FOTO: XVIII Liepājas ērģeļmūzikas festivāls ir izskanējis, bet līdz oktobra vidum vēl skatāma izstāde par Svētās Trīsvienības katedrāles ērģelēm
Līdz 14. oktobrim Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas logos ir apskatāma Valtera Pelna fotoizstāde “Mūzikas instrumentu karalienes iekšējais skaistums”, kas ielūkojas Liepājas lepnuma, Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeļu, tajā daļā, kas ikdienā apmeklētājiem nav skatāma.
Liepājniekiem un pilsētas viesiem šī ir unikāla iespēja tuvplānā ieraudzīt ērģeļu iespaidīgo arhitektūru, metāla un koka stabuļu izkārtojumu un sarežģītos vēsturiskos mehānismus. Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles pamatakmens ir likts 1742. gadā. Katedrāles interjeru raksturo rokoko stila greznība, bet tās īpašā vērtība ir pasaulē lielākās mehāniskās ērģeles, kuras būvējis viens no 18. gadsimta atzītākajiem meistariem Heinrihs Andreass Konciuss. Tām ir 131 reģistrs, četri manuāļi un vairāk nekā 7000 stabuļu, informē festivāla sabiedrisko attiecību koordinatore Anna Paula Pujēna.
Šī ir vienīgā vieta pasaulē, kur vēl joprojām skan Johana Sebastiāna Baha tik ļoti augstu vērtētā meistara Konciusa reģistri, darbojas viņa izgatavotā mehānika un vējlādes. Apbrīnojama ir arī gaisa apgādes sistēma – pavisam kopā ērģelēm ir desmit milzu plēšas un vēl gaisa pumpējamā mašīna ar astoņām plēšām torņa telpā. Ja pārtrūkst elektrības padeve, tad ar diviem minējiem joprojām ir iespējams spēlēt uz 1877. gadā pabeigtās ērģeļu daļas ar 79 reģistriem. Jāpiebilst, ka šogad aprit 240 gadi kopš iesvētīts slavenā meistara būvētais instruments.
Liepājas ērģeļmūzikas festivāls šogad notika jau astoņpadsmito reizi. Liepājas ērģeļmūzikas festivāls tika iedibināts 2002. gadā ar mērķi pievērst uzmanību pilsētas lepnumam un priekam – Svētās Trīsvienības katedrāles vēsturiskajām baroka ērģelēm, gadu laikā tam ir pievienojušās arī citas notikumu vietas. Un līdzās Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālei, festivāls viesojās arī citās Liepājas baznīcās un Kuldīgā. Viens no koncertiem izskanēja arī koncertzāles “Lielais dzintars” kamerzālē, kur šoreiz klausītāji varēja dzirdēt mūsdienu laicīgo mūziku digitālo ērģeļu izpildījumā. Taču tas nav viss! Ērģeļu veidu un mūzikas dažādību šogad papildināja vēl kāds instruments. Pirmo reizi astoņpadsmit gadu laikā festivāls izskanēja arī Liepājas ielās, kur pilsētniekiem bija iespēja dzirdēt senu pārnēsājamo ērģeļu paveidu – leijerkasti!
Festivālā kopumā piedalījās 17 mākslinieki no piecām valstīm, pirmatskaņojot ne vienu vien skaņdarbu. Starp jaundarbiem bija latviešu komponistes Agneses Boitmanes skaņdarbs, kā arī talantīgās Lauras Gustovskas dziesmu un zviedru komponista Hokana Sundīna jaundarbu pirmatskaņojumi. Līdzās tam nu jau par tradīciju festivālā kļuvušas speciāli veidotas izzinošas nodarbības par ērģelēm pirmsskolas un sākumskolas bērniem, kā arī atklāšanas koncerts visai ģimenei, kurā šoreiz izskanēja slavenu skaņdarbu pārlikumi ērģelēm tandēmā ar video animāciju.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām