Netiecas pēc daiļdārza, bet kārtības savā īpašumā

2019. gada 15. augusts 07:00

1950

Netiecas pēc daiļdārza, bet kārtības savā īpašumā

Pāvilostas novada Saraiķos liepājniece Maruta Kārkliņa piepildījusi savu sapni par māju un piemājas dārziņu. Īpašums, kas atrodas Ziemupes ielā 5, pateicoties jaunajiem saimniekiem, ieguvis ne vien otru elpu, bet arī visnotaļ jauku mājvārdu – “Eži”.
M. Kārkliņa atzīst, ka “Eži” vasarās ir galvenā mītne pašai un dzīvesbiedram Valdim, kā arī lieliska atpūtas vieta visai ģimenei – kuplajam bērnu un mazbērnu pulkam.

Sakopj stūrīti Latvijas
“Ar daiļdārzniecību es nenodarbojos. Tas nav visiem dots un ne visiem interesē. Arī selekcionāre neesmu – man nav simts tulpju stādu, simts gladiolu, bet pa košumiņam, protams ir,” par savu dārzu saka M. Kārkliņa.
Uzskats, kam īpašuma saimniece seko, – lai vieta būtu kārtīga. Viņasprāt, to būtu svarīgi ievērot katram mājas vai lielas lauku sētas īpašniekam. Žēl esot skatīt tās mājvietas, kurās redzams – saimnieki tās atstājuši novārtā.
“Ežu” saimniecei šķiet, ka tīrība un kārtība ir divas elementāras lietas, ko katram vajadzētu ievērot savā ikdienā, tādēļ ar pārliecību par savu īpašumu saka: “Es uzskatu, ka šo mazo Latvijas stūrīti mēs esam saveduši kārtībā.”
M. Kārkliņa neslēpj, ka tad, kad īpašums 2010. gada ziemā iegādāts, tas sākotnēji izskatījies patiesi skaists. Viss balti apsnidzis, glīts. “Tā kā Šveicē – tur pauguriņš sniegains un tur,” toreizējo skatu raksturo saimniece.
Bet, kad, tuvojoties pavasarim, sniega sega nokususi, atklājusies patiesā aina. Izrādījies, ka īpašumā nav nevienas iekoptas vietas, nevienas puķu dobes, ir daudz gružu. “Izskatījās tiešām šausmīgi.” Tā bija aina, kas iesākumā radījusi šoku, bet pēcāk bijis stimuls pamatīgi darboties, lai situāciju mainītu.

Nosaukums “ierodas” pats
M. Kārkliņa teic, ka, lai gan mājai un tai piegulošajam zemes gabalam bijusi adrese, gribējies izdomāt kādu jauku un labskanīgu nosaukumu. To, ka īpašumu nepieciešams nosaukt vārdā, apstiprinājušas arī meitas. Lai izvēlētos vietai atbilstošāko nosaukumu, izsludināts pat konkurss, kurā prasīta arī draugu un paziņu iesaistīšanās, jo aicinājums dot nosaukumu ticis ievietots vietnē “draugiem.lv”.
“Bija simts un viens variants, bet nevarējām vienoties,” par konkursa norisi smaidot teic M. Kārkliņa. Beigās konkursam iesniegtie varianti izplēnējuši kā nebijuši, kad nosaukums pie saimniekiem atnācis teju pats. “Vienu vakaru sētā ienāca ezītis. Mazbērni vispār dzīvu ezīti nebija redzējuši, lielie nebija ilgi redzējuši, tādēļ nolēmām, ka mājas sauksim par “Ežiem”,” norāda M. Kārkliņa.
Pēc nosaukuma iegūšanas uz “Ežiem” visādos ceļos atceļojuši mājas talismani – dažāda lieluma un izskata ežu figūriņas. Mājas saimniece uzsver, ka speciāli pēc figūriņām nedzenas, tomēr, kad pamana kādu īpašu eksemplāru, to iegādājas. Lielu daļu no kolekcijā esošajiem ežiem uzdāvinājuši draugi vai kolēģi. Tālākais eksemplārs atceļojis pat no Skotijas. “Dažiem ir pat savs noteikts postenis, no kura tie netiek izkustināti. Virtuvē ir Mārtiņa Rītiņa dvīņubrālis, tā teikt, kas mums visas receptes pasaka priekšā. Dobītē ir viens dārznieks. Koka šilte ar nosaukumu stāv savā vietā – ceļa malā,” īpašo ežu nozīmi skaidro M. Kārkliņa.

Dārza lepnums – persiku koks
Dārzā ik pa vietai ir izveidota kāda dobe vai iestādīts kāds koks vai krūms. Ir arī siltumnīca, kurā aug tomāti, un zemes gabals, kas atvēlēts dažādu sakņu audzēšanai. Tomēr lielākais lepnums “Ežu” īpašumā ir eksotiskais persiku koks. Šajā gadā tas devis īpaši dāsnu ražu. Zari bijuši tik pilni sulīgiem augļiem, ka tos nācies stutēt, lai nenolūztu.
M. Kārkliņa persika koka stādu pirms aptuveni sešiem gadiem iegādājusies gadatirgū pie Jelgavas Lauksaimniecības universitātes. “Tad tas sāka dot augļus un tiešām forši ražo – brīnišķīgi,” priecājas saimniece. Izrādās, ka siltajām zemēm ierastais augļoks tīri labi iedzīvojas Latvijas klimatiskajos apstākļos. M. Kārkliņa atceras tikai vienu gadu, kad kokam nosaluši ziedi.
Protams, dārzā skatāmi arī ierastāki un nebūt ne tik eskotiski augļu koki, piemēram, ābeles, ķirši. Arī ķiršu raža šajā gadā bijusi bagātīga. Un paveicies, ka to izdevies nosargāt no strazdu uzbrukumiem. Ja kaimiņiem pēc ogām kārie putni ķiršus noēduši, tad M. Kārkliņas dārzā tie palikuši neskarti.
Saimniece spriež: tas tādēļ, ka lielāko dienas daļu pati ir dārzā, līdz ar to putni, manot šiverēšanos, tik droši nav. Tomēr, saimniecesprāt, ir vēl kāds iemesls: “Neoficiāli šķirni sauc par Latvijas visskābākajiem. Strazdiem laikam tādi negaršo. Kad ķirši nogatavojas, tie paliek tumši un ir ļoti, ļoti garšīgi.” Šovasar nolasīti 40 litri gardo ogu, kas ir pašas mīļākais vasaras kārums.

Lai pašai prieks
“Ežu” piemājas dārzā skatāmas vairākas glīti iekoptas dobes. Tajās cits pie cita labi sadzīvo dažādi košumaugi. M. Kārkliņa smejot teic, ka dārzā skatāms “no visa pa druskai”. Daudz ir īpaši krāšņu un spilgtu akcentu, piemēram, prīmulas, samtenes, smaržīgie flokši. Par to, kā izvēlētas vietas stādīšanai un nolemts, kuri augi cits ar citu draudzēsies, saimniece saka: “Tā ir tīrā pašdarbība. Gribu priekš sevis, lai pašai ir prieks.”
Un prieks nudien esot. It īpaši vakaros, kad ir iespēja dārzā pasēdēt, pārlaist tam acis un secināt, ka viss ir tā, kā tam jābūt. Saimniece vairākas dobes ierobežojusi ar akmeņiem, veidojot īpašu akcentu. Viņa atklāj, ka savulaik akmeņu dobes bijušas lielā cieņā, līdz ar to arī pati vēlējusies kādu izveidot savā dārzā. Protams, liels pluss ir Saraiķu tuvums jūrai. “Aizbrauc uz jūrmalu, un tad bez akmeņiem vispār nevar pārbraukt mājās.”
Lai īpaši izceltu dārzā augošos kokus, tiem apkārt sastādītas samtenes. M. Kārkliņa teic, ka tas ir lielisks akcents, kas ienes īpašu košumu dārzā, kā arī samtenes varot dēvēt par augiem, kuri “paildzina vasaru”, jo zied ilgāk nekā citi ziedi. “Ežu” saimniece norāda, ka samtenes dārza ainavā izceļas vien tad, ja tām apkārt glīti nopļauta zāle, tādēļ par to regulāri jāgādā.
Smaržu dārzā ik gadu ienes arī krāšņās pujenes jeb peonijas un salīdzinoši nesen iestādītie ceriņi. No košumkrūmiem par skaistākajiem dārzā M. Kārkliņa nosauc divas krūmrozes, kas ziedēšanas laikā izskatās kā milzu kupenas. Lielu daļu stādu saimniece iegādājas pati, bet gandrīz tikpat daudz augu “Ežos” nonākot kā dāvanas. “Tik ar podiņiem visi brauc, un tad es stādu.”

Rušināšanās – kā vingrošana
M. Kārkliņa norāda, ka arī dzīvesbiedram Valdim patīk visa veida zemes darbi, tādēļ liels ir viņa nopelns, ka nu dārzā skatāma tik liela augu bagātība. Iestādītas rudens avenes, kas dod labu daržu. “Dzīvesbiedrs nodarbojas ar potēšanu, līdz ar to ābelēm ir sapotētas visvisādas interesantas šķirnes un ražo labi.” Lielā augu, koku un krūmu daudzveidība paredz krietni vairāk darba, taču saimniece uzsver – ja darbs patīk, tad tas ir paveicams.
Reizē darbi kalpo par visnotaļ labu fizisku nodarbi: “Jāpļauj, jāgrābj, lai būtu glīti. Grābšana – tā ir vingrošana.” “Ežu” saimniece priecājas, ka lielā daļā ikdienas darbu talkā nāk mūsdienu palīgi: “Tehnikas man patīk, tās darbu atvieglo.” Ar mazo trimmeri darbus īpašumā veic saimniece, appļaujot dobes un nelielās dārza platības, savukārt ar lielāku trimmeri talkā nāk Valdis, kurš izpļauj grāvjus un lielās platības.
“Ežu” saimniece apstiprina, ka īpašums Saraiķos nu kļuvis tik mīļš, ka vasarās te bieži vien sabrauc visa ģimene un arī dažādi svētki tiek svinēti tieši šeit. Lai baudītu ūdens priekus un relaksāciju, vecās kūts vietā jaunie saimnieki izveidojuši pirtiņu. M. Kārkliņa uzsver, ka tās izveide nudien bijis pareizs lēmums, jo tā kļuvusi par vienu no īpašuma pievienotajām vērtībām. Viņa spriež, ka iegādāties īpašumu Saraiķos bijis pareizais lēmums. Nu ir iespēja baudīt labāko no abām dzīvēm, jo, kā pati smej, ir pa pusei pilsētniece un pa pusei lauciniece.
Gandarījums par dzīvošanu “Ežos” ir arī tādēļ, ka konkrētā vieta apvieno labāko – apkārt ir daudz māju un kaimiņu, līdz ar to “nejūtamies kā džungļos”, taču reizē ir iespēja pabūt savā īpašumā, neviena netraucētiem.

+ 8

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Netiecas pēc daiļdārza, bet kārtības savā īpašumā

Kategorijas