Paradumu maiņas virzošais spēks – informācija

2019. gada 29. augusts 07:00

Par plastmasas ietekmi uz vidi – floru un faunu – gan pasaules mērogā, gan Latvijā runā arvien vairāk un biežāk. Pavīpsnāšanu par to, ko gan var izdarīt viens dzēriena salmiņš vai cepumu iepakojums, patērētāji ar laiku pārvērtē. Kas cilvēkus uzrunā vislabāk, lai viņi sāktu aizdomāties par savas rīcības un paradumu ietekmi uz dabu?

Iedvesmo citu piemērs
Liela daļa aptaujāto cilvēku atzina, ka viņus pievērsties atkritumu šķirošanai un zaļākai dzīvošanai visbiežāk pamudina nevis reklāmas vai īpašas kampaņas, bet gan citu cilvēku piemērs. Redzot, cik tīra un sakopta ir apkārtējā vide, griboties tādu arī pašiem atstāt. Reāli zaļā dzīvesveida piemēri kļūst par pamudinājumu piekopt to arī pašam.
“To jau apkārt redz – ko vajag darīt, lai mūsu apkārtne būtu uzkopta. Uzreiz cits iespaids rodas, tādēļ arī pašiem par to vajadzētu cīnīties. Man šķiet, ka cilvēki tagad ir atsaucīgi un cenšas kaut ko darīt lietas labā,” redzējumu uz situāciju pauž pāvilostniece Ludmila Vasina. Viņa pati ikdienā cenšas pievērsties atkritumu šķirošanai un nodalīt, piemēram, stikla un plastmasas taru. “Ir ļoti labi, ka tā ir jāšķiro,” uzskata sieviete.
Pāvilostnieks Vasilijs konstatē, ka visvairāk informācijas par iespēju kopt savu apkārtni un šķirot atkritumus iegūst tieši savā pašvaldībā. Informācija tiek publicēta gan domes mājaslapā, gan pašvaldības avīzē. Tā kā ikdienā televīziju vīrietis neskatās, komentēt tur esošās reklāmas, kas vērstas uz zaļā dzīvesveida popularizēšanu, nevar. Tomēr Vasilijam šķiet, ka no katra paša apņēmības atkarīgs, cik atbildīgs pret dabu un savu apkārtējo vidi viņš ir. “Būtu pie mums kā Lietuvā – būtu viss kārtībā,” ir pārliecināts vīrietis. Viņaprāt, tieši sistēma, kurā pret nodotajām plastmasas pudelēm tiek izsniegta konkrēta naudas summa, būtu papildu motivācija arī lielai daļai latviešu.
Pāvilostnieks neslēpj, ka bieži pats dodas uz Lietuvu, lai tur pret samaksu nodotu sev nevajadzīgo taru. “Kad braucu uz Lietuvu, es pilnu mašīnu aizvedu nodot. Tad var lētāk iepirkties. Savas piecas pupiņu kafijas sanāk, plastmasas pudeles nododot.” Pirmoreiz par taras pieņemšanas automātu kaimiņvalstī Vasilijs uzzinājis, kad devies iepirkties uz veikalu “Lidl”.

Uzzina sociālajos tīklos
Dobelniece Liene Jankevica secina, ka daudz dod dažāda veida informācija sociālajos tīklos – reklāma, attēli, video stāsti. Tas viss kopā spējot cilvēkus uzrunāt, lai padomātu par saviem ikdienas paradumiem, neradītu atkritumus un neatstātu tos dabā.
Arī sieviete pati arvien biežāk aizdomājoties, ka būtu jāpievēršas zaļākam dzīvesveidam: “Vienkārši sirds jūt.” Pievērsties šķirošanai gan liedzot bažas, ka brīdī, kad atkritumus savāc, tie, neatkarīgi no materiāla, nonāk vienkopus vienā izvedēja konteinerā, līdz ar to šķiet, ka šķirošana bijusi bezjēdzīga. L. Jankevica gan novērojusi, ka temats kļuvis aktuālāks un Latvijas sabiedrība ir uz pareizā ceļa zaļā dzīvesveida virzienā.
Jūrmalas iedzīvotāja Anta Jansone spriež, ka daudz informācijas par iespēju šķirot var uzzināt no sociālajiem tīkliem, kuros pašvaldības vēsta par tuvumā esošajiem šķirošanas punktiem, taras nodošanas vietām u.c. aktuālu informāciju. “Protams, informāciju atrod arī tad, ja pats meklē,” teic A. Jansone. Viņa vērtē, ka daudzveidīgā informācija, kas pieejama mūsdienās, noteikti cilvēkus pamudina pievērsties zaļam dzīvesveidam un šķirošanai. Svarīgi, protams, lai par nepieciešamību domāt zaļi nākotnes perspektīvā runātu ar jaunāko paaudzi: “Tas viss sākas ģimenē – ja to darīs vecāki, darīs arī bērni. Jaunā paaudze augs un par to aizvien biežāk aizdomāsies.”
A. Jansone arī pati cenšas skatīties šajā virzienā: “Es par to ikdienā domāju, bet man ir pretrunīga informācija, ka patiesībā Latvijā tas viss ir salīdzinoši relatīvi, ka sašķirotais tāpat nonāk vienā vietā. Līdz ar to reālā šķirošana nenotiek.” Taču A. Jansone vietās, kur ir iespēja šķirot, to darot tik un tā.

Video ar atkritumu salām
Aija Brūna pēc profesijas ir skolotāja un papildus nodarbojas ar augu tēju gatavošanu. “Meita cītīgi šķiro atkritumus. Papīru sadedzinām. Atsevišķi atšķirojam stiklu un plastmasu – vedam uz konteineru laukumu pagasta centrā. Vienīgi vajag ļoti lielu saņemšanos, lai atkritumus līdz turienei aizvestu.” No zaļajiem un pārtikas atkritumiem Brūnu ģimenes dārzā tiek veidota kompostkaudze.
A. Brūna stāsta, ka gana bieži iznāk redzēt videomateriālus par cilvēku radīto atkritumu ietekmi uz vidi. “Kad tos paskatās, jāsecina – briesmīgi! Gana uzrunājoši, lai par to sāktu domāt!”
A. Brūna uzsver, ka, ietekmējoties no dzirdētā, redzētā un lasītā, nekāda veida plastmasu nededzina. “Iedomājieties, viss kaitīgais tad aiziet gaisā! Un kas pēc tam nobirst atpakaļ?”
Sieviete secinājusi, ka mūsdienās atkritumu daudzums un iepakojumu daudzveidība ir liela problēma. “Tagad viss pilnībā ir iepakots. Bez iepakojuma kaut ko dabūt, bez zināšanām, kur kas tāds ir pieejams, ir ļoti grūti. Manas paaudzes bērnībā un jaunībā ar vienu iepirkumu tīkliņu gāja iepirkties, produktus ietina papīrā,” viņa salīdzina. Savukārt lejamie produkti bijuši sapildīti stikla pudelēs vai iesvērti aizvākojamās burciņās.
Vecākā paaudze arī atceras, ka pat konfektes, īpaši karameles jeb stiklenes, bijušas bez papīrīšiem – tās saiņotas papīra tūtiņās.
“Var just, ka jaunākā paaudze paliek izglītotāka šajā jomā, interesējas par to un domā,” novērojusi A. Brūna. “Biju ekoskolas koordinatore, par atkritumu tēmu ar bērniem un jauniešiem bija jārunā visos iespējamos veidos. Ticu, ka viņi šo informāciju pārnesa mājās, nodeva informāciju ģimenei.”
A. Brūna teic, ka gana efektīvi ir arī plakāti par dažādu atkritumu sadalīšanās ilgumu vidē. “Noteikti esmu viena no tiem, kurus atkritumu tēma satrauc. Video esmu redzējusi, ka pa jūrām peld no atkritumu kalniem izveidojušās salas. Un galvenais, par ko jāaizdomājas, – daudz kaitējuma nodara sīkumi, piemēram, vates kociņi un plastmasas salmiņi.”

Seminārs atver acis
Evita Dēvica vairāk nekā desmit gadus dzīvo daudzdzīvokļu mājā. Kad iegādājusies dzīvokli un iedzīvi, pieņēmusi neapdomīgus lēmumus. “Ļoti daudz naudas izsviedu par plastmasas mēsliem, atvainojos par izteicienu! Jo visu gribējās ātri sapirkt. Izdarīt ātri – tas nozīmēja pirkt lētas mantas. Un, kā zināms, lēts parasti ir no plastmasas,” stāsta sieviete.
“Visvairāk man prātā palicis, ka iegādājos tumši brūnu plastmasas cukurtrauku un karotīti blakus mājām esošajā veikalā. Bija vēl visādas plastmasas sadzīves lietas, kuru vietā man tagad ir sagādātas mantas ilgtermiņam. Biju iegādājusies pat plastmasas galdu un krēslus, arī ikdienas lietošanas krūzītes. Visas izsviedu pēc kādiem trim gadiem, jo lētajiem plastmasas izstrādājumiem ir viens mīnuss – tie deformējas, ieplīst, salūst. Tāpat stingri biju izlēmusi, ka – nekādas trauku mazgāšanas. Kad nāca ciemiņi, pirku vienreiz lietojamos traukus un galda piederumus.”
Reiz piedalījusies personīgās izaugsmes treniņā – seminārā, kur viena no tēmām skārusi ikdienas paradumus un patēriņu. “Nedomāju, ka vienkāršs seminārs liks pārplānot dzīvi. Sarēķināju izdevumus. Par plastmasas traukiem pāris nedēļu laikā biju izdevusi tādu naudu, par ko sanāk neliels labu trauku komplekts. Un sapratu, ka labāk nopirkšu koka vai māla cukurtrauku, kas kalpos gadiem ilgi, un ka koka galds un krēsli ir daudz lielāka investīcija manai dzīvei,” norāda E. Dēvica.
“Kad sociālajos tīklos skatos sirdi plosošās bildes ar mirušiem dzīvniekiem, putniem, kas aizrijušies ar plastmasas piederumiem, sapinušies plastmasas maisiņos vai atkritumu dēļ sakropļoti, tagad, apzinīgā vecumā, ierunājas sirdsapziņa. Ar savu kādreizējo domāšanu taču arī es darīju lielu kaitējumu dabai, dzīvniekiem, ūdenim, mežiem, pļavām.”
Taču sieviete atzīst, ka atkritumus nešķiro. “Konteineri pagalmā ir, bet nesaskatu jēgu šķirot. Man jau liekas, ka galvenais ir vispār atkritumus izmest urnās, lai tie nenonāk vidē. Vienīgais, ko darām – pērkam visu ar apdomu, īpaši pārtiku.”

Sarunu tēma – atkritumi
Bioloģiskās un ekoloģiskās produkcijas veikala pārdevēja Baiba Puže pastāsta, ka savā ģimenē bijusi iniciatore, kura mudinājusi šķirot atkritumus. Kaimiņi arī esot aktīvi šķirotāji. Īpaši tiek atšķirota nost plastmasa. “Ļoti sekoju līdzi informācijai, ko atrodu interneta vidē, īpaši saista materiāli par plastmasas ietekmi uz dabu. Esmu redzējusi video, kur dzīvniekiem vēderā ir plastmasa. Skaidrs, ka par to ir jādomā, lai tā nenotiktu turpmāk. Esmu novērojusi, ka jauniešiem atkritumi ir viena no sarunu tēmām. Ja par to runā, tātad tas ir aktuāli un viņus šī informācija ir sasniegusi,” spriež B. Puže.
Viņa uzsver, ka atkritumu šķirošanai ir jānobriest, to nevar vienā dienā nolemt. Paradumu maiņai jānotiek pakāpeniski, jo cilvēks tikai interesējoties, apzināti meklējot informāciju, pamazām sāk aizdomāties un meklēt risinājumus,” viņa vērtē.
“Līdz ar paradumu maiņu atkritumu šķirošanā mainās arī citi sadzīves paradumi. Esmu mēģinājusi ieviest ģimenē auduma maisiņu lietošanu. Mana mamma parasti smējās – kā iešu ar tādu uz tirgu? Bet tam ir jātiek pāri.” Jauniete atceras, ka agrāk vecvecāki gājuši iepirkties ar savu burciņu krējumam vai pudeli pienam, ko izmantojuši vairākas reizes. “Šis paradums kaut kā pārtrūka, taču tā ir no jauna ieviešama lieta. Nevajag kaunēties, ir jāuzdrošinās, lai būtu labi pašiem un videi,” uzmundrina B. Puže.

Jauns domāšanas līmenis
Bioloģiskās saimniecības īpašnieks Jānis Pakalns vērtē, ka gana uzrunājošs un lietderīgs pasākums tiem, kuri šķiro atkritumus un vēlas mācīties to darīt, ir Lielās talkas akcija. “Pie manis atkritumu vedējam ir grūti iebraukt, bet novada pašvaldība ir pretimnākoša un Lielās talkas laikā piedāvā sašķirotos atkritumus savākt. Arī pats vedu uz poligonu.”
Saimnieks norāda, ka ķīmiju gana labi saprot, tādēļ plastmasas maisiņus nededzina. “Dioksīdu mums pietiek tāpat.” Tirgojot bioloģisko produkciju, bieži novērojis, ka jauni cilvēki, ģimenes ar bērniem nāk ar saviem maisiņiem. “Tas ir jauns domāšanas līmenis. Cilvēki sāk zaļi domāt, prot arī novērtēt veselīgo,” teic J. Pakalns.
“Par atkritumu šķirošanu un gružu nenonākšanu vidē mani nav nepieciešams uzrunāt – tas tāpat ir saprotams. Tās ir drausmas, kas peld pasaules okeānā, bet arī mums apkārtējā vide mēdz būt briesmīga tieši atkritumu dēļ. Piemēram, mans dēls ar pludmales festivāla seku fotogrāfijām dalījās sociālajos tīklos. Tas bija pozitīvi no viņa puses. Katram pienāk moments, kas liek domāt plašāk un dziļāk,” viņš uzsver.

Aicina lemt atbildīgi
Kampaņu, kas vērsta uz sabiedrības informēšanu par lietderīgu resursu izmantošanu un atkritumu samazināšanu, aizsākusi naftas pārstrādes kompānija “Neste”. “Sociālā kampaņa “A Planēta” savā ziņā ir turpinājums aizvadītā gada “Neste” un grupas “Prāta vētra” sadarbībai ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību vides aizsardzības jautājumiem, lai ikdienas darbībās mazinātu ekoloģiskās pēdas nospiedumu.
Sociālajā kampaņā koncerta apmeklētāji un sabiedrība kopumā tika aicināta savās ikdienas gaitās un aktivitātēs atrast veidus, kā tērēt mazāk dabas resursu,” atklāj SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Arī mājaslapā “aplaneta.lv” atrodamā informācija liecina, ka kampaņas galvenais mērķis – likt cilvēkiem aizdomāties par savu ikdienas rīcību, kas lielā mērā ietekmēs arī nākotni. “Mēs dzīvojam uz vienas planētas. Tu un es. Sauksim to par A planētu. Resursu te ir, cik ir. Ja katrs dzīvos, kā šobrīd, ar vienu planētu nepietiks,” vēstīts mājaslapā.
“Esam patiesi gandarīti, ka sadarbībā ar grupu “Prāta vētra” varam mudināt arvien vairāk cilvēku pievērst uzmanību vides jautājumiem un dzīvot zaļāk. Arī kampaņas “A Planēta” vēstneši ar lielu atsaucību iesaistījās šajā iniciatīvā, lai caur vienkāršiem piemēriem acīmredzami demonstrētu to, kā ikdienā ikviens no mums, pieņemot atbildīgus lēmumus, veidojam tīrāku nākotni sev un saviem bērniem jau šodien,” vēsta A. Beiziķis.
Kampaņas vēstneši ir Latvijā labi pazīstami sabiedrības cilvēki, piemēram, TV personība Lelde Ceriņa, raidījuma “900 sekundes” moderatore Kristīne Garklāva, dziedātājs Emīls Balceris. Katrs no viņiem ar video vēstījuma starpniecību sociālajos tīklos uzrunā līdzcilvēkus, aicinot piedalīties kampaņā. Izpildot testu un iesakot savas zaļā dzīvesveida idejas, cilvēkiem ir iespēja tikt pie vērtīgām balvām. Šīs kampaņas galvenā mērķauditorija ir tieši sociālo tīklu lietotāji – visbiežāk video ar aicinājumiem parādās vietnēs “Facebook” un “Instagram”.
Savukārt pasākumu producents “Perforācija” augustā rīkoja akciju, lūdzot sociālo tīklu domubiedriem mājās pārskatīt plastmasas maisiņu krājumus un ziedot tos izrādei “Plastmasas huligāni”, kas norisināsies Kaņepes kultūras centrā. No maisiņiem izrādes laikā taps dažādas lietas. Iedzīvotāji, kuri interesējas par “Zero waste” jeb par dzīvi bez atkritumiem šai aktivitātei atsaucās un ar nepacietību gaida, kā atkritumi iegūs oriģinālu otro dzīvi.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Paradumu maiņas virzošais spēks – informācija

Kategorijas