“Zaļā saule” – dabas velšu iedvesmots produkts

2019. gada 29. augusts 07:00

616

“Zaļā saule” – dabas velšu iedvesmots produkts

Nīcas novada Otaņķu pagasta “Ceļniekos” tapusi īpaša darbnīca jeb lapene, kur Iveta Reinfelde gatavo labāko, ko var piedāvāt daba,– priežu čiekuru sīrupu. Līdzīgi kā liela daļa ideju, arī sīrupa gatavošana aizsākusies it kā nejauši, taču nu aizņem lielu daļu ikdienas. Ar gardo un veselīgo brūvējumu jāsteidz apgādāt interesenti, kuri jau novērtējuši sīrupa labās īpašības.

Iegulda lapenē
I. Reinfelde teic, ka zīmols “Zaļā saule” tapis, pateicoties lielam līdzcilvēku atbalstam. Talkā nākuši gan tuvākie cilvēki – radi un draugi, gan tie, kuri, uzzinājuši par viņas darbošanos, vēlējušies sniegt palīdzīgu roku. “Vislielākais paldies, protams, manam mīļotajam vīrietim Osvaldam, kurš man noticēja. Kad pašai spēka vairs nebija, ticība sev sāka zust, viņš bija tas, kurš motivēja,” uzsver I. Reinfelde.
Lielu paldies viņa saka arī savai mammai, kura bijusi sīrupa gatavošanas iniciatore. Tā aizsākusies vien pašu lietošanai. Kad izrādījies, ka no salasīto čiekuru daudzuma sanāk ļoti daudz sīrupa, bijis skaidrs, ka ģimenē vien to nebūs iespējams patērēt.
“Kā zinām, “Facebook” ir spēks – ielikām, ka par simbolisku cenu pārdodam. Aizgāja ļoti ātri, un tad nāca doma – ja jau ir pieprasījums, varbūt vajag arī piedāvājumu.” Tā radušies pirmie aizmetņi idejai, ka jāizveido savs produkts, jānoformē dokumenti un jāuzsāk darbošanās mājražošanas lauciņā.
Otaņķniece neslēpj, ka iesākumā bijusi pret šāda plāna realizāciju, jo “esmu cilvēks, kuram nepatīk formalitātes, visas papīru darīšanas. Bet beigu beigās esam tikuši tik tālu, ka tam visam ir iziets cauri”.
Lai pēc iespējas veiksmīgāk un atbilstoši normām varētu īstenot priežu sīrupa realizāciju, bija nepieciešama vieta, kur gardo un veselīgo produktu gatavot. “Ceļnieku” teritorijā, kur savulaik atradusies ugunskura vieta, ar I. Reinfeldes mīļotā vīrieša gādību tapusi lapene. “Ir uzcelta speciāla gatavošanas un pildīšanas vieta, kur viss ir noslēgts – te nevar ielidot ne mušas, ne kukaiņi,” norāda I. Reinfelde. Oficiāli darbošanās un zīmols “Zaļā saule” tautās palaists 2018. gada sākumā. “Kā es saku – viss pensiju fonds ir lapenītē,” par darbošanos teic mājražotāja.

Uz dzīvās uguns – cita garša
“Zaļās saules” izveidotāja atklāj, ka nosaukums, līdzīgi kā pats produkts, ir dabas iedvesmots. Vēlējusies kaut ko skanīgu un tādu, kas pašai šķiet tuvs un pazīstams. Nu zīmols un uz etiķetēm redzamā saules zīme ir kā talismans, kas motivē darboties tālāk.
I. Reinfelde skaidro, ka viņas gatavotais priežu čiekuru sīrups ir ar īpašu garšu, jo tiek vārīts lielā katlā uz dzīvās uguns. Viņa vērtē, ka gatavošanas process ir gana liels pārbaudījums, jo ir laikietilpīgs darbs lielā karstumā – temperatūra nelielajā lapenē varot sasniegt pat plus 42 grādus. Sīrups ik pa laikam ir jāapmaisa, un par vieglu šo darbu nosaukt noteikti nevar.
Arī tikšana pie izejvielas – čiekuriem – nebūt nav viegls uzdevums. “Sākums bija traks. Pa pludmales kāpām gāju, meklēju zaļos čiekurus,” stāsta I. Reinfelde. Nu jau ir izveidojusies laba sadarbība ar vairākiem privātīpašniekiem, kuri ļauj čiekurus nolasīt sava īpašuma teritorijā. Tas ir garants, ka mājās nebūs jādodas tukšā, jo dažreiz gadoties, ka vēl pirms I. Reinfeldes kāds pabijis piejūras mežā un priežu čiekurus nolasījis.
Laiks, kad iespējams zaļos čiekurus vākt, ir apmēram mēnesi garš – no maija vidum līdz jūnija vidum. Tas tad ir saspringtākais darba laiks, jo čiekurus vislabāk novārīt neilgi pēc salasīšanas, kamēr tie vēl nav zaudējuši labās īpašības. “Salasu, atbraucu un vāru,” dienas režīmu raksturo I. Reinfelde. Nereti šajā periodā darbi ievelkas līdz vēlai naktij, jo sīrupa vārīšana ir ilgstošs process. “Kad dabū pirmo burbuli, vēl četras stundas lēni jāvāra.”
I. Reinfelde vērtē, ka veselīgs ir ne tikai sīrups, bet arī pats čiekuru lasīšanas process: “Kad lasi, ziedputekšņi iet pa gaisu, un ir tāds mazais SPA.”

Dabas produkti – visi labi
Par priežu čiekuru sīrupa labajām īpašībām I. Reinfelde pārliecinājusies gan pati, gan dzirdot atsauksmes no līdzcilvēkiem. Sīrups ir ļoti liels palīgs cīņā ar bronhiālajām saslimšanām. Par produktiem, kas nākuši no dabas, mājražotājai ir sava pārliecība: “Viss, kas ir dabā, minimālās devās ir labs.” Taču jebkura produkta pārmērīga lietošana esot drīzāk kaitējums, ne labums. I. Reinfelde ļāvusies arī eksperimentiem – mēģinājusi gatavot sīrupus arī no citiem augiem, piemēram, piparmētrām, pīlādžiem, ceriņiem. Izrādījies, ka ceriņu sīrups ir ļoti salds un gards produkts, kas labi sader kopā ar minerālūdeni, izveidojot gardu limonādi. Pīlādžu sīrups palīdz noņemt pampumu, piemēram grūtniecēm, kurām tā ir bieža problēma. Savukārt aroniju sīrups lieliski derot asinsspiediena pazemināšanai.
Mājražotāja stāsta, ka idejas meklē ar interneta starpniecību un tad mēģina realizēt tās dzīvē, balstoties uz pašas sajūtām un vēlamo rezultātu. Piemēram, pielāgojot sīrupu cilvēkiem, kuri uzturā nevar lietot cukuru, tas vārīts ar stēvijas pulveri. Tad sīrups padevies ļoti šķidrs, taču ļoti koncentrēts.

Paša darbam citi augļi
Otaņķniece rēķina, ka sezonas laikā viņa izvāra 31 katlu gardā un veselīgā viruma. No viena katla var piepildīt 25 puslitra burciņas. Sīrups tiek pildīts ne vien burciņās, bet arī pudelēs ar īpašu korķi, kas palīdz noslēgt pudeli, nodrošinot hermētiku. Svarīgi, lai sīrups tiktu uzglabāts nost no tiešiem saules stariem, kas var nodarīt lielāko kaitējumu produkta kvalitātei.
Ikviena darbība – sākot no čiekuru lasīšanas un beidzot ar sīrupa pildīšanu traukos – ir roku darbs. I. Reinfelde spriež, ka nākotnē, vēloties kāpināt ražošanas apjomus, būs jādomā par kādu palīdzīgu cilvēku vai ierīci, taču tas notiks tikai tad, ja to atļaus līdzekļi, jo vēlmes startēt projektos mājražotājai nav.
“Paša darbs ir paša darbs. Cik paši varam, tik darām,” I. Reinfelde uzsver, ka nevēlas būt no kāda atkarīga, bet visu veikt pašas spēkiem. Viņa akcentē, ka šis ir pats darbības sākums, tādēļ ir jāatsperas. “Ar domām esam tālu, bet sākam pamazām,” smaidot saka otaņķniece.
Viņa norāda, ka šobrīd darbošanās mājražošanas lauciņā ir hobijs. Lai gan pamazām darbība vēršas plašumā, piedaloties tirdziņos un savu produkciju tirgojot, piemēram, Nīcas tūrisma informācijas centrā, pilnībā nodoties tai vien pagaidām vēl nav plānots.
Viens no iemesliem – šis nav vienīgais ikdienas pienākums, ko I. Reinfelde veic. Pēc izglītības otaņķniece ir daiļdārzniece, un tas ir viņas šībrīža pamatdarbs. Viņa nāk talkā saimniekiem, kuri jau izveidojuši sev vēlamās dobes, lai uzturētu tās kārtībā visas sezonas garumā. Gādā, lai dekoratīvie krūmi būtu skaisti apgriezti, dobes izravētas un kopskats vienmēr glīts. Papildus tam jau 11 gadus I. Reinfelde ir arī mājkalpotāja un rūpējas, lai koptas būtu arī māju iekštelpas.
Taujāta, kā ar visu iespējams tikt galā, I. Reinfelde pārliecinoši atbild: “Visu var saplānot. Man ir ļoti paveicies, ka varu darīt to, kas man sniedz gandarījumu un pozitīvas enerģijas lādiņu.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Zaļā saule” – dabas velšu iedvesmots produkts

Kategorijas