“Bērzainē” piedzīvo latvisko, esot prom no dzimtenes

2019. gada 26. septembris 07:00

Latvieši Āris un Inese Aveni jau vairākus gadus nodevušies, kā paši saka, misijai un dzīvi vada Vācijas pilsētā Freiburgā. Tieši tur jau ilgstoši darbojas latviešu centrs “Bērzaine”. Lai šo vietu uzturētu un tā varētu pildīt savu galveno funkciju – latviešu pulcināšanu vienkopus no malu malām –, abi nolēmuši mainīt savu ierasto dzīvi un to pakārtot ne savam, bet kopējam labumam.
Aveni redz, ka latviešiem visā pasaulē joprojām ir liela sasaiste ar latvisko dzīvesziņu un tradīcijām, tāpēc ir pārliecināti, ka “Bērzaine” kā pulcēšanās vieta tautiešiem nepieciešama arī šodien.

Maina īpašniekus un funkcijas
Sākotnēji “Bērzaine” darbojusies kā kara invalīdu māja. 1951./52. gada ziemā šo māju, kas savulaik piederējusi dzejniekam Emīlam Gētam (Emil Gött), nopirka latviešu organizācija “Daugavas vanagi Vācijā” ar tautiešu no visas pasaules atbalstu. Ziedotāji bija tie, kuri pēc kara jau bija nokļuvuši Amerikā, Austrālijā, Kanādā, Vācijā un kuriem bija iespēja atvēlēt līdzekļus tautas brāļiem – pārsvarā kara invalīdiem. Arī atraitnēm, kara bērniem, kuri pēc kara bija palikuši Vācijā, zina stāstīt pārvaldniece. Viņas dēls Indulis Bērziņš, kurš ir organizācijas “Daugavas vanagi Vācijā” vadītājs, no organizācijas biedriem saņēmis rīkojumu šo īpašumu saglābt, lai būtu iespēja to paturēt latviešiem.
“Pati māja, īpašums bija sliktā stāvoklī. Nebija ienākumu, jo tas bija vien tāds pašu namiņš. Un tad mūs uzaicināja par pārvaldniekiem,” par to, kā 2013. gadā uzrunāti veikt šo pienākumu, stāsta Aveni. Jaunajiem saimniekiem izdevies māju uzturēt labā kārtībā līdz brīdim, kad no tautiešiem saņemti ziedojumi un bijuši daudzi talcinieki, kuri veic ikdienas darbus. Taču laikā, kad Latvija atguva neatkarību, ziedojumi lielākoties arī palikuši valsts robežās un tik naski uz citām valstīm, kur tautieši mīt, nav plūduši. “Latvietība esot jākopj Latvijā un nevis kaut kur ārpusē. No trimdas īpašumiem lielākā daļa pasaulē ir izpārdoti,” situāciju ieskicē Ā. Avens un vērtē, ka latvietības uzturēšana un bizness ir divas nesavienojamas lietas, tāpēc reti kurš ir gatavs iesaistīties idejas, ne naudas dēļ. “Uz tādiem dulliem jau tikai pasaule turas, citādi viss būtu aizgājis galīgā biznesā un nekā nebūtu.”

Vieta, kur latvietis ir gaidīts
Nu jau septīto gadu plecu pie pleca “Bērzainē” darbojas mājas vadības personas un organizācijas valde. Talkā nākuši arī cilvēki, kuri palīdzējuši ar brīvprātīgo darbu, kas, pēc I. Avenas teiktā, nav mazsvarīgi. Nu pie “Bērzaines” lepni plīvo Latvijas karogs un centrā ar prieku var tikt uzņemts ikviens interesents. “Varam lepoties, ka māja un pats īpašums ir sakārtots,” atzīst mājas saimniece.
Ik gadu “Bērzainē” norit ap 20 dažādu latviešu pasākumu, tajā skaitā dievkalpojumi, Vecgada svinības, Latvijas Valsts svētki, Lieldienas, konferences, arī par iecienītām kļuvušās “3×3” nometnes, kas pulcē latviešus no vairāk nekā 10 dažādām valstīm. 2020. gada pavasarī “Bērzaine” jau atkal uzņems šīs nometnes dalībniekus. “Sapņojam, ka visi latvieši Latvijā zinātu, kas ir “Bērzaine”,” motivāciju darboties pauž Aveni.
I. Avenai liels bijis pārsteigums, ka Vācijā vēl joprojām lielā cieņā un piemiņā ir latviešu rakstniece Zenta Mauriņa, kura pēdējos dzīves gadus aizvadījusi Vācijā. I. Avena zina teikt, ka Z. Mauriņa vismaz divas reizes ar saviem lasījumiem viesojusies “Bērzainē”. “Mauriņa lielam vāciešu lokam ir paraugs – kā dzīvot, kā sadzīvot. Kā “Prāta vētrai” Latvijā, tā Mauriņai sekoja fanu pūļi,” zina teikt saimniece.
Bērzainieši novērojuši, ka Vācijā daudzas latviešu ģimenes cenšas uzturēt latvisko garu, māca saviem bērniem latviešu valodu. Tīņi gan nereti tam spurojas pretī, jo nesaredz jēgu latviešu valodas apguvei, tomēr arī viņi ar laiku valodas apmācību pieņem. Ā. Avens gan paliek domīgs un skumjš, salīdzinot, cik absurda situācija mūsdienās izveidojusies – savulaik no valsts piespiedu kārtā izsūtīti vairāki simti tūkstoši, bet nu vēl lielāks skaits izbrauc labprātīgi. Gandarījumu gan sniedz fakts, ka cilvēki, kuri Latvijā palikuši, ir darbīgi un turas pretī visam valstī notiekošajam. “Spirinās pretim visiem kaitēkļiem,” smejot teic Ā. Avens.
“Bērzaines” saimnieki uzskata, ka arī ārpus Latvijas cilvēki jāsaglabā Latvijai un, par spīti visam, arī ārpus Latvijas robežām jāatceras, ka latvieši ir. “Kamēr būs latvieši, kuri kaut ko mācās un grib tautas labā darīt, tikmēr Latvija būs!”

Izveido atpūtas namu
Izrādās, ka mūsdienās “Bērzaine” ir ne tikai latviešu centrs, bet darbojas arī kā atpūtas nams, kurā laipni aicināts apmesties ikviens. I. Avena piebilst, ka latviešiem no visas pasaules šajā vietā ir īpašs piedāvājums un atlaides. “Mēs ļoti gribam, lai visi latvieši mūs zinātu, lai visi latvieši būtu lepni, ka viņiem ir sakārtots īpašums Vācijā.” “Bērzaines” saimniece uzsver īpašuma lielisko atrašanās vietu – “stūrītī starp Šveici, Franciju un Vāciju”.
Latviešiem, kuri viesojas “Bērzainē”, ir iespēja šeite tikai pārnakšņot, bet arī iegūt vērtīgu informāciju par pašu vietu, tai tuvumā esošajiem tūrisma maršrutiem. Stāstos iespējams uzzināt vairāk par Vāciju, Švarcvaldes kalniem, ūdenskritumiem, skaistām ielejām, vīna ceļiem u.c. interesantu informāciju. Avenu pāris atklāj, ka “Bērzaine” vienlaikus var izmitināt 50 cilvēkus, bet kopumā uz pasākumiem iespējams pulcēt pat 100 viesu. Teritorijā ir iespēja arī uzsliet teltis un pārnakšņot tajās, ja interese par vietu ir lielākai cilvēku grupai.
Inese ir galvenā pasākumu organizatore, savukārt Āris ir atbildīgais par saimniecisko darbu īpašumā. Informācija par “Bērzaini”, tāpat kā par lielāko daļu naktsmītņu pasaulē, ir pieejama vietnē “Booking.com”. Tomēr I. Avena aicina interesentus naktsmītni pieteikt un rezervēt, sazinoties telefoniski. Tieši tā iespējams katrai ģimenei individuāli atrast labāko iespējamo istabiņu par vispieejamāko cenu. Gada laikā “Bērzainē” viesojas līdz pat 2000 latviešu.
Aveni pastāsta, ka sākumā viesu uzņemšana bijusi ģimenes darbs, taču pēcāk piesaistīti algoti darbinieki. Par līdzekļiem, ko izdodas ieņemt ar viesu nama darbību, tiek maksāta alga tā darbiniekiem, ieguldīts turpmākajā īpašuma uzturēšanā un – kā organizācijai pienākas – veicināta dažāda sabiedriskā labuma darbība. Vietu iecienījuši arī Avenu draugi un ģimene, kas šeit ir bieži viesi. “Draugi brauc fiziskās un garīgās talkās,” pasmej Ā. Avens.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Bērzainē” piedzīvo latvisko, esot prom no dzimtenes

Kategorijas