Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pikets joprojām spilgtā atmiņā

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2019. gada 22. augusts 07:00

624
Pikets joprojām spilgtā atmiņā

Pirms 22 gadiem 17. augustā Vaiņodē, pie dzelzceļa pārbrauktuves, vietējie iedzīvotāji uzsāka piketu. Tas bija protests paziņojumam, ka slēgs dzelzceļa līniju un līdz ar to arī regulāros reisus Rīgas un Liepājas virzienā. Pieprasot atjaunot pasažieru satiksmi posmā Liepāja – Vaiņode, tika bloķētas sliedes. Jau 22. gadu viena no aktīvākajām piketa dalībniecēm Biruta Serdjuka aicina ikvienu šajā dienā pulcēties uz piketa atceres pasākumu. Šogad tam iedots nosaukums “Birutas kundzes cūkpupu balle”.

Svinību galds – uz sliedēm
B. Serdjuka ar ģimeni dzīvoja namiņā gandrīz blakus dzelzceļa sliedēm. “Tajā dienā – 1997. gada 17. augustā – manam vīram Aleksandram Serdjukam bija dzimšanas diena, ciemiņi bija atbraukuši. Pārlikām pāri sliedēm galdu, nācām svinēt te,” atminas B. Serdjuka. Pēcāk priekšā aizlikti vēl papildu šķēršļi: pēdējo vilcienu vaiņodnieki bija apņēmušies nelaist ārā no Vaiņodes stacijas, lai parādītu – iedzīvotājiem nav vienalga un viņiem vilciena satiksme ir vajadzīga. “Ja Birutas kundzes vīrs te nebūtu bijis, nebūtu sēdējis, mēs, sievas, būtu ātri vien izdzenātas!” spriež vaiņodniece Alda Prūse.
B. Serdjuka pasākumu par godu piketa, kas ilga gandrīz divus mēnešus, atcerei rīko 22 gadus. “Rudenī būs 15 gadi, kopš mans vīrs nomira, taču katru gadu, neatkarīgi no dienas, kurā iekrīt 17. augusts, rīkoju šo pasākumu. Labi, ka šogad iekrīt sestdienā, tad varam taisīt pa dienu, darba dienās pasākumu rīkojām vakaros,” saka vaiņodniece.
Pasākums, kurā B. Serdjuka aicina piedalīties ikvienu, notiek blakus Vaiņodes dzelzceļa pārbrauktuvei. Tie, kuri nezina par šādu vaiņodnieku tradīciju, ir izbrīnīti. Vieni pabrauc vienaldzīgi garām, citi – nāk un pievienojas kompānijai.
Vaiņodnieki ir gandarīti, ka B. Serdjuka savos cienījamos gados joprojām uzņemas šāda pasākuma organizēšanu, kuram atsaucas daudzi.  Viņi atminas, ka B. Serdjukas ģimene gādājusi par dalībniekiem – te bijušas gan mēbeles, gan tiešo sakaru punkts. Toreiz un tagad uz galda goda vietā ir cūkpupas.

Vilciens noderētu arī tagad
Ziņa par to, ka Vaiņodei cauri vairs nekursēs vilciens, vaiņodniekos un visā Liepājas rajonā raisīja milzu satricinājumu. Dzelzceļš savienojis ne tikai apdzīvotas vietas, bet arī valstis.
Notikušais pikets raisa pārdomas joprojām, vilcienam bija jāpaliek šeit, galveno piketa domu atgādina vaiņodnieki. Panākuši, ka Vaiņodē ierodas atbildīgās amatpersonas, satiksme pēc piketa uz īsu laika periodu atjaunota. Cilvēki turējušies līdz pēdējam.
“Togad jau biju pensijā. Biju daudzbērnu mamma. Atbalstīju piketu – visus bērnus ņēmu līdzi,” atminas Ina Sermolīte. “Līdz tam ar vilcienu visur braucām, kur vajadzēja. Kādreiz, kad trūka produktu, sēdāmies vilcienā un braucām uz Lietuvu,” atminas vaiņodniece.
Petra Jakovickiene atzīst, ka piketā sanācis iesaistīties dikti maz, bet prāto, ka pasažieru vilciena pakalpojumus noteikti izmantotu arī mūsdienās. “Mums dikti labi kursēja vilciens, taču arī par autobusu satiksmi tagad sūdzēties nevaram.”
B. Serdjuka gan piebilst, ka neapmierina ceļu stāvoklis, – tāds, ka zobus var izsist.

Kopj pasākuma piemiņu
“Tikai šogad šim atceres pasākumam dots nosaukums “Birutas kundzes cūkpupu balle”. Ir labi, ka tā, – neskumstam vairs par to, kas bijis. Šo gadu laikā esam pielāgojušies autobusiem, satiksme, manuprāt, ir laba – tiekam gan prom, gan atpakaļ. Ir bijušas diskusijas par pieturvietu skaitu. Labā ziņa ir tā, ka nākamgad nevienu reisu neslēgs,” norāda Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons.
“Pikets tiešām ir palicis prātā ne tikai vaiņodniekiem, bet visai Latvijai,” viņš atzīst. “Skolotājam Reinim Ulbertam ir tapusi atmiņu filma.”
Par godu piketam un tā atcerei pie Vaiņodes dzelzceļa pārbrauktuves jau vairāk nekā 20 gadus stāv piemiņas akmens, lai atgādinātu par vienu no ilgākajiem piketiem Latvijas vēsturē.
B. Serdjuka un viņas dēls Juris diendienā rūpējas par piemiņas vietas košumu un sakoptību. V. Jansons viņus slavē par rūpēm. “Sliežu posmu, kas mums vēl te ir, dzelzceļnieki laiku pa laikam izpļauj. Citādi te būtu pavisam aiz­audzis.”
“Piketa laikā mums zvanīja viena sieviete un teica – jūs vilcienu nesagaidīsiet, bet jūsu bērni un mazbērni gan!” stāsta B. Serdjuka. Un kāds vaiņodnieks izsaucas: “Cerēsim, ka tā!”