Latviete iepazīst Austrālijas plašumus

2019. gada 5. septembris 07:00

1115

“Sirsnīgi nosvinot Ziemassvētkus Latvijā, 2019. gadu jau sagaidījām Sidnejā,” stāstu par pārcelšanos no Latvijas trešās lielākās pilsētas Liepājas ar pārdesmit tūkstošiem iedzīvotāju uz Austrālijas rietumu lielāko pilsētu Pērtu ar diviem miljoniem ļaužu sāk liepājniece Linda Brūdere. Austrālijā viņa dzīvo nepilnu gadu, uz eksotisko kontinentu jauno sievieti aizveda Liepājā notikusi liktenīga iepazīšanās ar Austrālijas latvieti.

Uztur latvisku garu
Lindas bērnības pilsēta ir Durbe, ar ko viņai saistās skaistākās atmiņas, taču par mājām sauca Liepāju. Linda koncertzālē “Lielais dzintars” vadīja mārketinga nodaļu. “Lielas pārmaiņas manā dzīvē ieviesa liktenīga iepazīšanās ar manu topošo vīru – Austrālijas latvieti. Kopīgi izlēmām, ka uz noteiktu laiku pārcelsimies uz Austrāliju,” stāsta sieviete.
Liels pārbaudījums bijusi vīzas iegūšana – gana sarežģīts, laikietilpīgs un dārgs process. “Ilgi nedrīkstēju strādāt, jo nebija saņemta atļauja,” min Linda. Tagad sieviete strādā dzīvesbiedra izveidotā biznesā. “Uzņēmuma klienti ir hosteļu īpašnieki visā pasaulē. Kad ieradāmies, mēnesi pavadījām ceļā un automašīnā. No Sidnejas līdz Pērtai mērojām seštūkstoš kilometru! Tikāmies ar klientiem, bet ceļojums galvenokārt bija simboliska iepazīšanās ar jaunajām mājām. Pērta ir kā maza Latvija – ar aptuveni diviem miljoniem iedzīvotāju, to apskalo Indijas okeāns.”
Būt tik tālu no mājām un mīļajiem ne vienmēr ir viegli, tādēļ priecājusies, ka pirmos mēnešus Pērtā dzīvoja arī cita latviete – Anna, atzīstas Linda. “Tas ir interesants stāsts, jo bijām pazīstamas jau iepriekš. Pirms pārcelšanās nejauši satikāmies, pārmijām pāris vārdu un sapratām, ka abas dodamies uz otru pasaules malu. Esmu sastapusi arī citus latviešus, taču ciešāks kontakts nav izveidojies. Latviešu centrs Pērtā nav tik aktīvs kā citās pilsētās. Neskumstu, jo katru dienu sazinos ar tuviniekiem Latvijā un joprojām, esot Austrālijā, uzturu latvisku garu. Lieldienās, piemēram, mācīju dzīvesbiedra mammai, kā krāsot olas sīpolu mizās un pagatavot speķa pīrādziņus,” stāsta latviete, bilstot, ka Austrālija ir multikulturāla valsts.
“Aptuveni 30 procenti šīs valsts iedzīvotāju ir iebraucēji kā es. Jo cieņpilnāk veidošu savstarpējās attiecības ar vietējiem, jo vieglāk iejutīšos. Dzīvoju ārpus Pērtas centra vienā no pilsētas privātmāju rajoniem. Mierpilnā vide man atgādina dzīvi Durbē. Kaimiņš kaimiņu pazīst, bērni kopā spēlējas pagalmos. Lielākā atšķirība ir distancēs, kas jāmēro, lai nokļūtu uz lielveikalu vai pilsētas centru. Austrālijas teritorija, rupji rēķinot, ir divas reizes lielākā nekā Eiropa, taču iedzīvotāju skaits Eiropā ir ap 508 miljoni, bet ķengurzemē – ap 24 miljoni.Daudz austrāliešu piedzīvo lielu izolētību. Tas ietekmē dzīvesveidu, jo gandrīz vienmēr un visur jāpārvietojas ar automašīnu. Braukšana norit pa ceļa kreiso pusi. Mācos autoskolā un esmu apradusi ar sajūtu, ka stūre ir automašīnas labajā pusē,” iejušanos jaunajā dzīvesvietā un novēroto apraksta Linda.

Delfīnu notur par haizivi
“Lai arī dzīvoju kopā ar latvieti, ikdienas sarunvaloda notiek angļu valodā. Noteikti noderētu ķīniešu valodas zināšanas, jo Āzijas iedzīvotāju īpatsvars ir liels. Austrālieši ir draudzīgi un toleranti. Pat Austrālijas himnā ir vārdi: “Tiem, kuri šķērsojuši jūras, mums ir bezgalīgi līdzenumi, ar ko dalīties.” Tas ir internacionālas un dažādībai atvērtas sabiedrības kods. Austrālieši mīl taisnīgumu un godīgumu,” secinājumos dalās Linda. Kad pārcēlusies, pārņēmušas divējādas sajūtas. “Eiropā palika mana ģimene un tuvākie draugi. Lai arī mēs visi ilgojamies, zinu, ka tas bija pareizs lēmums, un no mīļajiem saņemu lielu atbalstu. Austrālija ir iespēju zeme. Augustā, piemēram, palīdzēšu starptautiskas konferences rīkošanā Pērtā. Pārcelšanās man devusi arī iespēju ceļot.”
Linda norāda, ka austrālieši mīl būt dabā, doties garās pastaigās un nakšņot kempingā. “Izjūtu šīs aktivitātes kā savu sirdslietu. Brīvajā laikā dodos iepazīt jaunas vietas. Vasaras sezonā ir plašs brīvdabas pasākumu klāsts, savukārt aukstākos mēnešos Pērtā dodos uz koncertzāli vai dzīvās mūzikas vakariem vietējos krodziņos. Brīnišķīgu maltīti un dzērienus var baudīt arī vīna darītavās,” savus paradumus jaunajā dzīvesvietā nosauc latviete.
Viņa vērtē, ka Austrālijas plašumus ir grūti aptvert. “Lai no Pērtas nokļūtu Sidnejā vai Melburnā, visērtāk ir lidot, taču viskrāšņākie piedzīvojumi top garos pārbraucienos. Atminos kuriozu gadījumu kempingā. Visu nakti spēcīgi lija un samirka pusdienām plānotā makaronu paka. Izlēmu paku pažāvēt saulē, uz mirklu aizgriezos, un to zibenīgi bija paguvusi atvērt emu ģimene – liela izmēra putni, kas līdzīgi strausiem. Esmu bēgusi arī ārā no okeāna, jo likās, ka krastam tuvojas haizivs. Labi, ka tikai delfīns.”
Austrālija ir kā Ēdenes dārza aizliegtais auglis – tik vilinoša, eksotiska un bīstama vienlaikus, sapratusi latviete un uzsver, ka, neievērojot noteikumus, viegli nonākt lielā nelaimē.

Ziemassvētki +40 grādos
“Katrs Austrālijas apgabals pārsteidz ar savu unikālo klimatu un dabas bagātību. Ziemeļu daļa ir tropiska, ar kristāldzidrām pludmalēm un nepieradinātu dzīvnieku pasauli. Tur pirmo reizi peldēju kopā ar raju, glābu bruņurupučus un baroju papagaiļus. Esmu izaicinājusi sevi un Austrālijas austrumu daļā uzkāpusi kontinenta augstākā Koscjuško kalna virsotnē. Valsts vidiene savukārt ir sausa, izdegusi un vasarās – konstanti karsta. Rietumaustrālija, kurā dzīvoju es, piedāvā visus četrus gadalaikus, taču bez sniega. Ziemassvētki tiek svinēti gada karstākajā laikā, kad termometra stabiņš pārsniedz +40 grādus. Ziemas sezonā augustā daudz un bieži līst, bet temperatūra turas ap +16 līdz +20 grādiem. Esmu ciešā saskarsmē ar dabu, jo dzīvoju ārpus pilsētas centra. Lēkājošas ķenguru ģimenes un iepriekš neredzēti putni ir mana ikdiena. Metropoles turpretim ir pavisam modernās Austrālijas seja. Pērtas centrā slejas stalti debesskrāpju nami un desmit joslu lielceļi,” kontrastaino dzīvi apraksta sieviete.

Pietrūkst latvisku gardumu
Lai cik kārdinoša izklausās dzīve Austrālijā, jārēķinās ar lielu dārdzību, stāstījumā izceļ Linda. Piemēram, kafija un neliela smalkmaizīte kafejnīcā divām personām izmaksā ne mazāk kā 25 dolārus(ap 14 eiro). Studijas universitātē – ap 20 tūkstošiem dolāru, nerunājot par nekustamā īpašuma iegādi. Plašas privātmājas cena var būt viens miljons!
“Austrālieši daudz strādā, taču lutina sevi ar kvalitatīvu atpūtu un gardu ēdienu. Vispopulārākā ir Āzijas un Indijas virtuve, bet austrālieši patērē arī daudz gaļas. Bārbekjū jeb gaļas pagatavošana uz grila ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Kartupelis ir neaizstājams latviešu virtuvē, Austrālijā tie būs rīsi vai makaroni. Man kā latvietei garšas buķetes izcelšanai pietiek ar sāli un pipariem, austrālietim visbiežāk būs nepieciešamas asas garšvielas, kā čili pipari,” viņa salīdzina.
Austrāliešiem izplatīta ir kafijas dzeršanas kultūra. “Tā kā vasarās pulksten deviņos no rīta temperatūra var sasniegt vairāk nekā +30 grādus, kafejnīcas uzsāk darbu agri. Sešos no rīta var vērot daudzus cilvēkus baudām kafiju,” akcentē sieviete.
Novembrī un decembrī Linda Austrālijā gaida ciemos savas draudzenes un ģimenes draugus, bet pati plāno lidot uz Latviju 2020. gadā. “Man pietrūkst rupjmaizes smaržas, biezpiena un štovētu kāpostiņu. Par visu vairāk, protams, manas ģimenes. Sapnis ir finansiāla brīvība, lai būtu iespēja iekārtot divas mājas – vienu Latvijā, otru Austrālijā. Ticu, ka viss ir paveicams!” prognozē latviete.

+ 5

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Latviete iepazīst Austrālijas plašumus

Kategorijas