Nepieciešamību vairāk nekā iespēju

2019. gada 10. oktobris 07:00

645

Biedrībai “Aizputes Samarietis” šajā gadā jāsaskaras ar vairākām steidzami risināmām problēmām, lai nodrošinātu veiksmīgu turpmāko darbu.
Ēkā Kuldīgas ielā 10 zem viena jumta pieejama Bēbīšu skola, atbalsta centrs “Roku rokā”, zupas virtuve, rotaļu pieskatīšanas grupa un notiek nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem – visus šos pakalpojumus biedrība nodrošina ar brīvprātīgo un ziedotāju atbalstu, taču nereti nākas saskarties ar situācijām, kad līdzcilvēku atbalsta pietrūkst.

Dāsni ziedo pārtiku
Liels atbalsts daļai cilvēku ikdienā ir tieši biedrības nodrošinātā zupas virtuve. Piecas dienas nedēļā cilvēki šeit nāk, lai pusdienotu. Virtuves darbinieces Inta un Monta Dakšas atzīst, ka daļai apmeklētāju tā ir vienīgā siltā ēdienreize dienā. “Līdzekļu ir tik, cik ir. Vienmēr jau gribas cilvēkiem dot to labāko. Cik varam, cenšamies,” par to, kas tiek celts galdā, saka M. Dakša.
Cik nu var, biedrībā iesaistītie audzē un gatavo paši. “Ja paši neaudzētu, nevārītu – būtu traki,” vērtē M. Dakša. Viņa uzsver, ka biedrības pārstāvji rokas nenolaiž, lai arī cik smaga situācija brīžiem šķistu. Tādās reizēs cits citu atbalsta, jo “grūtais brīdis būs, bet tas jāpārvar”.
“Šogad diezgan daudz ziedojumu esam saņēmuši no malas. Kam dārzā ir daudz izaudzis, nes pie mums – mēs neko nesmādējam,” stāsta virtuves darbinieces, apgalvodamas, ka jebkuru produktu te novērtēs un zinās, kā likt lietā. “Ar līdzcilvēku doto, protams, varam vairāk,” teic M. Dakša. Ir saimniecības, kas biedrībai ziedojušas arī gaļu. Pārtikas programmas “Paēdušai Latvijai” ietvaros biedrība saņēmusi pelmeņus. Pamazām šādā veidā ir iespēja saņemt visu nepieciešamo atbalstu.

Pienākumus nedala
Vairāk ēdāju esot vasarā, kad biedrības paspārnē notiek nometnes, ir vairāk bērnu. M. Dakša stāsta, ka uz zupas virtuvi pusdienās nāk arī cilvēki, kuru ēdināšanas izmaksas sedz pašvaldība. Arī tas, lai gan neliels, tomēr ir atspaids ikdienas darbam. Pašvaldība atbalsta tos cilvēkus, kuru dzīves apstākļi ir patiešām smagi un kuriem nereti pašu mājokļos nav iespējas ēdienu pagatavot un uzsildīt.
“Šogad grūti iet,” biedrības darbu vērtē M. Dakša. Viņa spriež, ka to lielā mērā ietekmē dažāda veida projekti. Citus gadus dalība tajos ir veiksmīgāka un ir iespēja saņemt lielāku finansiālo atbalstu, savukārt reizēm tas izpaliek. Arī atbalsts no uzņēmēju puses nav jūtams.
Kad biedrība interesējusies par iespēju saņemt veikalos pāri palikušos pārtikas produktus, dzirdētas atrunas, ka nekas pāri nepaliek. Biedrības priekšsēdētājs Edvīns Skuja savulaik rakstījis vēstules ar lūgumu palīdzēt arī valdības pārstāvjiem, deputātiem, bet uz vēstulēm nav pat saņemtas atbildes.
Runājot par palīdzīgām rokām dažādos saimnieciskos darbos, izrādās, ka tādas rast nav nemaz tik viegls uzdevums. Kā secina M. Dakša: “Par velti neviens neko nedarīs. Bet mums nav lieku līdzekļu, lai kaut ko maksātu.” Dažreiz kaut ko palīdzēt piedāvājot cilvēki, kuri nāk uz zupas virtuvi pusdienot, bet ne visi ir gatavi šādi paust pateicību par silto maltīti. Tāpēc īpašs prieks darbiniekiem esot par tiem, kuri savu palīdzību piedāvā nesavtīgi. M. Dakša teic, ka biedrībā pienākumi netiek dalīti – katrs dara to, kas konkrētajā brīdī vajadzīgs, lai darbi raiti ritētu uz priekšu.

Jālabo, jāatjauno, jāmaina
Virtuves darbinieces atzīst, ka šobrīd vislielākā nepieciešamība būtu salabot malkas šķūni, kas pamazām grūst kopā. To “apsēduši” vīnogulāji, kas ar savu smagumu nelielo koka ēku burtiski saēd. Ar šo jautājumu būtu jātiek galā vissteidzamāk, lai nodrošinātu, ka malka tad, kad sāksies drēgnais un mitrais periods, būtu zem stabila jumta. Skaidrs, ka dažāda veida remontdarbi prasa vislielākos līdzekļus, kuru biedrībai diemžēl nav, tāpēc atliek cerēt, ka sarosīsies atbalstītāji un ziedotāji. Arī lielāks pašvaldības atbalsts būtu nozīmīgs, tomēr biedrības pārstāves atzīst – jāpriecājas, ka tāds vispār ir. “Ja nebūtu tās mazās palīdzības, tad vispār būtu jāslēdz ciet,” situācijas nopietnību ieskicē M. Dakša.
Biedrības pārstāves atklāj, ka remonts būtu nepieciešams arī pašā ēkā, it īpaši tajā daļā, kur skolojas bērni, lai telpas būtu patīkamākas un mājīgākas. Ļoti daudz dotu koka logu nomaiņa pret plastmasas, jo šobrīd, iestājoties vējainākam un vēsākam laikam, telpas “izpūš cauri”. Arī jumtam esot nepieciešami labošanas darbi. Tāpat savu laiku nokalpojis bērnu laukums, jo ikdienā tiek bieži izmantots un ātri nolietojas. “Visur vajag rokas, bet roku nav,” ar nožēlu atzīst biedrības pārstāves.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nepieciešamību vairāk nekā iespēju

Kategorijas