Rekurzeme.lv ARHĪVS

Iestājas par Nīcas novada neatkarību

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2019. gada 17. oktobris 07:00

479
Iestājas par Nīcas novada neatkarību

Līdz 22. oktobrim Nīcas novada iedzīvotāji un zemes īpašnieki var izteikt savu viedokli par administratīvi teritoriālās reformas rezultātā plānoto Nīcas novada robežu maiņu, proti, līdzšinējos astoņus novadus un Liepājas pilsētu savietot vienā pašvaldībā. 
Aizvadītajā trešdienā pašvaldības vadība aicināja iedzīvotājus uz sanāksmi. Uz tikšanos bija ieradies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces padomnieks Madars Lasmanis. Viesi pieteica Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis, sakot: “Gribam, lai izskaidro nepieciešamību un atbild uz iedzīvotāju jautājumiem.”
Tikties aci pret aci ar nīceniekiem un otaņķniekiem bija aicināts arī pats J. Pūce, taču viņš atradās iepriekš plānotā vizītē Ērgļu novadā.

Mazākajām jāapvienojas
Laikraksta aptaujātie iedzīvotāji ir pret “likšanu vienā katlā” ar vēl septiņām novadu pašvaldībām un Liepājas pilsētu, paužot bažas, vai viņos kāds ieklausīsies. “Man liekas, ka mums ir labi, kā ir. Ne jau man pēc reformas būs labāk, gar manu māju neviens speciāli ceļu neasfaltēs – kā braucu pa dubļiem, tā braucu un braukšu,” vērtē pensionāre un novada aktīviste Olga Bēta. Viņa spriež, ka dažās vietās reforma ir pamatota, piemēram, mazajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits ir ļoti mazs, piemēram, kaimiņu – Rucavas – novadā. “Sen jau vērotājiem no malas, kam ar Rucavu ir saistība, bija viedoklis, ka to vajadzēja kādam pievienot. Vienlaikus Nīcai visa kā ir gana, mēs spējam palikt, kādi esam,” uzskata pensionāre.
Savukārt no Rucavas novada iedzīvotājiem “Kursas Laiks” dzirdējis viedokli: ja būtu galēja nepieciešamība apvienoties, piekristu “ģimenes veidošanai” ar Nīcas novadu. “Ja mūs uzskata par labiem, lai jau pievienojas! Par apvienošanos tik lielā novadā, kā plānots, – grūti pateikt, vai tas ir labākais variants,” prāto O. Bēta. Tāds ir arī Nīcas novada pašvaldības priekšlikums – galējas nepieciešamības gadījumā veidot kopīgu Nīcas un Rucavas administratīvo teritoriju. 
Mācītājs Arvīds Bobinskis arī ir pret Nīcas novada robežu maiņu: “Mana pārliecība – lai novads paliek tāds, kāds ir tagad! Par Latviju kopumā runājot – pašvaldību ir par daudz, būtu vajadzīgs samazināt. Taču tāds modelis, ko tagad ministrija piedāvā, man nešķiet simpātisks. Tas ir pārsteidzīgs un nepārdomāts variants. Man nav nekas pret apvienošanos ar Liepāju, man ļoti patīk šī pilsēta, taču Nīcas novadam ir jāpaliek tādam, kāds tas ir. Nevaru spriest, kā ir citos novados, tikai par to, kā ir mums. Tās pašvaldības, kas aptver pārāk mazu teritoriju, var apvienot vienā. Vienīgi rodas iespaids, ka ministrs tautas viedoklī neieklausās – un tas ir nepieļaujami!” Viņš ironizēja, ka ministrija iecerējusi vienu pilsētu – Rīgu, ap kuru pārējā valsts ir lauku teritorija.
Sarokojoties ar A. Petermani, A. Bobinskis sacīja: “Esmu par novada saglabāšanu!” Novada vadītājs atbildēja: “Ļoti jauki! Es arī! Kaut nu izdotos!”

Nespēj pildīt funkcijas
“Ministra kungs nav diktators, tas ir kolektīvs produkts,” iedzīvotājus uzrunāja M. Lasmanis, atbildot uz A. Petermaņa sacīto, ka aicinājuši ierasties pašu reformas idejas tēvu. “Reformas mērķis ir padarīt pašvaldības un to darbu efektīvāku, lai tās kļūtu ekonomiski spēcīgākas un spētu realizēt funkcijas,” viņš skaidroja.
VARAM norāda, ka pieaug plaisa starp lielajām un mazajām pašvaldībām. Mazajās pieaug iedzīvotāju vecums un mazinās to skaits. Turklāt lielajās 38 pašvaldībās dzīvo 80% Latvijas iedzīvotāju, bet mazajās – 20%. Reformas rezultātā iecerēts no pašreizējām 119 pašvaldībām izveidot aptuveni trīs reizes mazāku to skaitu – 36. Pašvaldībām noteiktas vairāk nekā 100 funkcijas. “Izveidojot mazāku pašvaldību skaitu, būs mazāk birokrātijas, tiks nodrošināti kvalitatīvāki pakalpojumi un būs pašvaldību uzturēšanas izdevumu ietaupījums,” pamatoja M. Lasmanis.
Tika izcelti vairāki plusi: pašvaldības pēc reformas būs labi finansētas, strādās efektīvāk, tām būs lielākas iespējas piedalīties projektu konkursos, būs plašāks resursu klāsts, varēs piesaistīt labākus speciālistus. Pašvaldības kļūšot arī pieejamākas nekā līdz šim – pakalpojumi būšot līdzvērtīgāki. Līdz ar reformu tikšot veidots arī jauns Pašvaldību likums. “Daudzas pašvaldības nespēj pildīt tām līdz šim uzliktās funkcijas,” norādīja M. Lasmanis un piebilda, ka, veidojot lielāku pašvaldību, būs jāizlemj, vai atstāt kādas funkcijas katrā līdzšinējā novada centrā vai veikt tās vienoti. Daudzām pašvaldībām jau pašreiz pastāv kāda kopīga juridiskā pārvalde, piemēram, diviem novadiem ir viena dzimtsarakstu nodaļa, bāriņtiesa u.c.

Nav vērtējuma un konkrētības
“Runājot par pašvaldību funkcijām, nav konkrēti norādīts, ko neizdara Nīcas novada pašvaldība. Savukārt, runājot par administratīvo slogu, papētīju, ka ir ministrijas vadība un ministrijas birojs. Tajā pašā laikā, piemēram, man nav padomnieku,” salīdzina A. Petermanis. “Savukārt teritoriālās attīstības indekss mums ir virs nulles, bet Liepājai – zem nulles. Tāpat mēs piesaistām vairāk Eiropas Savienības naudas, mums ir mazāka dotācija no valsts, un tas pierāda, ka varam sevi nodrošināt,” uzskaitīja Nīcas novada galva. Lai argumentētu savu viedokli, pašvaldība esot ieguldījusi gana lielu pētniecisko darbu.
Novada vadītājs arī uzsvēra, ka novadā ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem visā Latvijā, akcentējot, ka šeit vietējie iedzīvotāji dod darba vietas citiem un maksā nodokļus, kas nodrošina pašvaldību ar ieņēmumiem. “2009. gada reformai nav sniegts vērtējums, un gaidāmajai reformai nav pietiekami skaidra pamatojuma. Un kur šajā reformā paliek cilvēks un viņu vajadzības?”
Vienlaikus A. Petermanis secinājis – reforma apdraud Satversmē teikto, ka suverēnā vara pieder tautai. Ministrijas pārstāvis iebilda, ka tautas vara nav absolūtā vara, savu teikšanu tā paužot vēlēšanās, kam uzticēt pašvaldību un valsts vadību.
Izskanēja iedzīvotāju minējums, ka “reformas mērķis ir novelt valsts funkcijas uz pašvaldību pleciem, līdz ar to, kā tas bijis iepriekšējo reformu rezultātā, tautai atņemt varu”. Iedzīvotājs Aivars Tamužis uzsvēra: “Novadam tādam jāpaliek – ne citādākam! Rīgā nenoteiks, kā mēs te dzīvosim! Kad atnāku tagad uz domi, mani uzklausa un uz jautājumu atbild, taču tad, kad būs lielāka pašvaldība, man mēnesi iepriekš būs jāraksta iesniegums, lai mani uzklausītu. Un bagātāki ar šo reformu mēs noteikti nepaliksim!”
Tāpat iedzīvotāju bažas izskanēja par to, ka, veidojot pašvaldību kopā ar pilsētu, pastāv risks jaunajā domes sastāvā pašreizējiem novadiem palikt bez saviem pārstāvjiem un iedzīvotājiem palikt bez darba. “To mēs droši nevaram apgalvot, tas būs atkarīgs no nākamās domes pieņemtajiem lēmumiem,” atbildēja M. Lasmanis.
A. Petermanis atgādināja, ka jautājumā, kas skar pašvaldības iedzīvotāju intereses un pašvaldības teritorijas un robežu izmaiņas, ir jārīko sabiedriskā apspriešana. “Nevis var rīkot, bet tā ir jārīko!” viņš uzsvēra pašreizējo aktualitāti.
Piedalīties apspriešanā iedzīvotāji var līdz 22. oktobrim, izsakot viedokli, vai atbalsta Nīcas novada pašvaldības robežu maiņu plānotās reformas rezultātā. Ja iedzīvotājiem šķiet, ka novads nevar palikt esošajā teritorijā un robežās, tad jautājums esot noņemams no dienaskārtības, norādīja A. Petermanis.