Kā pēc iespējas ilgāk nodzīvot kvalitatīvu dzīvi?

2019. gada 12. septembris 07:00

256

Kā pēc iespējas ilgāk nodzīvot kvalitatīvu dzīvi?

Par veselīgu dzīvesveidu un aktualitātēm medicīnas jomā medijos un arī klātienē, tiekoties ar cilvēkiem, stāsta profesors un kardiologs Andrejs Ērglis. Viņš iepazīstina interesentus ar ikdienas paradumiem, kurus vērts izskaust un kurus ieviest vietā, tāpat ar uzskatāmiem foto un video materiāliem parāda jaunākās tendences kardioloģijas nozarē, kā arī skaidro, kāpēc aplami teikt, ka Latvijas sabiedrība noveco.

Slims viens – slimi visi
“Ir jāsaprot – mēs dzīvojam pilnīgi citā laikmetā. Ko mums stāsta par novecošanos – atklāti sakot, es to nevaru klausīties. Nevis sabiedrība noveco, bet mēs ilgāk dzīvojam. Tas ir jāskatās pilnīgi citā kontekstā,” savu skatījumu uz mūsdienu situāciju pauž A. Ērglis. Pieredzējušais ārsts vērtē, ka tam par iemeslu ir vairāki nozīmīgi faktori. Pirmkārt, Latvijā nav karu, otrkārt, mums ir pieejama laba un kvalitatīva pārtika un, treškārt, arvien straujāk attīstās medicīnas nozare. Tomēr svarīgi pirms ārstu apmeklējuma un medikamentozas vai invazīvas iejaukšanās katram aizdomāties par savu ikdienu un to, ko paši darām savas veselības labā.
A. Ērglis norāda: vairākās definīcijās labi redzams, ka veselība ir ne tikai katra indivīda personīgās labklājības garants, bet lielā mērā ietekmē arī visu sabiedrību. “Ja mēs esam slimi, tad arī mūsu ģimene ir slima. Ja mūsu ģimene ir slima, tad faktiski mūsu apkārtne ir slima – mūsu ciems ir slims, mūsu pilsēta ir slima, mūsu valsts ir slima. Tā nav neviena cilvēka personīgā lieta, un otrādi – sabiedrībai ir jādomā par katra indivīda veselību.”
Izrādās, ka sabiedrība arvien vairāk satraucas par sirds un asinsvadu slimībām, kas ir visbiežākais nāves cēlonis. Tomēr A. Ērglis vēlas atgādināt, ka tas, kā dēļ mēs aizejam no šīs dzīves, nav būtiskākais aspekts, uz ko jāvērš sava uzmanība. Jāaizdomājas ir par to – “cik ilgi mēs nodzīvojam kvalitatīvu dzīvi”. Dakteris atgādina, ka atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša un lasāma jau Bībelē – cilvēkam mūžu nodzīvot kvalitatīvi iespējams līdz pat 120 gadu vecumam. Uz to, ka Latvijas sabiedrība pamazām iet uz to, lai sasniegtu tādu mūža garumu, norāda dati – Latvijā ir 106 tūkstoši iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 85 gadiem. “Tā ir vesela sociālā sistēma, par kuru mums ir jādomā, kurai mums ir jāpiedāvā kultūras dzīve, saimnieciskā dzīve un sava absolūti atšķirīga veselības sistēma.”
Viens no iemesliem, kāpēc arvien vairāk pieaug dzīves ilgums – kopš laika, kad veselības sistēmā ieguldīts vairāk līdzekļu, ir bijusi iespēja palīdzēt lielai daļai iedzīvotāju, samazinot no sirds un asinsvadu slimībām mirušo skaitu. “Kas mums jādara – mums ir kvalitatīvi jāmēģina nodzīvot dzīvi maksimāli ilgi. Tad mums pietiks tautas,” dzimstības un mirstības proporcionālos datus raksturo profesors un piebilst, ka “lietas iet uz labo pusi – tas ir jāturpina”.

Bez taukiem nevar
Par biežāko iemeslu sirds un asinsvadu saslimšanām kardiologs nosauc aterosklerozes attīstīšanos. Aterosklerozi A. Ērglis dēvē par normālu procesu jeb parādību, ar kuru mēs katrs jau piedzimstam. Veselībai kaitīga tā kļūst tad, kad netiek ierobežota. Tādēļ svarīgi ir kontrolēt tās attīstību jau no mazotnes.
“Kas to visu ietekmē? Tauku vielmaiņas traucējumi, paaugstināts asinsspiediens, diabēts, smēķēšana. Arī iedzimtība un dzimums, bet šīs lietas mēs īsti nevaram ietekmēt,” uzsver ārsts. Svarīgi ir ikdienā aizdomāties par saviem paradumiem un mainīt dzīvesstilu, ja tas nepieciešams. Kā zināms, īpaši kaitīga ir tieši smēķēšana, sevišķi pusaudžu vecumā, jo tas daudz lielākā mērā palielina aterosklerozes attīstības risku. Jāizvairās arī no pārlieku taukainu ēdienu lietošanas uzturā.
Taču jāatceras – nedrīkst nodoties galējībām un taukus no uztura izslēgt pavisam. “Tauki mums ir vajadzīgi – holesterīns ir tas, kas baro mūsu šūnas, tikai viss ir stāstā par to, kāda ir mērenība,” teic kardiologs. Runājot par ikdienas ēdienkarti, medicīnas speciālists skubina: “Mēs dzīvojam pie jūras, tāpēc jocīgi, ka neēdam zivis pietiekami daudz. Zivis – tie ir tie labie tauki.”
Lai pārliecinātos, ka ar veselību un tauku līmeni organismā viss ir normas robežās, nepieciešams regulāri pārbaudīt holesterīna līmeni. Ja redzams, ka tas ir paaugstināts, pirmais, ar ko jāsāk – dzīvesveids. “Tas, ko ēdam, kā dzīvojam, ko domājam,” raksturo speciālists. Nepieciešams ievērot diētu, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Te A. Ērglis uzsver: fiziska strādāšana nevar atsvērt sportošanu. “Vingrošana un citas lietas ir tas, ko cilvēki ne sevišķi vēlas darīt, bet tas ir ārkārtīgi svarīgi.”
Mūsdienās samazināt holesterīna līmeni un novērst sirds un asinsvadu slimību risku var arī ar medikamentu palīdzību, arī tiem šajā procesā ir būtiska nozīme. “Lieta, kur mēs neko daudz nevaram ietekmēt – tā ir iedzimtība. Mums vienkārši jāzina, ka tāda ir. Tagad ir specifisks kabinets izveidots – ģimenes hiperholesterinēmijas kabinets. Uz to var pieteikties, un tur mēs visu ko skatāmies,” mūsdienu tendences raksturo speciālists.

Jāizglītojas abām pusēm
Saistībā ar ēšanas paradumiem un to ietekmi uz veselību secināts, ka vispiemērotākā ir Vidusjūras diēta. Tā spēj ievērojami samazināt sirds un asinsvadu saslimšanu risku. Diētas pamatā ir uzturs, kas sastāv lielākoties no augļiem un dārzeņiem, pilngraudu produktiem, piemēram, pupām, zirņiem, riekstiem, sēklām, arī kartupeļiem, taču ar tiem A. Ērglis iesaka pārlieku neaizrauties, jo mūsu “otrajā maizē” ir daudz cietes.
“Atklāti sakot, nekas jau nav tikai slikts, jautājums tikai – cik daudz mēs ēdam?” Vidusjūras diēta paredz ēst zivis vismaz divas reizes nedēļas, arī olas līdz četrām reizēm nedēļā, lietot piena produktus ar zemu tauku saturu. Arī gaļa ir šīs diētas ēdienkartē – putnu un sarkanā gaļa. Kardiologs gan novērojis, ka gaļu mēs ēdam par daudz.
Izrādās, ka vien ar ēšanas paradumu maiņu mēs varam būtiski uzlabot savu ikdienu un vispārējo veselības stāvokli. “Ja jūs pareizi ēdat, kopējā mirstība samazinās aptuveni par desmit procentiem, mirstība no audzējiem ievērojami samazinās, un arī Parkinsona slimības riski samazinās,” pētījumu rezultātā secināto skaidro kardiologs.
Pieredzējušais ārsts rosina, ka par savu veselību pirmām kārtām nepieciešams domāt un interesēties pašam – jādodas pie ārsta veikt nepieciešamās analīzes, jākontrolē asinsspiediens, kas ir viens no pamatnoteikumiem labai pašsajūtai un būtisks veselības garants. Ja ir aizdomas par kādu saslimšanu, ārsta palīdzība jāmeklē nekavējoties. It īpaši sirds un asinsvadu saslimšanu gadījumā. “Ja laikā izglābjam, sirds ir atkal stipra.”
Un tikai tad, ja pacients pats būs ieinteresēts savas labsajūtas uzlabošanā, ārsts varēs nākt talkā. A. Ērglis ir gandarīts par Latvijas iedzīvotājiem, kuri kļūst arvien izglītotāki un zinošāki veselības jautājumos. Gandarījums esot arī par to, ka pieaug ārstu kompetence – viņi pārzina arvien vairāk medikamentu un slimību, kas nozīmē daudz lielāku izpratni. Kardiologs ir pārliecināts, ka ārstiem ik dienas ir jāmācās, jo temps, kādā attīstās nozare, ir straujš. “Valsts grib strādnieku, bet mums vajag inteliģentu un zinātnisku cilvēku. Zināšanas ir jārada šeit uz vietas. Nebūs mākslīgās inteliģences, ja nebūs iekšējās inteliģences,” par mūsdienu medicīnas nozari un tās speciālistiem teic A. Ērglis.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kā pēc iespējas ilgāk nodzīvot kvalitatīvu dzīvi?

Kategorijas