Piedāvā risinājumu iepakojuma depozīta sistēmai

2019. gada 26. septembris 07:00

Viens no Latvijas vadošajiem iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmumiem “Peruza” Liepājā prezentēja savu iepakojuma depozīta sistēmas prototipu. Tas izveidots sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu “Dots”. Demo iekārta spēj pieņemt un ar mākslīgā intelekta palīdzību atpazīt dažādus iepakojuma veidus, sašķirojot un novirzot tos attiecīgajā konteinerā.

Galavārds – patērētājiem
Uzņēmuma “Peruza” valdes loceklis Roberts Dlohi atzina, ka tapušais prototips šobrīd ir testa režīmā un tiek demonstrētas tā piedāvātās iespējas, paturot prātā, ka to klāstu ir iespējams papildināt pēc nepieciešamības un pieprasījuma. “Šī iekārta ir izgatavota pēc principa – aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko,” norādīja R. Dlohi. “Esam nodevuši mūsu varējuma piedāvājumu. Visu, ko jūs gribat, mēs varam izdarīt. Varam visu pieņemt, visu sašķirot, visu uzskaitīt, par visu norēķināties.”
Demo versijā depozīta sistēma pēc formas, materiāla un svara atpazīst 10 iepakojuma veidus, pieņem gan saplacinātas, gan nesaplacinātas tetrapakas un plastmasas pudeles. Tos iepakojumus, kurus iekārta nav ieprogrammēta atpazīt, tā novirza vienā kopīgā konteinerā.
“Peruza” pārstāvis norāda, ka Eiropā ir vairākas valstis, kur šķirošanas mērķi tiek labi pildīti arī bez depozīta sistēmu un dažādu iekārtu iesaistīšanas šajā procesā. Taču redzams, ka Latvijā jādomā par to, lai cilvēkus iesaistītu šķirošanā un būtu iespēja iepakojumiem dot otru dzīvi. “Ja mēs šobrīd vēl neesam gatavi nedaudz piepūlēties – sagatavot, sašķirot –, tad, re, kur mašīna, kas to izdarīs jūsu vietā. Ļaudis, tā ir jūsu izvēle,” uzsvēra R. Dlohi.

Izstrādā profesionāļi
“Mašīna ir laba, mašīna var daudz kaut ko, bet tā nav gudra. Gudri ir cilvēki. Piemēram, konstruktori – mūsu cilvēki, kuri to ir radījuši. Latvijā ir ļoti brīnišķīgi mašīnbūvētāji un ļoti jaudīgi IT speciālisti, kuri visdažādākās lietas var saprogrammēt. Mēs darbojamies kopā ar “Dots” (SIA “WeAreDots”– red.) un kopā iedodam pilnu risinājumu,” teic R. Dlohi.
Depozīta sistēmas prototipa izveide izmaksājusi vairākus desmitus tūkstošus, no kuriem liela daļa ir izpētes un attīstības izmaksas. “Peruza” valdes loceklis norāda, ka sistēma vērtējama kā eksportspējīgs produkts, jo tajā izmantots mākslīgais intelekts, roboti, uzskaite, norēķini. “Apmācība par citiem iepakojumiem ir tikai laika jautājums. Mašīnmācīšanās plūsma ir izveidota, uztrenēta, un tas ir izdarāms.”
Lai šāda veida iekārtas parādītos Latvijas pilsētu un lauku vidē, ir jāizstrādā un jāpieņem attiecīgā likumdošana. R. Dlohi atgādina, ka Latvijā iepakojuma šķirošanas depozīta sistēma ir jāievieš 2022. gadā, tādējādi vēl ir laiks izstrādāt, izmēģināt un izvēlēties atbilstošāko variantu. R. Dlohi uzsver, ka ne visās depozīta sistēmās jābūt robota manipulatoriem, bet svarīgi parādīt iespējas, lai pēcāk būtu skaidrs, kādu variantu Latvijas iedzīvotāji un attiecīgās nozares pārstāvji atzīs par labāko.
R. Dlohi atklāj, ka, piemēram, depozīta sistēmas aparātos Lietuvā aiz svītrkoda lasītāja stāv cilvēks, kurš ar rokām pēcāk alus pudeles saliek kastēs. “Peruza” izgatavotajam prototipam šo darbu paveic robota manipulatori. Tie gan nenolasa svītrkodus, bet iepakojumus sašķiro pēc noteiktajām pazīmēm, jo Latvijā vēl nav izstrādātas savas depozīta zīmes, kas tiktu atainotas uz iepakojumu etiķetēm. “Mežu iepakojums piesārņo ar vai bez etiķetes. Iekārta kalpo vides attīrīšanai – jūs atnākat un nododat, lai kāds arī būtu jūsu iepakojums.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Piedāvā risinājumu iepakojuma depozīta sistēmai

Kategorijas