Rekurzeme.lv ARHĪVS

Banku iemaina pret saldumiem

LIENE ANDERSONE KOLOSOVA

2019. gada 5. septembris 07:00

11
Banku iemaina pret saldumiem

Liepājniece Irina Augustauska līdz ar meitas ienākšanu ģimenē pievērsās sen izsapņotam sapnim par savu biznesu jomā, kas vislabāk padodas un patīk.
“Līdz šim uzskatīju, ka nauda jāpelna ar kaut ko sarežģītāku, tādēļ nevarēju sevī pārkāpt pāri tam, ka iemīļotā jomā varētu pelnīt arī naudu,” par saldumu ražošanu mājas apstākļos saka mājražotāja. Tā nu darbs bankā ticis iemainīts pret saldumu gatavošanu mājās – dzīvoklī Liepājas Ezerkrasta mikrorajonā.

Meklē ko atšķirīgu
“Jebkurai sievietei, aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā, sākas pārdomas, ko viņa darīs tālāk, kad mazulis būs paaudzies – vai ies atpakaļ uz līdzšinējo darba vietu vai dzīvē kaut ko mainīs. Tā kā par savu biznesu biju domājusi jau sen, sāku lūkoties šajā virzienā – iespējas ir. Kad runā par uzņēmējdarbību, cilvēks biežāk domā par kaut ko sarežģītāku, bet ne par to, kas visvieglāk padodas,” stāsta Irina.
Līdz nonākšanai pie saldumu ražošanas kā īstās sev piemērotās biznesa jomas, rūpalam dodot savu vārdu, sieviete daudz eksperimentējusi, taču visam bijusi saistība ar roku darbu. “Apspriedos ar vīru, secinājām, ka man jāturas jomā, kas iet pie sirds. Un, tā kā visu mūžu man ļoti paticis gatavot, sapratu, ka tas būs vairāk man piemērots.” Pagājušā gada pavasarī Irina reģistrējās Pārtikas un veterinārajā dienestā kā mājražotāja.
Pēc profesijas viņa ir ekonomiste – izvēlējusies šo jomu apzināti, jo vienmēr bijusi doma par biznesa radīšanu. “Man bija darbs bankā. Ģimenē ienāca meita, un līdz ar bērnu katrai sievietei mainās domas. Un tā – sāku ar zefīriem.” Taču secinājusi, ka zefīrus taisa gana daudz mājražotāju, tādēļ jāmeklē vēl kas papildus, citādāks nekā citiem. Izdomājusi taisīt “Marshmallow” pastilas, kas atšķiras no ierastajiem saldumiem ar savu vieglumu un gaisīgumu. “Biju ļoti pārsteigta par lielo interesi un vēlmi nogaršot. Cilvēkiem apnīk viens un tas pats, viņiem vajag arvien kaut ko jaunu piedāvāt,” secinājusi mājražotāja un skaidro: “Starp māršmelloviem un zefīriem atšķirība ir tāda, ka pirmo gatavošanai izmanto agaru, bet otrā – želatīnu.”
Nākamā recepte, ko praktizējusi, ir prjaņiki. “Pārsvarā meistari taisa piparkūkas, bet prjaņiku gatavošanā konkurence nav liela. Izdomāju krāsojamos prjaņikus, kas pērn manu klientu vidū ieguva lielu popularitāti kā Ziemassvētku dāvana.”
Irina nepavisam nav plānojusi nodarboties ar tortu cepšanu. “Klienti sāka interesēties, tādēļ meklēju receptes, ko es varu piedāvāt. Secināju, ka cepēji piedāvā pārsvarā biskvīta tortes, taču es sapratu, ka oriģinālāks piedāvājums klientiem, bet man vieglāk kā ražotājai būs musa masas tortes un kūkas. Masas sastāvā ir saldais krējums un šokolāde. Varu uztaisīt vairāk šādu masu, sasaldēt un, kad vajag, izņemt ārā, sataisīt līdz galam un izdekorēt.”

Dekori no ledenēm
Irina stāsta, ka dažādu prasību dēļ dzīvoklī notikušas pārmaiņas. Piemēram, nācies iegādāties otru ledusskapi. “Zefīriem nav nepieciešama uzglabāšana ledusskapī – tie jātur istabas temperatūrā un slēgtā traukā, bet tortēm tā ir obligāta prasība. Tāpēc mums ir divi ledusskapji: viens – pašu pārtikai, otrs – kūkām, un saldētava.”
Saviem ražojumiem Irina izmanto veikalā pieejamās izejvielas, tostarp ogas. “Es pērku saldētās ogas, kas pieejamas veikalā. Tas ir drošāk nekā pirkt tirgū un pašai kaut kur lasīt. Veikala ogām kvalitāte jau ir pārbaudīta,” viņa uzsver. Taču nācies saskarties ar izejvielu trūkumu. “Bija problēmas ar agaru – veikalos tā regulāri nebija.” Piedāvājumā bijuši zefīri ar mango garšu, bet vairs nav pieejama nepieciešamā izejviela, tādēļ nācies produktu no piedāvājuma ņemt ārā.
Irinas saldumiem ir pasteļtoņu krāsas un mākslinieciski dekorējumi. “Mākslinieciska pieeja man vienmēr patikusi, lai gan zīmēt neprotu. Nedaudz esmu nodarbojusies ar floristiku, patīk gatavot interesantus noformējumus dāvanām,” pieeju ražojumu noformēšanā raksturo meistare, kura taisa arī ledenes un bezē uz kociņiem. “Tie ir saldumi, ko, protams, var ēst un  kas visvairāk garšo bērniem, taču mērķis ir ar tiem noformēt galdus. Saldumi uz kociņiem sanāk apjomīgi. Tos var pielietot saldumu pušķu gatavošanā.”

Izmēģina jaunas receptes
Ja mājās saimniece gatavo saldumus, vai ģimene vēl kārumus ēd? “Sākumā aktīvi ēdām, tagad jau vairs tā neiet. Taču es katru savu ražojumu nogaršoju: ja man garšos, tad arī klientiem. Es nevaru klientam dot, ja man negaršo pašai,” pauž mājražotāja. Mammas saldumi īpaši garšo meitai, taču Irina piebilst, ka to ēšanai tomēr robeža ir nosprausta.
Lielākoties liepājnieces saldumu patērētāji ir no pilsētas un rajona. Pat no Rīgas pasūtījuši saldumus, ko var nosūtīt pa pastu un kuru ilgstošā pārvadāšanā nav nepieciešams ledusskapis. “Liepāja un apkārtne ir mazs mērogs, tādēļ arī bija jādomā par oriģinālu piedāvājumu.”
Pārsvarā Irinas gatavotos gardumus pasūta uz dzimšanas dienām, izlaidumiem, kristībām un citiem nozīmīgiem svētkiem. “Piedāvājums ir atkarīgs no pieprasījuma. Ir bijuši ražojumi, kurus nepieprasīja, klientus neieinteresēja, tādēļ vairs nepiedāvāju. Viens no tiem bija zefīrs vafelē.”
Vai ar saldumu ražošanu var nopelnīt to pašu, ko strādājot pie darba devēja? “Var nopelnīt – drīz sasniegšu to pašu ienākumu līmeni. Es strādāju kā mājražotāja no pagājušā gada pavasara, uzskatu, ka esmu tikai pašā iesākumā. Protams, ienākumi tagad ir nedaudz mazāki, taču varu būt vairāk mājās un laiku pavadīt ar meitu,” ieguvumus nosauc meistare.
Viņai joprojām ļoti patīkot gatavot, izmēģināt receptes. “Man tas liekas tik vienkārši un pašsaprotami, tikai agrāk nevarēju saņemties ar to sākt pelnīt naudu.” Bailes bijušas arī par lielo konkurenci. “Domāju, ka tādēļ mans iecerētais bizness neies. Taču esmu secinājusi, ka katram ražotājam ir savi klienti – katram sava gaume. Katram meistaram ir savi knifiņi un savas receptes.”