Dod zaļo gaismu Lejaskurzemes novada veidošanai
Liepāja un astoņi apkaimes novadi tomēr nebūs vienota administratīvā teritorija. Ministru Kabinets otrdien atbalstīja likumprojektu, kurš paredz, ka Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij tiks saglabāts pilsētas statuss un ap tām veidosies atsevišķas pašvaldības.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39, nevis 36, kā bija plānots iepriekš.
Republikas pilsētas statusu līdzās Rīgai un Jūrmalai saglabās arī Daugavpils, Liepāja un Rēzekne, ap tām veidosies novadi vēsturisko rajonu robežās.
Kā šaha spēlē
“Ļoti laba sajūta! Esam priecīgi, ka spējām kā komanda aizstāvēt savu viedokli,” par visu astoņu bijušā Liepājas rajona novadu un Liepājas pilsētas vienotības un sadarbības rezultātu gandarīta ir Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. Jau rakstīts, ka VARAM organizētajā tikšanās reizē ar pašvaldību deputātiem V. Jablonska prezentēja un pamatoja iespējamā Lejaskurzemes novada vēlmi administratīvi nesaistīties ar Liepāju. Savukārt Liepājas domes amatpersonas uzsvēra pilsētas un novadu atšķirīgās prioritātes, kuru sekmīga izpilde “kopdzīvē” būtu apdraudēta.
V. Jablonska atklāj, ka novadu un Liepājas vadītāji jau no šā gada aprīļa regulāri tiekas, lai modelētu tālāko kopīgo rīcību, un nu pēc valdības akcepta turpinās to jau konkrētās aprisēs.
Iepriekš novadu domēs lemts, ka attīstības centrs varētu būt Grobiņa, taču atbildības “smaguma punkti” varētu būt sadalīti pa jomām un koncentrēties katrs citā jaunā novada vietā, arī Liepājā. Pie jaunā modeļa vēl daudz tiks strādāts, jo “katru dienu situācija mainās” un pašvaldību vadītāji cenšoties paredzēt vairākus soļus uz priekšu. “Kā šahā,” salīdzina V. Jablonska.
Grobiņas novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols gan izvairās sniegt tiešu atbildi par pilsētas gatavību attīstības centra statusam. Vien norāda, ka “esam pārējiem pa vidu” un “galvenais, kur cilvēkiem tuvāk pakalpojumi”.
Atzīst dzīvotspēju
Savukārt ministrs Juris Pūce, runājot par to, vai ap Liepāju, Rēzekni un Daugavpili veidojamās pašvaldības atbilstu visiem reformas kritērijiem, aģentūrai LETA atbildēja noraidoši, jo nevienai no tām patlaban nav attīstības centra. “Šādā situācijā svarīgs jautājums būtu, kā tiks nodrošināta, piemēram, izglītības iestāžu vai sociālo pakalpojumu tīkla plānošana un citas lietas. Mēs esam par to, lai tādos gadījumos, ja patiešām izveidosies novads, kur nav attīstības centra, likumā atsevišķi tiktu uzlikts par pienākumu veidot atsevišķas iestādes, kuru uzdevums būtu uzraudzīt šo darbību īstenošanu,” sprieda J. Pūce.
Vienlaikus viņš norādīja, ka šādas pašvaldības būtu dzīvotspējīgas, jo tajās visās būtu vairāk nekā 20 tūkstoši iedzīvotāju un tas ir pietiekami pašvaldības funkciju realizācijai.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām