Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

FOTO: Ar līdz kaulam latvisku simfoniju Kārlis Lācis sajūsmina Liepāju

Rekurzeme.lv/Kursas Laiks
Kultūra

2019. gada 7. oktobris 09:27

1813
FOTO: Ar līdz kaulam latvisku simfoniju Kārlis Lācis sajūsmina Liepāju

4.oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja Kārļa Lāča Latvju simfonija. Pie Liepājas Simfoniskā orķestris diriģenta diriģenta pults stājās Atvars Lakstīgala.  Šajā vakarā publika baudīja arī pasaulslaveno Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu Vestarda Šimkus interpretācijā, informē Liepājas Simfoniskā orķestra sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Vēvere.

„Tas bija satriecošs koncerts. Filigrāna Vestarda spēle ar ahitektonisku tīrību un grandiozu kulmināciju beigās, lielisks orķestra ansamblis, bet Kārļa Lāča simfonija ir nākamais darbs aiz Kalniņa Ceturtās, kas ļoti dziļi atklāj mūsu tautas skaisto dvēseli. Bravo!” savos iespaidos pēc koncerta dalās Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis.

Latvju simfonijā saklausāmas latviešu tautas dziesmu tēmas un etniskie motīvi. Latvijas vēsture, valsts tapšana un tās simtgade  pusstundu garajā simfonijā savijas ar šī brīža Latvijas laika plūdumu. Skaņdarbs tapis simtgades simfoniju cikla ietvaros, ko pēc unikālā Liepājas koncertu cikla (kurā jau ietilpst 12 opusi un būs vēl 13. – Ērika Ešenvalda Saksofona koncerts!) Liepājas Simfoniskais orķestris aizsāka, lai veidotu latviešu simfoniskās mūzikas fondu nākamajām paaudzēm. “To visu mēs darām, lai šodien taptu jauni darbi, no kuriem kāds, iespējams, kaut kad nākotnē kļūtu iemīļots un slavens. Tāpēc kā nākamais pienesums simfoniju ciklā ir Kārļa Lāča simfonija. Līdz šim orķestris ir bijis pagodināts pirmatskaņot Andra Vecumnieka, Imanta Kalniņa, Riharda Dubras, Andra Dzenīša, kā arī Jāņa Lūsēna simfonijas,” saka Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs Uldis Lipskis, un atzīmē “Simfonijas top ilgi, lēni un pamatīgi, tāpēc bieži negadās, kad šādi brīnumi notiek.”

Kārlis Lācis neslēpj, ka simfoniju rakstījis pats sev, kā dāvanu dzimšanas dienā. Strādājis aizrautīgi, dienām un naktīm, jo bijusi sajūta, ka nevar nerakstīt, kamēr vien darbs nebija galā. Simfonijas četrām daļām ir doti nosaukumi „Tumša nakte”, „Ezers”, „Latvju skerco” un „Tek saulīte tecēdama”.

Savukārt pianists Vestards Šimkus un diriģents Atvars Lakstīgala piepildīja senu sapni – kopīgi atskaņoja Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu. “Šis ir grandiozākais, iespaidīgākais, romantiskākais un saviļņojošākais no visiem jelkad uzrakstītajiem klavierkoncertiem, kura bezgalīgā melodijas straume nespēj atstāt vienaldzīgu nevienu,” uzskata Vestards Šimkus. “Visu Latvijas orķestru vidū tieši Liepājas Simfoniskais orķestris pēdējo desmit gadu laikā ir aicinājis mani kopīgi uzstāties visbiežāk, tādēļ mākslinieciski esam iemācījušies saprasties īpaši labi. Tas pats attiecas arī uz diriģentu Atvaru Lakstīgalu, kurš gandrīz vienmēr šajos koncertos ir stājies pie diriģenta pults. Tad nu katru nākamo kopīgo uzstāšanās reizi gaidu ar īpašu prieku,” vēl pirms koncerta stāstīja pianists.

Starp citu, būdams trīspadsmitgadīgs zēns, Vestards šo skaņdarbu pirmo reizi izdzirdējis un iemīlējis tieši Liepājā, kad to Starptautiskajā Pianisma zvaigžņu festivālā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Imanta Rešņa vadībā atskaņojis izcilais krievu pianists Staņislavs Igoļinskis. Pēc minētā koncerta viņš nekavējoties ķēries pie šī klavierkoncerta apgūšanas. Savukārt Atvars to pirmoreiz spēlēja pirms 15 gadiem kā mežradznieks Latvijas Nacionālās operas orķestrī, kad pie diriģenta pults bija Andris Nelsons, bet solists – Vestards Šimkus.
+ 21
Kategorijas

Kategorijas