Ar vienu nišu vien vairs nepietiek

2019. gada 10. oktobris 07:00

327

Rucavas novada bioloģiskajā saimniecībā “Kluči” lielais un ilgstošais vasaras sausums un karstums pārlieku lielu skādi nav nodarījis. Visas kultūras izdevies nosargāt, un, ja nu kāda no tām šogad ražo mazāk, tad to atsver cita. Tieši tādēļ ir tik svarīgi būt mobilam, apgūt zināšanas un, laukos saimniekojot, darboties vairākās nozarēs. “Klučos” uzsvars likts uz piena lopkopību un graudkopību, ko katrs savā pārziņā tur tēvs un dēls.

Vienu kompensē cita
“Klučos” saimnieko un par dažādām graudaugu kultūrām atbildīgs ir Artis Ķūsis. Viņa pārziņā ir arī kartupeļu audzēšana. Saimnieks atzīst, ka šogad kartupeļu raža ir mazāka, taču ar graudiem kopumā paveicies. Lai gan mitruma trūkumu izjuta gan vasarāji, gan ziemāji – ražas bijušas labas. “Kā kurā laukā, protams,” norāda zemnieks.
Sausums atsaucies uz ziemājiem un pienu – tā kā pļavas bijušas plikas un nav varējušas atcelties, samazinājies izslaukums, taču ne kritiski. Bioloģiskie rudzi šogad devuši vidēji divu līdz četru tonnu lielu ražu – atkarībā no lauka. Dārzeņu un sakņaugu audzēšana, kas gan nav saimniecības primārais darbības lauks, arī šajā gadā padevusies labi, bet tam ir viens nozīmīgs iemesls – “tāpēc, ka laistījām”.
Iestājoties rudenim, Rucavas novadā novērojama otra galējība – ilgstošas lietavas. Tomēr arī tās saimnieks nedēvē par tik spēcīgām, ka varētu apdraudēt nākamo ražu: “Mitrums jūtams spēcīgs, bet tik traki nav.”
A. Ķūsis uzsver, ka svarīgs ir darba apjoms – lai nodrošinātu, ka padosies labas ražas un to devums būs pietiekams, nepieciešamas lielas platības. Kopumā ar tēvu abi apsaimnieko 180 hektārus zemes. “Divas saimniecības vienā, abi kopā strādājam,” ikdienas situāciju “Klučos” raksturo A. Ķūsis. Cik ir iespēja, zemesgabali tiek pirkti, tomēr vēl joprojām lielākā daļa no tiem tiek nomāti. Arvien tiek strādāts arī pie tā, lai uz lauka parādītos jaunas šķirnes. “Mēslojam ar augu izcelsmes digestātu – tas ir mūsu atļautais mēslošanas līdzeklis,” bioloģiskās saimniecības specifiku ieskicē rucavnieks.

Panākumu atslēga – laiks
Lauksaimnieks uzsver, ka visas darbības pamatu pamats ir nepieciešamo darbu paveikšana laikā. Savs laiks ir lauka sagatavošanai, savs – sējai, savs – ražas novākšanai. Un to visu jāsteidz padarīt noteiktos periodos. Tieši tā visbiežāk arī ir īsto panākumu atslēga. Iesaistoties Eiropas struktūrfondu izsludinātajā projektu konkursā, izdevies iegūt finansējumu un par piešķirtajiem līdzekļiem iegādāties sējmašīnu darbības modernizēšanai. A. Ķūsis pastāsta, ka projekti sedz 40% no kopējām tehnikas iegādes izmaksām, kas ir gana labs atspaids un ļauj tehniku īpašumā iegūt ātrāk, nekā gaidot, kamēr būs iespēja izmantot tik lielus paša iekrājumus.
Jaunā sējmašīna, kas pilda “divi vienā” funkciju – veic priekšapstrādi un sēju –, saimniecībā nonākusi vasarā, un ar to jau veikti pirmie sējumi. Iesēti hibrīdrudzi 12 hektāru lielā platībā. Tā kā tas darīts laikus, rudziem ir iespēja labi sacerot un izveidot kuplu, zaļu segu. “Hibrīdrudziem ir laba cerošanas spēja, un tas, protams, vēlāk atsaucas arī uz ražu,” skaidro saimnieks.
A. Ķūsis vērtē, ka jaunā tehnika jau sevi labi pierādījusi. Pirmkārt, atslogo kultivēšanas darbus, otrkārt, ar tās tilpumu – trīs kubikmetriem – ir iespēja bez pārtraukumiem apsēt lielas platības, graudu daudzums nav ik pēc neilga laika atkal jāatjauno, uz brīdi apturot sēšanas darbus. “Mums, lauksaimniekiem, visur svarīgs laiks – sējai ir termiņi, augsnes sagatavošanai un ražas novākšanai arī termiņi. Laiks – tā ir svarīga lieta,” pauž rucavnieks.
Saimniecības vajadzībām iegādāts arī jauns zemes arkls. Svarīgākie aspekti tā izvēlē bijuši darba platums, kā arī maksimāla komplektācija, lai to varētu izmantot dažādos darbos. “Braucu, strādāju un priecājos – darbs iet uz priekšu,” tehnikas devumu slavē A. Ķūsis. Viņš rēķina, ka stundas laikā nu iespējams apstrādāt 2–2,5 hektārus zemes. Labību var novākt nedēļas laikā.

Arbūzi šogad pārsteidz
A. Ķūsis pastāsta, ka saimniecībā tiek audzēti rudzi, auzas, zirņi nelielā – piecu hektāru – platībā. Piensaimniecībā ir ap 20 govju. Lai nodrošinātu tām barību, saimniecībā neiztikt bez siena ieguves platībām. Kopējais siena daudzums, pēc saimnieka aplēsēm, ir aptuveni 800 ruļļu.
Lai paplašinātu darbības lauku, rucavnieks pievērsies arī krūmaugiem. “Šogad bija pirmā raža cidonijām. Kilograms, pusotrs no krūma – nav jau nekāds rekords uzreiz,” par iesākumu spriež saimnieks. Cidonijas pašlaik tiek uzglabātas saldētavās Mārupē, bet pēcāk tiks nodotas pārstrādei sulā. “Kaut kāds sākums ir, kaut kāda blakuslieta. Gluži kā arbūzi,” savu nostāju pauž A. Ķūsis. Jau rakstīts, ka “Kluču” saimniecība ir viena no retajām mūspuses saimniecībām, kurā tiek audzēti arbūzi. Pieprasījums pēc tiem ir liels, taču tam ir sezonāla tendence. Kā norāda saimnieks, lielās ogas ražu dod no augusta beigām līdz septembra vidum. Šogad paveicies un raža bijusi patiesi liela – aptuveni četras tonnas. Tas īpaši pārsteidzis, jo arbūzi netiek audzēti lielās platībās, tāpēc ka prasa lielu roku darbu.
“Tu nekad nezini – kas, kā un uz ko nospēlē. Agrāk zināja – tas audzē graudus, tas lopus, un viss, tagad jāspēj darboties uz visām pusēm,” šodienas situāciju iezīmē rucavnieks. Darbos saimniecībā iesaistīta visa ģimene, taču ar zemes darbiem vien ikdiena neaprobežojas. Piemēram, A. Ķūsis pats paralēli darbam saimniecībā nododas arī rezerves daļu tirdzniecībai. Ir noslēgti sadarbības līgumi ar piegādes firmām, kas nodrošina iespēju tirgot rezerves daļas tuvākajā apkārtnē. “Katru mēnesi kaut kāds apgrozījums ir. Vietējie zemnieki jau visi zina: ja kaut ko vajag – interesējas, zvana. Tie, kuri čaklāki, ieiet paši sistēmā, saliek, ko viņiem vajag, un es tikai noformēju pasūtījumu,” raksturo A. Ķūsis.

Domā par pircēja veselību
A. Ķūsis neslēpj, ka izvēlētā darbošanās bioloģiskās lauksaimniecības nozarē nav viegls uzdevums – jāveic nepieciešamās pārbaudes, par kuru apmaksu atbildīgi paši saimnieki, visu laiku jāuzrauga un jābūt klāt visos darbības procesos, jānodrošina nepieciešamā dokumentācija. Taču saimnieks to uzskata par normu, jo citādi ātri vien iespējams sākt atkāpties no normām un standartiem. “Tas ir normāli, un tam tā ir jābūt. Kvalitātes pārbaudēm jābūt,” pārliecināts rucavnieks. “Jārēķinās, ka pārbaudes liks atdarīt maciņu un šķirties no konkrētas summas, tomēr citādu darbošanos un atkāpšanos no bioloģiskās saimniekošanas pat nepieļauju.”
Arī produkcijas pircēji novērtē, ka audzēšanas procesā netiek izmantota ķīmija un ir iespēja saņemt tīru produktu. “Par to cilvēki aizvien vairāk interesējas un runā. Zina, ka šeit, pie mums, netiek izmantoti pesticīdi. Mēs paši arī to galu galā ēdam. Te nav tikai – novākt, kādam pārdot, bet ēst no savas dobes,” uzsver saimnieks. Viņš ir pārliecināts, ka jebkuras ķimikālijas izmantošana notiek ar domu par biznesu, ne cilvēku. “Ķimikālija ir domāta izskatam, kvantitātei. Tad kas ir pamatā – cilvēks un cilvēka veselība vai tomēr bizness? Es teiktu, ka vairāk bizness. Cilvēka organismam ķīmija nav vajadzīga, tā vajadzīga produkta izskatam un tam, lai ietu bizness,” pārdomas pauž A. Ķūsis.

Cilvēks – dārgāks par tehniku
Lauksaimnieks atklāj, ka lielākā daļa saimniecībā saražotās produkcijas noņēmēju ir vietējie – dažādas Latvijas firmas, vietējie sadarbības partneri. “Pa taisno kaut kur uz ārzemēm nekas neaiziet.” Vērtējot konkurenci lauksaimniecības nozarē, A. Ķūsis spriež, ka tā mazāk jūtama vietējo starpā, vairāk jākonkurē ar ārvalstu produkcijas audzētājiem, jo viņi spējīgi piedāvāt zemāku cenu.
Rucavnieks pārliecinājies, ka svarīgi būt informētam par situāciju nozarē – jāsaprot, kāds ir piedāvājums un pieprasījums. Piemēram, šobrīd vēl joprojām nav iespējams noteikt rudzu cenu, jo pēc tiem pagaidām nav pieprasījuma. A. Ķūsis vērtē, ka to ietekmējusi labā raža – tā kā graudu ir pietiekami, ir mazāka nepieciešamība. “Izaudzēt var jebko, bet vai to pēc tam varēs realizēt?” secina lauksaimnieks.
Tā kā paša uzraudzībā ir lielas platības, darba ir daudz, jo īpaši – vasarā. Tad talkā tiek ņemti sezonas strādnieki. Jo, kā pierādījies, “viens nevar visu izskriet, kopšana ir visu vasaru”. A. Ķūsis atklāj, ka “uz papīra” visbiežāk izdodas visus dienas darbus salikt un sakārtot tā, lai visu paveiktu paša spēkiem, taču dzīvē nereti notiek citādi.
Labi, ja ir pieejama moderna un daudzveidīga tehnika, kas darbus atvieglo un dzen uz priekšu, jo, kā izrādās, algot darbiniekus vairs nebūt nav izdevīgi. “Cilvēku resurss ir dārgāks nekā strādājot ar tehniku. Laiki, kad cilvēki gāja uz lauka un strādāja, ir pilnībā beigušies. Viss iet uz mehanizāciju. Saimnieki maksimāli paši visu daru,” pārliecinājies rucavnieks.
Viņš novērojis, ka tendence šobrīd ir šāda – lauki tiek apstrādāti, bet vietējiem darba nav, jo lielā daļā saimniecību ir platības, kuras apstrādā ar tehniku. “Lielas platības plus atbilstoša tehnika – ir labākā kombinācija, lai darbošanās lauksaimniecībā neieietu mīnusos.” Tādēļ, lai savu darbību arvien stiprinātu un veicinātu, A. Ķūsis naudu atlicina zemes un tehnikas iegādei.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar vienu nišu vien vairs nepietiek

Kategorijas