Priekules novada izglītības jomā gaidāmas izmaiņas

2019. gada 19. septembris 07:00

Visticamāk nākamgad pārmaiņas piedzīvos vairākas Priekules novada izglītības iestādes. Reformas priekšā ir gan Priekules vidusskola, gan Virgas pamatskola, informē novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. Audzēkņu skaita sarukuma dēļ pašvaldībai nācies lemt, kā nodrošināt kvalitatīvu mācību darbu. Pirmie soļi pārmaiņu virzienā jau sperti. Noritējušas pirmās sarunas pašvaldības, skolu un Izglītības ministrijas pārstāvju starpā.

Vidusskolēni – kopā
“Mēs, tāpat kā visi no Kurzemes – pašvaldību vadītāji, skolu vadītāji, atbildīgie par izglītību –, bijām pie izglītības ministres. Esam vienojušies par vidusskolu, kas ir ļoti pozitīvi. Vienošanās paredz, ka varēsim kopā ar Vaiņodi veidot vidusskolas posmu. Gan Vaiņodes skolotāji ar direktoru priekšgalā izrunāja šo jautājumu, gan Priekules direktore ar savu personālu. Pedagogi ir “par”. Drīzumā nāksim kopā un veidosim mācību modeli. Tas ir pozitīvi, un arī ministrijā neteica nē,” gaidāmās pārmaiņas ieskicē Priekules novada domes priekšsēdētāja.
Skolēnu skaits vidusskolas posmā abās skolās nav liels – ap 30 katrā, lai gan noteikts, ka šāda mēroga pašvaldību skolās jābūt vismaz 45 vidusskolēniem. Apvienojot abu skolu 10.–12. klases skolēnus, skaits būs pietiekams, lai vidusskolas posmu saglabātu.
Par variantu apvienot abu skolu vidusskolas posmus Priekules un Vaiņodes pašvaldībā spriests jau pirms aptuveni pusotra gada, rēķinoties, ka šāda situācija var pienākt. “Tāpēc mums tik saprotoši viss notika, jo mēs šīs sarunas jau bijām aizsākuši,” vērtē domes priekšsēdētāja.

Dažādi rīcības modeļi
Noteikumi paredz: lai vidusskola pastāvētu, jābūt vismaz divām izglītības programmām. “Piemēram, vieni mācās eksakto programmu, otri – dabaszinātņu vai vēl kādu. Mums ir jāizdomā, kas tagad, šajā brīdī, ir pieprasīts vidusskolā un kādas programmas Vaiņodes un Priekules jauniešiem vajadzētu,” skaidro priekšsēdētāja. Varianti, kā šo situāciju atrisināt, apvienojot Vaiņodes un Priekules vidusskolu skolēnus vidusskolas posmā, ir vairāki. Skolēnu atrašanās vieta var būt gan Vaiņodē, gan Priekulē. Pastāv arī variants, ka skolēni varētu mācīties tikai vienā vietā. “Es nesaku, ka tai ir jābūt tieši Priekulei.”
Modelis, kā un kur tieši tiks īstenots jaunais vidusskolas apmācības process, vēl ir jāizstrādā. “Varbūt pedagogi braukās. Varbūt daļu priekšmetu apgūt skolēni brauc uz Priekuli.” Skaidrs, ka šādā gadījumā būs jānodrošina papildu pārvadājumi, kas ir slogs uz pašvaldības pleciem. V. Jablonska gan situāciju pieņem kā pašsaprotamu: “Es neuzskatu, ka tas ir slogs. Mums tā jau ir ikdiena. Mums ir transports, jo skoliņas ir pa visu novadu. Bez tā neiztikt.”
Priekules novadā sabiedriskais transports nekursē jau ilgu laiku, tādējādi pašvaldības organizētie maršruti ir vienīgā iespēja, kā nokļūt līdz vecāku izvēlētajai mācību iestādei. “Arī laukos dzīvo cilvēki un arī laukos dzimst bērni,” nepieciešamību nodrošināt regulārus maršrutus pamato priekšsēdētāja.

Iznākums vēl nav zināms
Vaiņodes vidusskolas direktors Zigmunds Mickus apstiprina, ka sarunas par iespējamo Priekules un Vaiņodes vidusskolas 10.–12. klašu apvienošanu notikušas gan ar izglītības ministri Ilgu Šuplinsku, gan pašvaldību līmenī. Augustā par šāda scenārija iespējamību informēti arī Vaiņodes pedagogi. Z. Mickus teic, ka gan pats, gan kolēģi situāciju uzņēmuši saprotoši. “Pedagogi saprot, ka tas tiks darīts, domājot par skolēniem, lai viņi varētu turpināt mācības pēc iespējas tuvāk mājām. Arī skolotāji šādā veidā saglabās savas darba vietas.”
Tomēr vēl esot pāragri spriest, vai plānu dzīvē patiesi nāksies īstenot. Jāsagaida Ministru Kabineta noteikumi par skolēnu skaitu, skaidro Vaiņodes vidusskolas direktors. Tieši šā iemesla dēļ Priekules vidusskolas direktore Irina Tiesnese nevēlējās situāciju komentēt, uzsverot: “Dotajā brīdī ir tikai ideja.” Viņa gan norādīja, ka Priekules pedagogi par iespējamajām pārmaiņām ir informēti. “Tomēr nepieciešams nākt visām iesaistītajām pusēm kopā un spriest par tālāko rīcību.”
Ja apvienošana notiks, būs jālemj par to, kādu izglītības modeli piedāvāt katrā skolā, lai jauniešiem būtu izvēles iespēja. Z. Mickus atklāj, ka šajā procesā tiks piesaistīts arī karjeras konsultants. Tas tādēļ, lai bērni skolu izvēlētos ne vien pēc principa – tuvāk dzīvesvietai, bet gan pēc tā, kura izglītības programma skolēnam ir saistošāka un ar nākotnes karjeras izvēli sasaistīta.
Z. Mickus ir informēts par to, ka skolēniem nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināts transports, lai, piemēram, vaiņodnieki varētu nokļūt uz Priekuli. “Problēma ir ceļš. Tas it kā ir asfaltēts un nav katastrofāls, bet pavasarī par tādu kļūst.” Zināms gan, ka pašvaldību vadītāji šo jautājumu vairākkārt izrunājuši gan ar Satiksmes ministrijas, gan Izglītības ministrijas un VARAM pārstāvjiem, cerot, ka situācija tiks risināta.

Par vienu skolu mazāk
Tomēr nākamajā gadā Priekules novadā visticamāk būs par vienu skolu mazāk. Pārlieku mazais skolēnu skaits Virgas pamatskolā liecina, ka nākamgad tā vairs nevarēs funkcionēt, kā ierasts. “Protams, bēdīgi ir ar Virgas skolu. Jau šogad 1. septembrī ir tikai 41 bērniņš. Nākamgad droši vien Virgas pamatskolas kā tādas nebūs,” ar nožēlu atzīst domes priekšsēdētāja un norāda, ka jau pagājušajā mācību gadā pamatskolas skolēnu skaits nebija liels – vien 55, bet šajā gadā vērojams kritums par 14 audzēkņiem.
Pašvaldības vadītājai gan prieks, ka Virgā ir pietiekams skaits pirmskolēnu, lai saglabātu šo apmācības modeli. “Pirmskolā Virgā ir trīsdesmit pieci audzēkņi. Jādomā, kā viņi var siltumu un citas lietas nobloķēt, lai sildās tikai tā daļa, kur ir sporta zāle un pirmskola. Saimnieciski tas ir izdarāms.” Pašvaldībai atliks domāt, ko darīt ar pārējo muižas ēku. V. Jablonska secina, ka būs jāmeklē ēkas īpašnieks vai nomnieks. “Vieta jau tur ir skaista, ēka nav liela. Varbūt kādam ir interese,” cerīga ir pašvaldības vadītāja.

Turas uz entuziastiem
Virgas pamatskolas direktore Zaiga Ūdriņa atzīst, ka skolēnu skaits tiešām ir neliels un tuvākajos divos gados diez vai gaidāmas būtiskas izmaiņas. Viņa saprot, ka šādā gadījumā pastāv risks par skolas slēgšanu, tomēr norāda, ka par to būtu ļoti žēl ne vien pašai, bet arī mazo virdzenieku vecākiem. “Ir vecāki, kuri grib, lai blakus būtu skola. Kas nekaiš, ka bērns ir tepat, jebkurā brīdī var tikt uz mājām, nav jāgaida vēls vakars, lai ar autobusu tiktu mājup,” situāciju skaidro direktore.
Viņa saprot, ka nauda seko skolēnam un līdz ar to grūtības sagādā mācību procesa izpilde. Sarežģīta ir arī mācībspēku nokomplektēšana, jo tad, ja ir mazs stundu skaits, pedagogi nav ieinteresēti darbā mazajās skolās. Ir gan daži entuziasti, kuri ļauj mācību procesam noritēt veiksmīgi. Proti, pedagogi gatavi ieguldīt savu laiku un līdzekļus, mērojot ceļu uz attālākām pagastu skolām.
Z. Ūdriņa apstiprina, ka situācija ir nopietna, taču uzskata, ka lēmuma pieņemšanā jābūt iesaistītām visām pusēm – pašvaldībai, skolas personālam, vecākiem. “Ir jāskatās no visām pusēm. Jāmeklē pozitīvākais variants.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Priekules novada izglītības jomā gaidāmas izmaiņas

Kategorijas