Kopā – lielāka drošības izjūta

2019. gada 17. oktobris 07:00

900

Jaunais mācību gads svaigas vēsmas nesis Grobiņas novada izglītības jomā. Kopš 1. septembra oficiāli darbību sākusi Zentas Mauriņas Grobiņas novada vidusskola. Tās direktore Laila Urbāne par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem veiksmīgas darbības nodrošināšanā uzskata stabilas komandas izveidi, kurā katrs labi zina, kas viņam darāms.
Lai arī direktore ikdienā uz vietas sastopama Grobiņā, viņa savus darbus plāno tā, lai varētu viesoties arī pie skolēniem Kapsēdē un Bārtā, kur izveidotas vidusskolas programmu realizācijas vietas. “Nevar būt, ka direktors ir iedomāts tēls,” viņa pauž savu pārliecību. Gan kapsēdnieki, gan bārtenieki apstiprina, ka jūtama pleca sajūta, līdz ar to sajūtas, esot piederīgiem novada vidusskolai, ir pozitīvas.

Žēl skolas nosaukuma
Mācību procesa koordinatore Kapsēdē Skaidrīte Brugevica vērtē, ka bijušās Kapsēdes pamatskolas personāls jaunajā mācību gadā jūtas labi. Mazliet skumji gan esot par to, ka Kapsēdes pamatskola kā tāda vairs nepastāv, jo šo nosaukumu visi – pedagogi, skolēni un vecāki – bija iemīļojuši. “Mēs saprotam, ka dzīvojam laikā, kad viss strauji mainās. Sākumā bija liela neziņa par to, kas notiks un kā būs, bet jau pirmajās sapulcēs, tiekoties ar direktori, ar citiem kolēģiem, mēs sajutām to, ka sadarbība veidojas ļoti veiksmīgi,” pārmaiņu sākumposmu ieskicē S. Brugevica.
Arī šobrīd, jaunajam mācību gadam ritot uz priekšu, sadarbība un atbalsts jūtams. Ja nepieciešama kādu svarīgu jautājumu risināšana vai lēmumu pieņemšana, tūlīt iespējams kontaktēties ar direktori. “Nejūtam, ka būtu kaut kas slikts atgadījies,” par pārmaiņām teic S. Brugevica. Viņai esot prieks par to, ka direktore ir klātesoša gan dažādos nozīmīgos notikumos, gan sarunās. “Jūtamies kā viena skola.”
Tāpat S. Brugevica uzsver, ka pamata satraukumam par būtiskām izmaiņām skolēnu un pedagogu ikdienā nav: “Katrs zina savu darbu un darām. Bērni mācās. Viss notiek.” Būtiskākās pārmaiņas notikušas dokumentu pārvaldībā – jaunais skolas nosaukums pieprasa savu. Koordinatore neslēpj, ka joprojām nākas sev atgādināt jauno nosaukumu, jo tik ļoti bijis aprasts ar veco. Savstarpējā saziņā arī paši kapsēdnieki vēl aizvien piesauc Kapsēdes skolu. “Tas ir tīri cilvēcīgi – tā ir pierasts pa visiem šiem gadiem.”

Uzsver attieksmes nozīmi
Tieši S. Brugevicas audzināmās klases skolēni kā pēdējie absolvēja Kapsēdes pamatskolu 2018./2019. mācību gada izskaņā. Laikā, kad uzsāktas sarunas par vienotas skolas izveidi Grobiņas novadā, Kapsēdē valdījis satraukums. Vislielākās bailes radījis fakts, ka Kapsēde varētu palikt bez skolas. Taču, tiklīdz vietējie, pedagogi un skolēnu vecāki iepazinušies ar plānoto reorganizāciju un tapis skaidrs, ka arī turpmāk bērni varēs skoloties Kapsēdē, satraukums pamazām norimis. “Sarunu procesā sajutām vecāku atbalstu – viņi aizstāvēja skolas intereses. Sajutāmies kā viens vesels,” gandarījumu par situācijas radīto saliedēšanos pauž S. Brugevica. Viņa uzskata, ka vecākiem svarīgi būt informētiem par visu notiekošo un tad, kad viņi redz, ka viss notiek, kā ierasts, viss ir kārtībā.
Par jauno situāciju S. Brugevica droši apgalvo: “Svarīga ir attieksme.” Tiklīdz jūtams kolēģu, vadības personāla un direktores atbalsts, viss rit savu ierasto gaitu un nav pamata ne pārdzīvojumiem, ne skumjām. Kā līdz šim Kapsēdē augot savas vietas un skolas patrioti, kuri nu ir daļa no lielākas novada skolas.

Veido ģimeniskuma sajūtu
Skolotāja Inta Kaire, kura Kapsēdē šogad jauno mācību gadu uzsākusi kā 1. klases audzinātāja, atzīst, ka skolas ikdienā pārmaiņu vēsmas nav jūtamas – mācību darbu jaunais nosaukums nekādi nav ietekmējis. Mazliet vairāk gan audzis darbu apjoms ar dokumentācijas maiņu, taču “tas jau lēnām noplaks”.
Kolēģes teiktajam par darba ritumu pievienojas Inese Pumpure, kuru darba gaitas ar Kapsēdi saista jau 45 gadus. Skolotājai, kura savulaik bijusi mācību pārzines amatā, mazliet žēl skolas nosaukuma, tomēr reizē priecē fakts, ka darbs iemīļotajā darbavietā turpinās bez krasām izmaiņām: “Tiek gādāts par to, lai viss noritētu un būtu kārtībā. Darba vide nemainās – tas ir labi gan pedagogiem, gan bērniem.”
Grobiņā ar 1. klases bērniem jauno mācību gadu uzsākušas skolotājas Ieva Kaupēna un Anete Cinkmane. A. Cinkmanei šis gads ir īpašs – tiek uzsāktas pedagoģes gaitas. Līdz ar to nevarot salīdzināt, kāds bijis mācību darbs iepriekš: “Man viss ir jauns – kā skola, tā nosaukums un arī pats darbs.” Skolā jaunā pedagoģe jūtoties labi un pieņemta. “Gan bērni mani ir pieņēmuši, gan personāls, gan visi skolotāji. Pie visiem varu griezties pēc palīdzības.” Darbojoties kopā ar kolēģiem Bārtā un Kapsēdē, rodoties ģimeniskāka sajūta – visi ir kā viens liels veselums, kas darbojas kopā, un tas savā veidā dod lielāku drošības izjūtu.
Savukārt I. Kaupēna uzskata, ka jaunais nosaukums, kurā atspoguļojas izcilās novadnieces Zentas Mauriņas vārds, piešķir papildu nopietnību un lepnumu par savu skolu. I. Kaupēna iepriekš strādājusi Grobiņas pagasta sākumskolā, kurā cits citu zina. Piederība novada vidusskolai piešķirot pavisam citas sajūtas. Šeit skolotāja diendienā ir kopā ar saviem 18 pirmklasniekiem. “Ļāvos uzaicinājumam jeb izaicinājumam. Man ir, ar ko salīdzināt, jo iepriekš viss bija nelielākā apjomā. Te viss ir daudz plašāk, straujāk, aktīvāk, dzīvīgāk, kustīgāk, reizēm arī skaļāk. Un es tomēr turos pie tā: kustība – tā ir attīstība.”
“Pārmaiņas – tā nav stagnācija, bet virzība,” kolēģes teikto papildina A. Cinkmane.

Primārais – cilvēciskais faktors
Z. Mauriņas Grobiņas novada vidusskolas direktore uzsver, ka primārais faktors labas sadarbības veidošanā ir gādāt par to, lai notiktu komunikācija un tiktu dibinātas attiecības. Svarīgi, lai ikviens skolas darbinieks justos uzklausīts, sadzirdēts un saprasts. Tieši tādēļ L. Urbānei šķiet tik nozīmīgi pabūt visās izglītības programmas realizācijas vietās, lai darbinieki un skolēni viņu iepazītu un zinātu, ka jebkurā brīdī var ar viņu sazināties un risināt jautājumus.
Daudz tiek darīts e-klasē, sarakste, ja tas nepieciešams, notiek arī elektroniskajā vidē. Lielas iestādes darbu koordinēšanas panākumu atslēga ir stabilas vadības komandas izveide. “Skaidri definēts, par ko katrs atbild.” L. Urbāne norāda, ka elektroniskais gadsimts nojauc robežas, ko rada attālums, jo iespējams jebkurā brīdī savstarpēji sakontaktēties. “Ja ir sadarbība, ikdienas dzīve veidojas draudzīgāka. Visu laiku jāiet sazobē,” par savstarpējās komunikācijas nozīmību saka direktore un uzsver, ka ikdienas skrējienā svarīgi atrast laiku sarunām. “Tieši tas ļauj izpalikt nevajadzīgai spriedzei un satraukumam. Ja ir informācijas bads, rodas baumas.”

Labie rezultāti jānotur
L. Urbāne uzskata, ka, mainot skolas statusu no ģimnāzijas uz vidusskolu, svarīgi ir noturēt labos rezultātus, ar kuriem izglītības iestāde varējusi lepoties līdz šim. Piemēram, otro gadu pēc kārtas grobiņniekiem izdevies sevi pierādīt skolu reitingā, kur tiek vērtēti centralizēto eksāmenu rezultāti. Direktore priecājas, ka skolēniem izdodas pierādīt savu varēšanu un liela daļa no viņiem skaidri zina mērķi, uz ko iet, tāpēc mācību darbu pilnvērtīgi izmanto savā labā. “Mūsu jaunieši ir konkurētspējīgi – veiksmīgi startē universitātēs,” lepojas L. Urbāne. Arī skolēnu vecāki ir ieinteresēti, lai bērni saņemtu kvalitatīvu izglītību, tādēļ arī jaunajā skolas modelī viens no galvenajiem uzdevumiem ir līdzšinējās mācību kvalitātes nodrošināšana.
Direktore priecājas, ka izdevies veiksmīgi izveidot autobusu maršrutu tīklu, nodrošinot skolēnu nogādāšanu konkrētajās izglītības programmas realizācijas vietās. Autobusu maršrutu tīkls ikvienam ir apskatāms “Google Maps” – tur redzamas konkrētas pieturvietas un kursēšanas laiki. “Šobrīd esam mobili,” uzsver L. Urbāne. Gandarījums esot par to, ka līdz šim par jauno izglītības modeli novadā nav saņemtas sūdzības, tieši otrādi – vecāki sakot labus vārdus. Ar vecākiem veidojoties laba komunikācija un sadarbība. “Ja ir problēma, viņi piezvanīs, pateiks.”

Lēmums – pārdomāts
Direktoresprāt, jaunajā situācijā svarīgi saprast, ka lēmums par izglītības reorganizāciju nav kāda iegribas vadīts, bet rūpīgā plānošanas procesā pieņemts. Līdz ar to uz situāciju jāskatās kopsakarībā un tālredzīgi, domājot par to, kas ir labākais variants visām iesaistītajām pusēm. Līdzīgu uzskatu pauž mācību procesa koordinatore Bārtā Daiga Sunipa, vērtējot, ka reorganizācija ir pārdomāta: “Ne velti šāds modelis ir izdomāts.” D. Sunipa atklāj, ka pie jaunās situācijas gan vēl jāpierod, pirmo pusgadu jaunajā statusā varot vērtēt kā pārejas posmu. “Jābūt atvērtiem, uz sadarbību vērstiem.”
Pedagogiem esot prieks par to, ka iespējams turpināt darbu Bārtā. Par to īpaši priecājoties vecāki. D. Sunipa teic, ka mācību programmas realizācijas vieta Bārtā lielai daļai tuva apkārtējās vides dēļ – te ir rāmāks ikdienas ritms, dabas tuvums. Jaunajā mācību gadā Bārtā nedaudz pamainījies pedagogu sastāvs – daži skolotāji darba gaitas turpina citviet. Taču situāciju veiksmīgi izdevies risināt, organizējot darbu apvienotajās klašu grupās.
D. Sunipa norāda, ka, uzrunājot skolēnu vecākus un interesējoties par viņu pārdomām jaunajā situācijā, esot skaidrs – arī viņi neizjūt krasas pārmaiņas un priecājas, ka mācību darbs turpina savu ierasto gaitu.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kopā – lielāka drošības izjūta

Kategorijas