Dara jau šodien, bet ar skatu nākotnē
Rucavas novada Dunikas pagasta Sikšņu pamatskola ir viena no mazajām lauku skolām, kas turas pretim laiku un likumu pārmaiņām. Lai gan skolēnu skaits skolā ir neliels, gan vietējie, gan pašvaldība ir apņēmības pilni noturēt un saglabāt skolu līdzšinējā veidolā.
Strādā apvienotajās klasēs
Skolas direktore Sandra Malakauska stāsta, ka šajā mācību gadā skolā zinības apgūst 40 audzēkņi. 1. klasē mācības uzsākuši pieci bērni, savukārt 9. klases absolventi būs septiņi. Sikšņos darbojas arī pirmskola. Šogad, līdzīgi kā citus gadus, ir divas pirmskolas grupas. Vienā skolojas četri piecgadnieki un četri sešgadnieki, savukārt mazo bērnu grupā mācās septiņi audzēkņi līdz četru gadu vecumam. Par to ir prieks, jo tas dod cerību, ka pēcāk bērni pievienosies skolēnu grupai.
Kad skolu beigs devītklasnieki, kuru skaits ir salīdzinoši liels, Sikšņu pamatskolā skolēnu paliks vēl mazāk. “Nav jau tik, cik ministrija domā, ka būs,” iecerēto un reālo situāciju pretstatī direktore.
No 40 skolas audzēkņiem, apvienojot klases, izveidotas sešas klašu grupas. Apvienot pirmo un otro klasi skolas direktore atzīst par smagu uzdevumu: “Gan pirmie ir mazi, gan otrie ir mazi – daudz ir jāiegulda, lai pirmajiem kārtīgi iemācītu lasīt un otrajiem – lai atkārtotu to pašu. Bet gan jau būs labi.”
Tāpat apvienotajās klasēs kopā skolojas 3. un 4. klases audzēkņi. Atsevišķi mācās piektklasnieki, kuru skaits šajā gadā ir seši, septītklasnieki, kuru skaits ir tikpat liels, kā arī 9. klases skolēni. Apvienota ir vēl 6. un 8. klase. Skolas direktore norāda, ka tādēļ jādomā par labāko risinājumu mācību apguvē. Priecējot novada domes atbalsts – deputāti iecerējuši skolu saglabāt arī nākamajā gadā. “Viņi, kamēr vēl iespējams, gribētu saglabāt pamatskolu no pirmās līdz devītajai klasei, neko īsti nereorganizējot. Tad skatīties, kas notiek – ir bērnu vai nav,” skaidro S. Malakauska.
Var dažādi pilnveidoties
Šajā gadā notikušas izmaiņas skolotāju sastāvā. Pensijā devusies skolotāja Inta Inne, kura bijusi gan bioloģijas, gan krievu valodas, gan sākumskolas skolotāja. “Ja šāds universāls cilvēks aiziet pensijā, otru tādu atrast ir neiespējami,” uzsver direktore.
Nācies meklēt arī angļu valodas skolotāju, jo pedagoģe Jolanta Kalna devusies dekrēta atvaļinājumā. Tas gan ir priecīgs notikums, un skolotāja visticamāk atgriezīsies darbā. Pavisam darbu skolā pametusi Rucavas novada sociālā pedagoģe, kurai došanās uz attālo lauku skolu nav bijusi rentabla. “Skolotājus esam atraduši, sociālo pedagoģi vēl ne. Vakancei nepieteicās neviens. Vairākus kandidātus uzrunājām, bet diemžēl viņi nepiekrita,” situāciju ieskicē S. Malakauska.
Skolas direktore stāsta, ka skolēniem tiek piedāvātas dažādas un daudzpusīgas ārpusstundu aktivitātes. Ir iespēja iesaistīties vairākos mūzikas ansambļos, sporta pulciņos, aktiera dotības iespējams spodrināt teātra pulciņā, 1. un 9. klases skolēniem ir angļu valodas pulciņš. Prāta asuma trenēšanai un pētniecisko prasmju nostiprināšanai ir iespēja darboties vēstures un novadpētniecības pulciņā, šaha un dambretes pulciņā, kurā, pēc direktores teiktā, iesaistījies liels skolēnu skaits.
Reizi mēnesī skolēniem ir iespēja doties uz peldbaseinu Liepājā, kā arī uz keramikas studiju Rucavā. Aktīvākie skolas jaunieši piedalās skolēnu līdzpārvaldē, kura jau izsenis četras reizes gadā izdod skolas avīzi “Starpbrīžu Stāstiņi”, ko var lasīt arī Rucavas novada domes mājaslapā.
Pēc stundām pirmajām sešām klasēm ir pagarinātā dienas grupa. Interesenti var doties arī uz Bērnu un jauniešu centru pagasta pārvaldes ēkā, kā arī uz bibliotēku, kuru bērni labprāt apmeklē.
Direktorei žēl, ka šajā gadā skolā vairs nedarbojas jaunsargu pulciņš, kas skolēnu vidū bijis ļoti iecienīts. Pulciņa vadītājs mainījis darbavietu un izbraukāt uz attālo Sikšņu pamatskolu nav varējis.
Lauku skolām – savi plusi
“Vasarā ir atjaunota viena fasādes puse. Ceram, ka nākamajā gadā tiksim pie otras tikpat skaistas puses. Jumtiņš virs durvīm arī ir
jauns. Notiek pirmskolas grupas ēkas ārsienu siltināšana un apdare. Tad arī tur būs skaisti, būs jaunas durvis,” par uzlabojumiem skolas vidē priecājas direktore. Pirms jaunā mācību gada sākuma izremontēta arī skolas virtuve – tā tikusi pie skaistiem griestiem, jaunām flīzēm un jaunas ventilācijas sistēmas.
Liels pluss esot Rucavas novada domes pretimnākšana, nodrošinot brīvpusdienas novada skolās no 5. līdz 9. klasei. Arī bērnudārza audzēkņiem pašvaldība nosedz pusdienu izmaksas, vecākiem jāmaksā par brokastīm un launagu. S. Malakauska pauž, ka tiek darīts viss, lai skola būtu saistoša gan bērniem, gan viņu vecākiem un varētu pastāvēt arī turpmāk. “Priecātos par jaunajām ģimenēm, bet diemžēl tādu šeit ir maz.”
Direktore atzīst, ka jaunā kompetenču izglītība Sikšņu skolā bažas nerada. Viņa ir pārliecināta: “Kaut kas ir jāmaina sistēmā. Nevar strādāt ar tādām pašām metodēm kā senāk – bērni mainās.” S. Malakauska norāda, ka daudz no tā, ko paredz kompetenču izglītība, jau tiek īstenots skolas darbā. Piemēram, liels uzsvars tiek likts uz pētniecisko izglītību.
Direktore novērojusi, ka lauku skolas pluss – bērni ir pieklājīgi, sveicina ikvienu ceļā sastapto, skolā dara, cik var pēc labākās sirdsapziņas. Sikšņu skolā visi ir vietējie bērni, līdz ar to labi zināmi un pazīstami.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām