Vietējo atjaunots un uzturēts lauku bērnudārzs

2019. gada 26. septembris 07:00

3334

Vietējo atjaunots un uzturēts lauku bērnudārzs

Rucavas pirmsskolas izglītības iestāde (PII) “Zvaniņš” šā gada oktobrī atzīmēs atjaunotā bērnudārza 25. gadadienu.
Izglītības iestādes vadītāja Līga Jaunzeme atzīst, ka tas ir Rucavas novada domes priekšsēdētāja Jāņa Veita un ilggadējās PII darbinieces Elgas Ozolas nopelns. Tieši viņi savulaik bijuši galvenie iniciatori bērnudārza darbības atsākšanas idejai. “Tolaik ar divdesmit septiņiem bērniem sākās šis dārziņš,” “Zvaniņa” vēsturi ieskicē vadītāja. Ieplānots, ka svinībās lielākais uzsvars tiks likts uz audzēkņiem – lai viņi šajā dienā justos īpaši, priecīgi un pacilāti. Jo tieši bērni ir tie, kuru dēļ izglītības iestāde pastāv.

Svin katru gadu
L. Jaunzeme spriež, ka pirms 25 gadiem bērnudārza atjaunošanas idejas realizētāji bijuši entuziasma pilni – lai gan izglītības iestādes durvis no jauna tika vērtas mazāk nekā trīsdesmit audzēkņiem, bija cerīgs skats nākotnē, ka Rucavā ir nepieciešams pašiem savs bērnudārzs. 18. oktobrī, kad svinēs šo īpašo notikumu, to atzīmēt tiks aicināti sadarbības partneri – tie cilvēki, kuri ikdienā atrodas vienā ēkā ar PII.
Savulaik visi četri ēkas korpusi bijuši bērnudārza pārziņā, taču mūsdienās zem viena jumta sadzīvo vairākas struktūrvienības. Telpas dala teju 10 dažādu nozaru pārstāvji – mediķi, sociālie darbinieki, pulciņu vadītāji. “Svinībās vairāk koncentrēsimies uz bērniem. Viņiem būs pārsteigums – ballīte. Būs disenīte, tradicionālā “Skudrupūžņa” kūka, pēcpusdienā būs svētku koncerts par godu ciemiņiem. Visas dienas garumā būs šie svētki,” plānoto ieskicē vadītāja un uzsver, ka iestādes pastāvēšanas gadadienas tiek svinētas katru gadu, jo “tas mums ir ļoti svarīgi, ka bērnudārzs šeit ir”.
Šajā mācību gadā “Zvaniņu” apmeklē 38 izglītojamie. Ir bijuši gadi, kad skaits pietuvojies 50, kas ir maksimālais audzēkņu skaits, ko bērnudārzs var uzņemt. Vadītāja vērtē, ka 40 bērni ir optimāls un stabils rādītājs pēdējos gados. “Labā un ne tik labā ziņa priekš mums ir tā, ka divpadsmit no šā skaita ir sešgadnieki, kuri ies uz pirmo klasi. Diez vai tikpat mēs vietā dabūsim,” situāciju raksturo L. Jaunzeme.
Daļa Rucavas bērnudārza audzēkņu ir Liepājā deklarēti bērni. To vadītāja skaidro ar zemajām izmaksām – vecākiem mēnesī jāšķiras vien no 15 eiro. “Visu sedz pašvaldība,” viņa apstiprina. Šajā mācību gadā “Zvaniņš” iesaistījies arī divās akcijās, kas vērstas uz bērnu iepazīstināšanu ar veselīgu dzīvesveidu – “Skolas auglis” un “Skolas piens”.

Darbam – sava specifika
L. Jaunzeme atklāj, ka pildīt vadītājas pienākumus nelielā lauku bērnudārzā nav apgrūtinoši. Grūtības sagādā darbu plānošana tā, lai visu varētu paveikt 20 stundu darba nedēļas ietvaros, jo Rucavas bērnudārza vadītājai tiek nodrošināta pusslodze. Tas pamatots ar nelielo bērnu skaitu iestādē, kas ikdienas darbus nedaudz atvieglo, taču nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana un dažādu ekspertu uzņemšana pārbaužu laikā ir tikpat stingra un nepieciešama kā lielajās pilsētu PII.
“Zvaniņā”, atšķirībā no lielākiem bērnudārziem, nav vadītāja vietnieka, metodiķa un saimniecības daļas vadītāja. Visus šos pienākumus Rucavas PII veic L. Jaunzeme pati. “Vadītāja darbs nebeidzas, aizverot šīs durvis. Vadītājs arī visu sagādā saimnieciski – brauc pēc remonta materiāliem, brauc sagādāt mācību līdzekļus. Es nesaku, ka tas ir slikti, bet ne visi no malas to saprot,” ikdienu raksturo vadītāja.
Tā kā Rucavas bērnudārzs atrodas netālu no robežas, laba sadarbība izveidojusies ar kaimiņiem Lietuvā. Nereti tiek organizēti pieredzes apmaiņas braucieni uz Palangu, kur mūspuses izglītības jomas pārstāvjiem ir iespēja novērtēt kaimiņvalsts izglītības sistēmu un darbu pirmskolā. “Kaut kas atšķiras. Ja ir resursi, tad, protams, var vairāk atļauties,” salīdzina L. Jaunzeme. Viņa novērojusi, ka Lietuvas PII lielāks ir atbalsta personāls – to, cik tieši liels tas nepieciešams, ietekmē bērnu skaits katrā konkrētajā iestādē. L. Jaunzeme gan uzsver, ka nereti no lietuviešiem tiek saņemti komplimenti par Latvijā īstenoto izglītības sistēmas modeli.

Katram roka jāpieliek
“Zvaniņa” vadītāja norāda, ka izglītības iestādes attīstīšanā daudz iegulda ne tikai vietējā pašvaldība, bet arī iestādes personāls un bērnu vecāki. Ja ir nepieciešamība veikt sīkus remonta vai uzlabošanas darbus, arvien ir iespēja uzrunāt kādu, kurš nāktu talkā. Vadītāja uzteic vecākus, kuri ir gatavi veltīt laiku dažādiem uzlabošanas darbiem. Savulaik viņi palīdzējuši ātrāk tikt pie jaunām mēbelēm. “Tēti nāca vakaros un skrūvēja.”
Lai nodrošinātu labākus apstākļus un mūsdienīgāku aprīkojumu, pati vadītāja nereti vēršas pie uzņēmējiem, lūdzot sniegt palīdzīgu roku. Tā, piemēram, savulaik bērnudārzā nonākuši trīs stacionārie datori. L. Jaunzeme rakstījusi lūgumu vairākām bankām, zinot, ka viņu norakstītie datori lieti varētu noderēt bērnudārza personālam. Skumji un reizē priecīgi – aicinājumam atsaukusies viena banka, kura nodevusi bērnudārza lietošanā pašiem vairs nevajadzīgās elektroniskās ierīces.
L. Jaunzeme pastāsta, ka viens no pirmajiem darbiem, ko viņa apņēmusies paveikt, uzsākot bērnudārza vadītājas gaitas, bijis jauna žoga izveidošana apkārt bērnudārza teritorijai. Iepriekšējais nav bijis drošs – tas bijis bojāts un mazie audzēkņi pašu spēkiem varējuši pamest bērnudārza teritoriju. Ar vecāku iesaisti un aktivitāti un pašvaldības atbalstu izdevies sagatavot pieteikumu projektam un par tajā iegūtajiem līdzekļiem izveidot gan bērnu rotaļu laukumu, gan jaunu žogu.
Jaunais izglītības modelis, kas balstīts kompetencēs, paredz, ka arvien vairāk ikdienas darbos tiks iesaistīti arī bērni. Viņiem pašiem būs jāpēta, jāanalizē, jāsakārto sava darba vide – jācenšas pašu spēkiem paveikt visu to, kur līdz šim bieži talkā nāca pedagogi.
L. Jaunzeme, vērtējot jauno sistēmu, spriež, ka tā vispiemērotākā ir tieši sešgadniekiem, kuriem tūlīt jāuzsāk skola, jo šajā vecumā nudien svarīgi daudz ko mācēt un paveikt pašam. Vadītāja domā, ka jaunākajiem bērniem, piemēram, divus gadus sasniegušajiem, vēl ir par agru sākt piekopt kompetenču izglītības modeli, jo šajā vecumposmā svarīgi primāri apgūt pamatprasmes.
Pamazām bērnudārzā cenšas ieviest jaunā izglītības modeļa pamatprincipus. Vecākajā grupā izveidoti kompetenču centri jeb vietas, kas paredzētas vienai konkrētai nodarbei. Piemēram, izveidots tējas namiņš, kurā bērni paši var pagatavot sev gardu dzērienu, apsēsties, to malkot un laiku kavēt savstarpējās sarunās. Izveidota arī karaļa pils – tā ir vieta, kur, lasot stāstus, attīstīt savu iztēli un radošumu. Interesanta ir arī spēļu māja – tur bērni spēlējas, domā un pēcāk sakārto. L. Jaunzeme novērojusi, ka bērniem šī sistēma patīk un viņi nopietni attiecas pret kārtību, kas katrā no vietām jāievēro.

+ 8

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vietējo atjaunots un uzturēts lauku bērnudārzs

Kategorijas