Viena no Latvijas un pasaules visspožākajām vijolniecēm nedēļas nogalē koncertēs Liepājā un Kuldīgā

2019. gada 16. oktobris 20:20

18.oktobrī pulksten 19 Kuldīgas Kultūras centrā un 19.oktobrī pulksten 18 Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) koncertēs ar izcilo latviešu vijolnieci Vinetu Sareiku, priecējot klausītājus ar brīnišķīgo Semjuela Bārbera Vijolkoncertu. Pie diriģenta pults stāsies Atvars Lakstīgala.

Šī būs spožās solomākslinieces un slavenā Άrtemis kvarteta pirmās vijoles Vinetas Sareikas (ko prestižais beļģu laikraksts Le Soir nosaucis par “dzelzs dūri samta cimdā”) atkalsatikšanās ar Liepājas Simfonisko orķestri un maestro Gintaru Rinkeviču, ar kuru kopā māksliniece vēl 2018. gada nogalē uzstājusies Viļņā, informē Liepājas Simfoniskā orķestra sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Vēvere.
“Bārbera Vijolkoncertu es iemīlēju jau skolas gados, kad skolotājs Ojārs Kalniņš man reiz uzlika Īzaka Sterna ierakstu. Toreiz šo plati noklausījos kādas reizes 200! Šķita, ka sākuma tēma spēj pacelt spārnos jebkuru, un kaut ko tādu kā fināla mežonīgo skrējienu vēl nebiju dzirdējusi nekad! Arī šodien šis skaņdarbs turpina mani fascinēt ar savu sirsnības un romantisma pilno elpu, jo īpaši otrās daļas tēmu, kas, manuprāt, ir viena no skaistākajām un sirdi plosošākajām repertuāra lappusēm,” par amerikāņu komponista Semjuela Bērbera Koncertu vijolei un orķestrim stāsta Vineta Sareika,”Ļoti priecājos par atkalredzēšanos ar Liepājas Simfonisko orķestri un maestro Gintaru Rinkeviču, ar kuru jau pagājušogad šo Bārbera koncertu atskaņojām Viļņas filharmonijā.”

Vēl bez Vijolkoncerta programmā iekļauts arī pārpasaulīgi skaistais Bārbera Adagio stīginstrumentiem, savukārt pretstatam Bārbera mūzikā ievītajai prēriju plašuma sajūtai un nepastarpinātajai emocionalitātei orķestris atskaņos skandināvu mūzikas milža Žana Sibēliusa cēlo, ar apvaldītu kaisli piesātināto Otro simfoniju, kas tik labi iederas Liepājas koncertzāles akustikā un arhitektonikā. Savulaik šim darbam bijusi liela nozīme somu nacionālā gara stiprināšanā – tas kļuva par nacionālās atbrīvošanās kustības simbolu. Amerikāņu mūzikas vēsturnieks Alekss Ross savā grāmatā “Viss cits ir troksnis” raksta, ka šis opuss pat varbūt ir viens no pirmajiem, ja ne pats pirmais politiskas idejas simbolizējošais paraugs 20. gadsimta mūzikas vēsturē. Savulaik šī simfonija tautā nodēvēta par neatkarības simfoniju.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Viena no Latvijas un pasaules visspožākajām vijolniecēm nedēļas nogalē koncertēs Liepājā un Kuldīgā

Kategorijas