Rekurzeme.lv ARHĪVS

Elksnītes darbi – kā labi izrūdzis vīns

ULDIS DOBELIS

2019. gada 10. oktobris 07:00

89
Elksnītes darbi – kā labi izrūdzis vīns

Liepājas mākslas galerijā “Romas dārzs” atklāta mākslinieces Skaidrītes Elksnītes (1929.–2002.) 90 gadu jubilejas atcerei veltīta izstāde “Noskaņu gammas”.
Izstāde, kas galerijā būs skatāma līdz nākamā gada 4. janvārim, veidota sadarbībā ar mākslinieces darbu glabātāju Ainu Audzi, parādot un izceļot mākslinieces – vienas no Liepājas vizuālās tradīcijas veidotājas – gleznieciskajai izteiksmei visraksturīgāko. Izstādē skatāmas eļļas gleznas un pasteļzīmējumi, kas aptver radošā darba posmu no 20. gadsimta 60. gadiem līdz 21. gadsimta sākumam.

Aicina iemūžināt pasteļus
“Paldies galerijai par lielo darbu, kas tika veikts, iekārtojot šo izstādi! Pirmie iesāka talsenieki – martā galvenajā bibliotēkā bija pasākums. Tad pasteļus izliku Juglas bibliotēkā Rīgā, tad turpinājās arī Durbes muzejā un tagad Liepājā ir noslēgums. Skaidrīte bija Kurzemes gleznotāja. Tā visu Kurzemi viņa tagad ar savām gleznām ir izstaigājusi,” atklāšanā atzina S. Elksnītes darbu glabātāja Aina Audze.
Grāmatas “Skaidrīte Elksnīte” autore māksliniece Liene Bernāte, vērojot izliktos darbus, uzsvēra, ka izstāde nav sadrumstalota un provinciāla, bet viengabalaina un profesionāla. “Skaidrīte Elksnīte bija viens no tiem cilvēkiem, gleznotājām, kas bija ar patiesiem mērķiem. Viņa nebija ārišķīgs cilvēks. To mēs redzam arī šodien izstādē. Šodien mākslinieks Pēteris Taukulis man ļoti labi pateica, skatoties šo izstādi – tā ir kā labi uzrūdzis vīns, jo Elksnītes darbi, gadiem ejot, paliek tikai labāki. Tiešām brīnišķīga izstāde,” priecājās L. Bernāte.
Viņa piebilda, ka dzirdīgām ausīm vajadzētu satvert domu par S. Elksnītes pasteļu iemūžināšanu poligrāfiski. “Tās varētu būt reprodukciju lapas, ne tik daudz tekstuāli,” ideju klāstīja māksliniece. Šo ideju atbalstījis S. Elksnītes kolēģis un domubiedrs – mākslinieks Aldis Kļaviņš. “Skaidrītes darbi ir dzīvi un paliek arvien dzīvāki. Gribu vēlēt, lai tie aiziet vēl plašāk tautās. Uzskatu, ka mākslas vēsturnieki Elksnīti vēl nav atklājuši un ierādījuši viņai to vietu, ko viņa Latvijas mākslā ir pelnījusi. Paldies Ainai par tik rūpīgi saglabātu kolekciju! Tā varētu būt par pamatu reproduktīvam albumam,” uzsvēra A. Kļaviņš.

Glezno mazpilsētu ainavas
Liela nozīme S. Elksnītes daiļradē atvēlēta figurālajiem darbiem un portretiem, gleznu sižetos bieži parādās laikabiedru, radošo cilvēku portretējumi. Mākslinieces daiļradi caurvij konkrēti atpazīstami motīvi, pie kuriem viņa dzīves laikā mēdza atgriezties, dažādojot to interpretācijas un pausto skatījumu. Galvenie gleznu motīvi ir Kurzemes mazpilsētu ainavas, čigānu tipāžu portretējumi, zirgu tēli, kā arī baznīcu vertikāļu atveidi.
Galvenie izteiksmes līdzekļi viņas darbos ir stingra kompozīcija un krāsu laukumu ritmisks kārtojums, raksturīga ir sārta, violeta un oranža krāsu gamma. Mākslinieces gleznieciskajā rokrakstā vērojamas arī franču postimpresionista Pola Sezāna ietekme – tā daiļradi un gleznieciskos paņēmienus māksliniece pētījusi, studējot Mākslas akadēmijā. Līdzīgi kā franču meistaram, arī S. Elksnītes daiļradē vērojams tehnisks paņēmiens, kur darbos objekti un apjoms tiek modelēts ar krāsas, nevis līniju palīdzību. Krāsai un tās neierobežotai izpausmei mākslinieces darbos ir primāra nozīme.
S. Elksnīte dzimusi 1929. gada 5. martā Ventspilī, vēlāk dzīvojusi un skolas gadus pavadījusi Talsos, Kandavā un Tukumā. Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu absolvējusi 1965. gadā ar diplomdarbu “Peldētājas”. Lielāko mūža daļu pavadījusi Liepājā, mācīdama zīmēšanu un gleznošanu Liepājas Lietišķās mākslas skolā un vēlāk arī Liepājas Pedagoģiskajā institūtā. 1969. gadā S. Elksnīte uzņemta Latvijas Mākslinieku savienības Glezniecības sekcijā. Viņas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs. Māksliniece mirusi 2002. gada 23. aprīlī Liepājā.