Atkal asinsspiediens augšā!

2019. gada 5. septembris 07:00

588

Pasaki, kāds tev asinsspiediens, es pateikšu, cik ilgi dzīvosi, mediķu aprindās zināmo teicienu atgādina invazīvais kardiologs Alfrēds Lībiņš un piebilst, ka augsts asinsspiediens nav ne draugs, ne brālis, bet klusais slepkava. Attīstītās valstīs tas ir galvenais saslimstības, darba nespējas un invaliditātes iemesls.

Normāls asinsspiediens ir tas, ko sauc par 120/80?
Tāds ir vismazāk kaitīgs, lai gan katram normāls spiediens var būt individuāls. Ja augšējais – sistoliskais – spiediens ir augstāks par 130, būtu jāsāk domāt par ārstēšanu, dzīvesveida maiņu. Ja tas palaikam rāda 140, jāpamēra regulāri, jāpadomā, kādās situācijās tas bijis. Fiziskas slodzes laikā, protams, asinsspiediens paaugstinās, tas ir viens no kompensatoriem mehānismiem. Pulss un asinsspiediens ir tas, kas visvairāk mūsu dzīvē mainās.

Par pulsu ieminējāties. Tas, ka amatieri sportojot lieto pulsa mērītāju, ir svarīgi?
Protams, ir labi sekot tam līdzi. Pareizi ir reizi dienā uz stundu dubultot savu pulsu fiziskas aktivitātes laikā. Miera stāvoklī normāls pulss ir 65 reizes. Paskrienot vajadzētu sasniegt 130–140, lai izskalotos asinsvadu gultne.

Vai asinsspiedienam ir saistība ar laikapstākļiem, piemēram, karstumu?
Meteoroloģiskas ietekmes ir. Vienam pērkona laikā asinsspiediens ceļas, citam krītas, cits paliek miegains, vēl kāds – uzbudināts. Bet ir arī tādi, kam vienalga. Katrs cilvēks ir neatkārtojama Dieva radība, un reakcijas uz atmosfēras spiediena svārstībām ir dažādas.

Situācija, runājot par slodzi. No rīta, izkāpjot no gultas, cilvēkam asinsspiediens ir 150/100, bet vakarā pēc 10 kilometru pastaigas – 120/80. Kā tas iespējams?
Mostoties cilvēkam aktivizējas viss organisms, tajā skaitā asinsspiediens. No rīta tas var būt paaugstināts, jo nav labi gulēts, varbūt vēl nav būts uz tualeti. Asinsspiediens ir ļoti saistīts ar nieru darbību. Katrā ziņā 150 nav labs rādītājs. Agrīnās rīta stundās pirms pamošanās visbiežāk notiek insulti.

Vai pazemināts asinsspiediens ir labāks nekā paaugstināts?
Ir dažādas situācijas, bet kopumā no tā nevajadzētu baidīties. Daudzi dzīvo ilgu mūžu ar asinsspiedienu 105–110/65–70, un nekas viņiem netraucē. Ja tas saistīts ar asinsvadu sašaurināšanos, cilvēks cieš no nepietiekamas asins plūsmas, var just reiboņus, līdzsvara traucējumus.

Ir dzirdēts, ka cilvēki saka – sāp galva, laikam asinsspiediens zems, jāiedzer kafija. Vai tas strādā?
Tas ir tonizējošs dzēriens, kas sākumā tiešām nedaudz paaugstina asinsspiedienu, bet pēc tam iestājas pretējais efekts – pazemina to. Var būt arī psiholoģisks efekts – palīdz iedomu dēļ. Jebkurā gadījumā kafija nav lielākais grēks, vienīgi nevajadzētu dzert pārāk stipru un tad, ja asinsspiediens jau ir paaugstināts – sistoliskais spiediens sasniedz 170–180. Viena, divas tasītes dienā dos možumu.

To, ka ir zems asinsspiediens, var secināt pēc reiboņiem. Pēc kādām pazīmēm var zināt, ka tas ir augsts?
Tas var maskēties dažādos veidos. Hipertoniķi savas izjūtas parasti pazīst no iepriekšējām reizēm, kad mērīšanas ierīce bijusi blakus. Var būt uzbudinājums, sejas piesārtums, deguna asiņošana, bezmiegs vai miegainība, redzes traucējumi – melnas mušiņas, kvēpi –, biežāka urinēšana, roku trīce. Tāpat galvassāpes, reiboņi, spiediena sajūta krūtīs. Arī pārlieku ātra nosirmošana var notikt neārstēta augsta asinsspiediena rezultātā, par to var liecināt libido un potences traucējumi.
Pašlaik pieejami pietiekami kompakti, ērti lietojami un precīzi automātiskie asinsspiediena mērītāji. Tikai vajag lietot tos, kas pilnībā der uz augšdelma, nevis mērīt uz apakšdelma. Visiem ir marķieris, kas jānoliek pretī pulsa vietai. Mērījumus vajadzētu veikt divas, trīs reizes ar starplaikiem, lai izslēgtu tehniskas ķibeles, un ņemt vērā vidējo.

Tas nozīmē, ka asinsspiediena mērītājam vajadzētu būt mājās katram?
Tāpat kā katram mājās ir termometrs. Asinsspiediena mērītājs tomēr nemaksā tik dārgi un ir ilgmūžīgs. Cilvēkam virs 55–60 gadiem vajadzētu regulāri kontrolēt asinsspiedienu.
Neārstēts paaugstināts asinsspiediens ietekmē plašāko cilvēka orgānu darbību – tas ir endotēlijs jeb tā saucamā artēriju oderīte. Īpaši kombinācijā ar hiperholisterinēmiju, nieru, hormonu darbības, vielmaiņas traucējumiem, tādiem sliktiem ieradumiem kā smēķēšana, pārmērīgs ķermeņa svars, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, pārmērīga vārāmā sāls lietošana.

Ja nav citu problēmu, cik bieži tas būtu jāmēra?
Cilvēkiem, kuriem asinsspiediens nav stabils un kuri sākuši lietot medikamentus, sākumā to vajadzētu darīt no rīta un vakarā. Vislabāk mājās, mierīgos apstākļos, jo daudziem ir tā sauktais baltā virsvalka sindroms. Tas nozīmē, ka ikdienā asinsspiediens ir normāls, bet, nākot pie ārsta, paaugstinās, jo ir neliels stress, nepiemērota atmosfēra, varbūt steiga.

Ko darīt, ja pacients mājās konstatē, ka asinsspiediens ir augsts?
Asinsspiediena korekcija vairs nav kardiologa, bet ģimenes ārsta kompetence. Viņš zina pacientu, viņa dzīvesveidu, slimības vēsturi. Hipertoniķis, kurš regulāri lieto zāles, nedaudz paaugstināta asinsspiediena gadījumā var palielināt devu. Bet, iespējams, vajag vērsties pie ārsta un teikt, ka efekts nav sasniegts un medikamenti jāpamaina.
Pastāv pētījumi, ka puse cilvēku nezina, ka viņiem ir paaugstināts asinsspiediens. No tiem, kuri zina, tikai puse lieto medikamentus. No tiem puse lieto pietiekamās devās un regulāri. Tā ka var teikt – tikai divpadsmit procenti gadījumu tiek adekvāti ārstēti.
Ja augstu asinsspiedienu nekontrolē, var bojāties un aizdambēties asinsvadi. Tas noved pie išēmiskā insulta, infarkta, gangrēnas, sirds mazspējas, kas izpaužas tūsku, aizdusas, noguruma, darbaspēju zuduma veidā. Paaugstināts asinsspiediens ir viens no galvenajiem sirdsdarbības ritma traucējumu – aritmijas – iemesliem, paātrina aterosklerozi.

Vai hipertoniķiem zāles jādzer visu mūžu?
Es pacientiem parasti saku – līdz brīdim, kad būs pieejamas labākas zāles par tām, ko lietojat tagad. Farmakoloģija attīstās. Tie medikamenti, ko pirms desmit, piecpadsmit gadiem lietojām ļoti plaši, aiziet vēsturē, jo pieejami ar labāku efektu.
Taču ar ārstēšanu saprot ne tikai ripu ēšanu, bet arī pareizu dzīvesveidu – diētu, lietojot pēc iespējas mazāk sāls, izvairīšanos no kaitīgiem ieradumiem, pietiekamu fizisko aktivitāti, lai lieko adrenalīnu nodedzinātu ar kustībām. Svarīgi ārstēt blakus saslimšanas un noturēt optimālu ķermeņa masu. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu organisma asinsapgādi cilvēkam, kuram ir 120 kilogramu, vajadzīgs lielāks asinsspiediens nekā tam, kam ir sešdesmit kilogramu. Ja izdosies panākt ķermeņa masas kritumu, piemēram, no 120 uz 80 kilogramiem, tādēļ vien asinsspiediens pazemināsies. Arī medikamentu devas, lai sasniegtu vēlamo efektu, vajadzēs mazākas.

Par profilaksi runājot, ieminējāties par sāli. Vai vēl kādas lietas jāievēro ikdienas uzturā? Droši vien te jārunā par saistību ar holesterīnu.
Civilizētās valstīs cilvēki mirst no pārēšanās, jaunattīstības valstīs – no bada. Indijā daudzos sabiedrības slāņos ateroskleroze ir maz izplatīta. Ķīnā ilgstoši neslimoja ar sirds un asinsvadu saslimšanām, bet, kopš tur dzīves līmenis paaugstinās, parādās vairāk aterosklerozes gadījumu, līdz ar to insulti, infarkti.
Runājot par holesterīnu, es esmu tas ārsts, kurš ir ieteicis un aizliedzis pacientiem daudz kaut ko lietot uzturā, bet pētījumu rezultāti tik ļoti mainās, ka baidos tagad kaut ko teikt. Katrā gadījumā jāatceras – ja ir augsts holesterīna līmenis asinīs, diēta vien to nesaglābs. Septiņdesmit, astoņdesmit procentu no sliktā holesterīna izstrādā aknas. Pārējo uzņemam ar pārtiku. Jācenšas ēst pēc iespējas mazāk dzīvnieku tauku. Varbūt pat pareizi būtu neēst gaļu katru dienu.
Ziemeļu tautām ir tendence uz paaugstinātu holesterīna līmeni, jo vēsturiski bija nepieciešams uz ziemu uzkrāt rezerves. Tas ir iedzimts un pārmantots. Dienvidu tautām tā nav. Katrā ziņā holesterīna līmenim jāseko līdzi. Ir pieņemts uzskatīt, ka tas jānotur līmenī 1,8 vienības. Tad tas neslāņojas asinsvados un asins plūsma galvā, sirdī, nierēs, kājās, zarnās būs normāla. Ja šis līmenis ir 1,9, jau 25 līdz 30 gadu vecumā sākas ateroskleroze. Tagad visā pasaulē jau agrīni tiek pārbaudīts holesterīna līmenis, kaut vēl nekādu simptomu nav un asinsspiediens ir normāls.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atkal asinsspiediens augšā!

Kategorijas