem attiecībā uz vēja enerģijas izmantošanu. Reģionā 2015. gadā vēja enerģijas nozarē strādāja 12 150 cilvēku.
Šlēsvigā-Holšteinā darbojas nozīmīgs skaits vēja ģeneratoru parku, kuru akcionāri ir vietējie lauksaimnieki un zemes īpašnieki, iesaistot arī pašvaldības un vietējos iedzīvotājus. Vietējie zemes īpašnieki gūst labumu no zemes nomas maksājumiem, akcionāri – labumu no ieguldījumiem. Sabiedrība gūst labumu no uzņēmējdarbības nodokļa, kas tiek maksāts pašvaldības budžetā, un citiem atbalsta veidiem, tā kopumā veicinot ekonomiskās aktivitātes palielināšanos konkrētajā teritorijā.
Trīs tur esošo vēja parku izveidošanās un līdzšinējās darbības izpēte minētā “WinVind” projekta ietvaros ir ļāvusi secināt, ka vietējo iedzīvotāju atbalsts vēja enerģijas ražošanai ir sasniegts, strādājot vairākos virzienos vienlaikus.
Raksturosim tuvāk vienu no šiem vēja parkiem. Noinkirhenas (Neuenkirchen) pašvaldībā sākotnēji, 2009. gadā, bija asa opozīcija pret plāniem tās teritorijā būvēt vēja turbīnas, taču 2015. gadā darbu uzsāka 12 turbīnu vēja parks ar kopējo jaudu 38 megavati.
Sākumā protestētājiem nepatika, kādu teritoriju pašvaldība bija izvēlējusies parka būvniecībai. Viņi sagaidīja, ka vēja parka darbība radīs būtiskas negatīvas ietekmes. 2009. un 2011. gadā notika diskusijas un vietējie referendumi, kuru iznākumā noskaidrojās ne tikai visām pusēm pieņemams vēja enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanas zonējums, bet, varētu teikt, saknē likvidēti iebildumi pret parka turpmāko darbību.

Plānošanā iesaista iedzīvotājus
Vēja parka attīstību nodrošināja vietējais uzņēmums (komandītsabiedrība). Uzņēmuma valde, respektīvi, vietējie fermeri un zemes īpašnieki pieņēma lēmumus, kas par ieguvējiem ļāva kļūt arī tiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes vēja turbīnas tieši neatrodas.
Proti, lai izvairītos no konfliktiem un skaudības zemes īpašnieku vidū, vēja parka ierosinātāji nolēma ieviest tādu zemes nomas modeli, kas ļauj arī tiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes nav paredzētas turbīnu iekārtas, gūt labumu no zemes nomas maksājumiem.
Vēl pašvaldības iedzīvotāji varēja iegādāties daļas vēja parka uzņēmumā, sākot no 500 eiro. Šādu iespēju kopumā izmantoja 145 iedzīvotāji, kas ir nozīmīgs skaitlis, salīdzinot ar pašvaldībā dzīvojošo kopējo skaitu – aptuveni tūkstoti. Arī pašvaldība iegādājās daļas vēja parka uzņēmumā maksimālajā apjomā – par 20 000 eiro, kas ir summa, kādu pieļauj likumu normas. Deputāti un mērs tādejādi aktīvi pauda savu atbalstu vēja parku projektam un to, ka uzticas tā attīstītājiem.
Arī ienākumi pašvaldības budžetā no nodokļiem, ko maksā vēja parka uzņēmums un ar to saistītu darba vietu radīšana sniedza būtisku ieguldījumu sabiedrības atbalsta nodrošināšanā. Vēja turbīnu ekspluatācijai Vācijā piemēro vietējos uzņēmējdarbības nodokļus, kas nozīmē, ka nodokļi 100% apjomā paliek pašvaldībām.
Bez visa iepriekš minētā, vēja parka uzņēmuma, pašvaldības un nevalstiskā sektora pārstāvji nonāca pie kopīga lēmuma vienu procentu no uzņēmuma gada peļņas pārskaitīt vietējai bezpeļņas sabiedriskajai organizācijai, kas īsteno Noinkirhenas pašvaldības iedzīvotājiem nozīmīgus projektus.
Pētot Šlēsvigas-Holšteinas vēja parku darbību, pētnieki nav izcēluši kādus vissvarīgākos vai efektīvākos pasākumus, kas veicināja sabiedrības attieksmes maiņu. Tomēr svarīgi priekšnosacījumi bija iedzīvotāju iesaistīšanās plānošanas procesā jau no paša sākuma, vēja parku attīstības procesu un darbību pārskatāmība un finansiālās līdzdalības un ieguvumu sadalīšanas modelis, tā sniedzot labumu visiem vietējās kopienas iedzīvotājiem.

Enerģētiski pašnodrošināta pašvaldība
Ilgtermiņa politika, kas veicinājusi atjaunojamo energoresursu, tai skaitā vēja enerģijas, izmantošanas ekonomiskos ieguvumus novadam – tā īsumā būtu raksturojams Kiselices pašvaldības piemērs Polijā.
Nelielā pašvaldība, kuras iedzīvotāju skaits ir mazliet vairāk nekā 6 000 iedzīvotāju, atrodas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes austrumu daļā. 72% no tās teritorijas aizņem lauksaimniecības zemes.
Kopš 2007. gada (pirmā vēja parka izveidošanas gads) uzstādīto vēja enerģijas turbīnu kopējā jauda šeit ir sasniegusi 107,7 megavatus. Vēja parku izveide ir devusi gan ieņēmumus pašvaldības budžetam, gan arī vietējās infrastruktūras uzlabojumus.
Jau 2012. gadā pašvaldība nodokļu maksājumos no vēja parkiem saņēma 2,34 miljonus Polijas zlotu (vairāk nekā 500 000 eiro), kas veidoja sešus procentus no pašvaldības kopējiem ieņēmumiem. Vēja parku investori sedza arī aptuveni 40 kilometru ceļu atjaunošanas izmaksas.
Lai apkalpotu vēja turbīnas, modernizēja 110 kilovoltu elektrotīklu līnijas 14 kilometru garumā, kā arī izbūvēja jaunas vai modernizēja esošās transformatoru apakšstacijas.
Zemju īpašnieki, uz kuru zemes ir uzbūvētas vēja turbīnas, par katru turbīnu saņem gada nomas maksu. Zemes īpašnieki saņēma arī papildu maksājumus par piekļuves nodrošināšanu elektropārvades līnijām, kas savieno turbīnas ar elektropārvades tīklu un šķērso viņu īpašumus.
Vēja enerģijas attīstības plānošana Kiselices pašvaldībā aizsākās 1997. gadā. Pamatojoties uz citu Eiropas valstu pozitīvo pieredzi, pašvaldība nolēma iesaistīties vēja enerģijas izmantošanas veicināšanā. Vispirms speciālisti rūpīgi izpētīja Polijas Meteoroloģijas un ūdenssaimniecības institūta sagatavotās kartes par vēja apstākļiem valstī. Ņemot vērā labvēlīgos apstākļus, vietējā vara plānoja izmēģinājuma jeb demonstrācijas (vēja turbīna ar 1,5 megavatu jaudu) projektu, tā īstenošanai paredzot gan ārējo finanšu resursu piesaisti, gan arī pašvaldības budžeta ieguldījumu.

Novērtē iespējamos ieguvumus
Sākotnēji iedzīvotāji bija nobažījušies par savu veselību, labklājību un turbīnu ietekmi uz lauku vidi, cilvēkiem bija vāja izpratne par finansiālajiem ieguvumiem sev un vietējai ekonomikai. To ievērojot, projekta sagatavošanas posmā pašvaldība aktīvi organizēja sabiedriskās apspriešanas, un iedzīvotājiem bija pieejama noderīga un plaša informācija gan par citu valstu pieredzi, gan vēja parku tehniskajiem aspektiem, ieguvumiem un priekšrocībām.
Lai gan dažādu apstākļu dēļ demonstrācijas projekts netika īstenots, vietējā sabiedrība bija labi sagatavota vēja parku ienākšanai un pašvaldības vadība sekmīgi turpināja darbu ārējo investoru piesaistē.
2003. gadā Spānijas uzņēmums “Iberdrola” sāka pirmā vēja parka ar 40 megavatu jaudu (27 vēja turbīnas) celtniecību Kiselicē. Notika iedzīvotāju aptauja, un 90% dalībnieku atbalstīja vēja parka celtniecību, apzinājās un novērtēja iespējamos ieguvumus. Kopš tā laika pašvaldības teritorijā īstenoti vēl trīs citi vēja parku projekti.
Kiselices lēmējvara īstenoja kompleksu stratēģiju, lai kļūtu par atjaunojamos resursus izmantojošu, enerģētiski pašnodrošinātu un energoefektīvu pašvaldību. Tur enerģiju iegūst ne tikai no vēja, bet izmanto arī biomasas resursus un saules paneļus. Šādas pārmaiņas bija iespējams finansēt, pateicoties ne tikai ārējiem finanšu avotiem (ES fondi), bet arī nodokļu ieņēmumiem no vēja parku darbības. Tieši pašvaldības vadības iesaiste dažādu pušu interešu saskaņošanā un ievērošanā nozīmīgi veicināja procesu attīstību.
Kā secinājuši Polijas kolēģi “Win Wind” projektā, efektīva komunikācija ar iesaistītajām pusēm ir svarīgs faktors sabiedrības atbalsta iegūšanai. Komunikācijas procesā ir jāizvairās no neskaidriem un neizpildāmiem solījumiem.

Nodokļu atlaides un ainavas saglabāšana
Vēja parka īpašnieka, Sardīnijas reģiona vadības, vietējās pašvaldības un sabiedrības konstruktīva sadarbība ļāva veiksmīgi pārvarēt dažādus šķēršļus, īstenojot vienu no lielākajiem Itālijas vēja parku projektiem.
Vēja parka attīstība un izveide notika divos posmos – no 2002. līdz 2004. gadam (28 turbīnas ar kopjaudu 24 MW) un no 2008. līdz 2010. gadam (40 turbīnas ar kopjaudu 60 MW).
Kā norāda Itālijas kolēģi “Win Wind” projektā, pirmajā posmā iedzīvotājiem nebija plašas informācijas un pieredzes par vēja enerģijas izmantošanu, līdz ar to nebija arī nozīmīgas pretestības un iebildumu. Pirmajā vēja parka attīstības posmā sarunas norisinājās starp ENEL Greenpower, Sardīnijas reģionu un divām pašvaldībām, kurās atrodas vēja parks. Toreiz nebija “spiediens uz ieguvumiem vietējai sabiedrībai”.
Savukārt, paplašinot vēja parku, jau notika plašas konsultācijas ar vietējo kopienu un nevalstiskajām organizācijām. Kopienas un vides organizācijas pauda skaidras prasības pēc taisnīga ienākumu sadalījumu un vides un vizuālās ietekmes samazināšanu. Visu ieinteresēto pušu konstruktīva sadarbība deva iespēju apmierināt šīs vēlmes.
Ar vēja parka īpašnieku tika panākta vienošanās par finansiālajiem ieguvumiem vietējai pašvaldībai, turklāt nozīmīgi mazināta turbīnu ietekme uz vidi (izvietojuma blīvums, atbilstošas tehnoloģijas, kas samazina troksni, vizuālās ietekmes modelējums, pazemes kabeļi, kā arī konkrētas prasības, kas jāievēro vēja turbīnu darbināšanas procesā u.c.). Enerģētikas uzņēmums ir radījis arī 10 darba vietas, kur strādā tieši vietējie iedzīvotāji.
ENEL Greenpower, kas ir vienīgais parka īpašnieks, ik gadus Tulas pašvaldības budžetā iemaksā divus procentus no sava bruto ienākuma no tīklā nodotās elektrības. Šīs iemaksas veido aptuveni 12% no pašvaldības gada budžeta jeb 400 000 eiro un dod iespēju pašvaldībai īstenot daudzveidīgas sociālās iniciatīvas. To starpā ir vietējās sporta un atpūtas infrastruktūras izveide, skolas energoefektivitātes paaugstināšana, ģimenes pabalsti jaundzimušajiem un daudzbērnu ģimenēm, atbalsts jauniešiem nacionālo pasākumu apmeklēšanai un citas. Daļu no saņemtajiem līdzekļiem pašvaldība novirza atbrīvojuma no nekustamā īpašuma maksājuma par pirmo mājokli kompensācijai un atkritumu apsaimniekošanas maksas (50 eiro mājsaimniecībai) segšanai.

Daži svarīgi secinājumi
“WinWind” projektā izzinātie labas prakses piemēri ģeogrāfiski atrodas patālu viens no otra. Tie ir dažādu sociālu, juridisku, ekonomisku, vietējo tradīciju un citu apstākļu diktēti. Tomēr katrā no gadījumiem pētnieki ir saskatījuši arī vairākas kopīgas iezīmes.
Pirmkārt, sabiedrības atbalstu vēja enerģijas izmantošanai veido iedzīvotāju līdzdalība jau plānošanas un atļauju saņemšanas posmā. Pušu savstarpējai komunikācijai jābūt atklātai, uzticamai, pārskatāmai visos tālākās attīstības posmos – no ieceres līdz ieguvumu taisnīgai sadalei.
Otrkārt, nepieciešams, lai par ieguvēju kļūst visa vietējā kopiena, arī tie, kuri nav turbīnu vai nomas zemes īpašnieki.
Treškārt, konsekventi jāpanāk vēja parku ietekmes uz vidi samazināšana, kas iespējama, izmantojot tikai jaunākos tehnoloģiskos risinājumus.
Ceturtkārt, iedzīvotāju iesaistīšana un uzklausīšana jauna vēja enerģijas projekta ikvienā posmā – no plānošanas līdz atļauju izsniegšanai un projekta ieviešanai – ļauj veidot sabiedrības vajadzībām atbilstošus vēja parka plānojuma un darbības risinājumus, veido pozitīvu vietējās sabiedrības attieksmi pret šādām inovācijām.
Ir vērts iepazīties ar plašāku labo prakšu apkopojumu, kurās ir veiksmīgi risināts un panākts sabiedrības atbalsts vēja parkiem – šo informāciju iespējams atrast “WinWind” interneta vietnes www.winwind-project.eu “Resursu” sadaļā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vēja enerģija un vietējās kopienas interešu ievērošana: labās prakses piemēri Eiropā

Kategorijas