Rekurzeme.lv ARHĪVS

Veido saikni ar Latviju – dziedot

ZANE GVOZDE

2019. gada 26. septembris 07:00

85
Veido saikni ar Latviju – dziedot

29 gadus vecais japānis Masaki Nakagava (Masaki Nakagawa) Latvijā kļuva pazīstams pēc tam, kad vietnē “YouTube” pirms diviem gadiem publicēja video, kurā redzams dziedam Renāra Kaupera dziesmu “Mana dziesma”.
Pēc šā klipa nodošanas publikas apskatei saņemts daudz atbalsta un ieteikumu darbu turpināt, iedziedot citas populāras latviešu mūziķu dziesmas. Nu jau Masaki dalījies ar vairāk nekā trīsdesmit video, kuros izpilda dziesmas latviešu mēlē – gan citu, gan arī jau paša rakstītas. Sarunā viņš atklāj, kā nonācis Latvijā, iemīlējis tās kultūru un nolēmis to saglabāt, arī Japānā esot.

Iemīl jau pirmajā reizē
Masaki ikdiena paiet Japānā, kur viņš strādā mārketinga nozarē kādā Vācijas kompānijā. Kādu brīdi viņa dzīve bijusi saistīta ar Japānas galvaspilsētu Tokiju, taču tās skrejošo ritmu un dunu iemainījis pret rāmāku ikdienu savā dzimtajā pilsētā Kobē. Taču viņš cer, ka kādudien savu ikdienu varēs vadīt tieši iemīļotajā Latvijā. Masaki pastāsta, ka pirmoreiz Latvijā viesojies pirms pieciem gadiem – tajā reizē šeit pabijis kā tūrists. Latvija viņam likusies skaista zeme un atstājusi lielisku iespaidu.
Kad atgriezies Japānā, nolēmis, ka Latvijā gribētu uzkavēties ilgāk, un kā apmaiņas studentam viņam tas arī izdevies. “Kā apmaiņas students es septiņus mēnešus dzīvoju Rīgā. Daudz laika pavadīju, iepazīstot Latvijas kultūru, apguvu valodas,” skaidro puisis.
Kad devies prom, zinājis, ka vēlas saglabāt saikni ar Latviju, un prātojis, kā to vislabāk īstenot. Tā kā pašam tuva ir mūzika, nolēmis, ka izpaudīsies tieši šajā lauciņā. “Tādēļ es dziedu dziesmas latviešu valodā,” uzsver Masaki. Viņš neesot cerējis sagaidīt tik lielu cilvēku atsaucību viņa radošajai darbībai, bet par to bijis ļoti priecīgs. Liela daļa dalījusies ar padomiem, iesakot, kuru dziesmu būtu vērts nodziedāt un atrādīt skatītāju un klausītāju vērtējumam. “Tajā laikā nezināju tik daudz latviešu mākslinieku, bet no sekotājiem Latvijā ieguvu labāku priekšstatu. Nu zinu diezgan daudz mūziķu un labprāt izpildu viņu dziesmas.”

Saprot, par ko dzied
Masaki norāda, ka mūzika viņa dzīvē bijusi neatņemama sastāvdaļa. Mamma savulaik bijusi mūzikas skolotāja, pasniegusi klavierspēli, tāpēc arī Masaki, sasniedzot četru gadu vecumu, pirmoreiz sēdies pie klavierēm. Klavierspēlei veltīti septiņi gadi, kad nolemts, ka vēlas apgūt arī citus instrumentus. Tā viņa rokās nonākusi ģitāra.
Kad Masaki bija 14 gadu, viņš savu muzikalitāti atrādījis dažādos koncertos, spēlējis arī grupās kopā ar draugiem. Taču tad, kad kļuva par studentu, mūzikai pievērsās arvien retāk, jo neatlika laika klavieru un ģitāras spēles treniņiem. Apmēram četrus gadus mūzikas jomā tikusi paņemta pauze. Pēc laika rokās atkal uzradusies ģitāra un palīdz izpildīt sirdij tuvas dziesmas.
Mūzika ir Masaki hobijs, bet viņš cer, ka ar laiku tai izdosies pievērsties arvien nopietnāk. Savu muzikālo dzīves ceļu viņš vēlas sākt tieši Latvijā. “Mans sapnis ir dzīvot Latvijā un būt par mūziķi,” atklāj puisis.
Tā kā ikdienā viņš sarunājas japāņu vai angļu valodā, apgūt latviešu valodu nav vedies tik viegli: “Latviešu valoda ir ļoti grūta un atšķirīga no japāņu valodas. It īpaši izruna. Kad dziedu dziesmas, jautāju saviem Latvijas draugiem – vai ir pareizi. Lielākoties dziesmu vārdus apgūstu pats. Kad radu savu mūziku, jautāju draugiem palīdzību. Bet nu jūtu, ka ar valodu kļūst arvien labāk.”
Masaki atzīst, ka tad, kad iedziedājis R. Kaupera “Mana dziesma”, nav zinājis, par ko tā īsti ir. Viņam ļoti iepatikusies dziesmas melodija un skanējums, tādēļ izvēlējies to izpildīt. Taču nu, izvēloties repertuāru, viņš vēlas saprast, kāds ir saturs un vēstījums. Dziesmu tekstus viņš palūdz iztulkot un izskaidrot draugiem vai pie tulkojuma nonāk ar interneta tulkotāja starpniecību. “Visām dziesmām, ko izpildu, es saprotu nozīmi.” Grūti izprotamas gan esot latviešu tautasdziesmas, jo tās sevī slēpj īpašu kodu un zemtekstu, kas citas kultūras pārstāvim grūti uztverams.

Iepazīst klātienē
Septembra vidū Masaki vairākas dienas viesojās Latvijā un pabija ne tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā un Liepājā. Šīs pilsētas viņam ieteikuši apmeklēt sekotāji no Latvijas pēc tam, kad puisis lūdzis padalīties ar tām vietām, kas noteikti būtu jāredz. Viņš ar nožēlu atzīst, ka līdz šim nav bijusi iespēja iepazīt lielas un mazas Latvijas pilsētas.
Lielākoties brauciens uz Latviju nozīmējis viesošanos Rīgā, taču šoreiz nolemts, ka, balstoties uz sekotāju ieteikumiem un tos izvērtējot, jāizvēlas arī citas pilsētas. Šādi braucieni ļauj klātienē sastapt un iepazīt savus sekotājus, kas arī bijis viens no galvenajiem mērķiem. Viņš neslēpj, ka daļa cilvēku uz ielas viņu jau atpazīst un labprāt nāk klāt, lai uzņemtu kopīgu foto vai aprunātos. “Tas ir ļoti labi,” priecājas Uzlecošās Saules zemes pārstāvis un pastāsta, ka daži tomēr kautrējas viņu uz ielas uzrunāt, bet pēcāk publisko ziņu, ka satikuši Masaki. Jaunietis aicina nekautrēties un droši nākt parunāt, jo viņu ļoti iepriecina ikviena tikšanās ar saviem atbalstītājiem.
Viņaprāt, daļa latviešu nevēlas nākt klāt, jo nepārzina angļu valodu. Puisis norāda, ka tas ir akmens viņa dārziņā un būtu ļoti labi, ja viņš pamatīgāk apgūtu latviešu valodu: “Tas ir mans uzdevums!”
Sava brauciena laikā Masaki viesojies arī vairākās Latvijā populārās televīzijas un radio pārraidēs. Puisi no Japānas priecē, ka par viņa aizraušanos ir tik liela interese un cilvēkiem ir vēlme viņu iepazīt tuvāk. Pašam līdz šim nav izdevies aci pret aci tikties ar māksliniekiem, kuru dziesmas sanācis izpildīt, bet ļoti bieži mūziķi novērtē puiša sniegumu sociālajā vidē. Gan televīzijas, gan radio pārstāvji vēlējušies Masaki iepazīstināt ar Latvijas mūziķiem, taču viņu aizņemtības dēļ tas nav izdevies. Tomēr izpildītājs par to nebēdā, jo tic, ka šāda iespēja vēl ir priekšā.

Saskata daudz līdzīga
Interesanti, ka pirmais vārds, ko Masaki apguvis latviešu valodā, bijis “Priekā!”. Pēcāk sekojusi arī gana sarežģītā vārda “garšīgi” apguve. Nu jau Masaki māk ar sevi iepazīstināt latviešu valodā un lielākoties arī saprot, ko viņam saka. Latvijas iepazīšanā liela nozīme esot arī tās virtuves baudīšanai, kuru puisis slavē. Lai gan abu tautu virtuves ir gana atšķirīgas, tajās vērojamas arī kopīgas iezīmes, un garšas, ko galdā liek latvieši, japāņiem ir ļoti tīkamas.
“Man ļoti garšo Latvijas vietējais alus. Mans mīļākais ir “Valmiermuižas” alus,” vietējo brūveru veikumu cildina viesis. Masaki spriež, ka Latvija un tās kultūra lielai daļai japāņu ir tik tuva, jo tajā varot saskatīt daudz līdzīga. “Mēs, japāņi, esam ļoti kautrīgi, sākumā pat ļoti atturīgi, bet, kad iepazīstamies tuvāk un sajūtam saikni, varam izveidot ciešas attiecības. Man šķiet, ka tāpat ir arī ar latviešiem. Sākumā viņi ir kautrīgi, bet, kad tu viņus iepazīsti un viņi pa īstam atveras, veidojas ļoti labs kontakts.”
Masaki neslēpj, ka viņa radošajai darbībai ir gan atbalstītāji, gan pēlēji. “Ir daudz pozitīvu un arī negatīvu komentāru. Es cenšos izlasīt visus un saprast, ko cilvēki ar to ir domājuši. Mēs neviens nevaram būt persona, kura patiks visiem. Vismaz tas, ka viņi komentē, nozīmē, ka skatās manus video – tā ir laba zīme.”
Puisis priecājas, ka viņa radošās gaitas atbalsta ģimene un draugi Japānā, kā arī darba devējs, atvēlot iespēju doties vizītēs uz Latviju. Viņaprāt, atbalstu vietējie izrāda tādēļ, ka, atgriežoties mājās, Masaki labprāt dalās savā pieredzē, iepazīstinot ar Latvijas kultūru, īpašajām iezīmēm. Bieži vien uz Japānu viņam līdzi ceļo suvenīri, kas saistīti ar katru apskatīto vietu – tas ģimeni ļoti iepriecina.
Masaki secina, ka viņam sniegta iespēja tuvināt abas kultūras un abu tautu cilvēkus. Un viņš labprāt to arī dara. Ar ko paliks atmiņā Liepāja un ko par to pastāstīs mājiniekiem? Masaki atzīst, ka Liepāja pārsteigusi ar lielo vēju, ko īpaši uz savas ādas viņš izbaudījis tad, kad devies apskatīt Baltijas jūru. Tomēr kopumā vējainā pilsēta esot ļoti mājīga, klusa, ar vēsturiskām ēkām bagāta. “Liepāja, šķiet, ir arī muzikāla pilsēta. Šeit ir mūzikas koks, mūzikas pieminekļi.”
Masaki spriež, ka labprāt jau nākamgad pārceltos uz dzīvi Latvijā, bet sākumā ir jāatrod darba iespēja vai jāuzsāk savs bizness, lai pēcāk varētu nodoties muzicēšanai.