Purva bagātības izmanto, saudzējot un aizsargājot dabu

2019. gada 17. oktobris 16:04

173

Purva bagātības izmanto, saudzējot un aizsargājot dabu

Kūdras ieguvei Latvijā ir sena vēsture – ziņas par to var atrast jau no 17. gadsimta. Sākotnēji kūdra tika izmantota apkurei, dažādu produktu uzglabāšanai un sausajās tualetēs. Mūsdienās kūdra ir viena no mūsu valsts dabas bagātībām. Tā ir pasaulē visplašāk izmantotais substrāts dažādu augu audzēšanai. Latvijā iegūst apmēram trešo daļu no Eiropā profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras.
Gulbenes novadā kūdras ieguvei ir platības četrās atradnēs: Gaujaslīču (Kaudzīšu) purvā Rankas pagastā, Cepļu purvā Lejasciema pagastā, Salenieku purvā Litenes pagastā un Lielajā Mārku (Ušuru) purvā Daukstu pagastā. SIA “Ušuru kūdra” Lielajā Mārku purvā veiksmīgi izstrādā ne tikai kūdru, bet arī audzē un pārstrādā dzērvenes. Turklāt saimnieciskā darbība notiek blakus dabas liegumam. Uzņēmuma 121 hektāra plašajās kūdras atradnēs tiek iegūta frēzkūdra, ko izmanto lauksaimniecībā.

SIA “Ušuru kūdra” –
izņēmums darbībai liegumā
Kopš 1999. gada Lielais Mārku purvs ir dabas liegums. Tas tika izveidots, kad kūdras ieguve tur jau notika, tāpēc šī teritorija liegumā nav iekļauta. Dabas liegumam nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kā arī individuālie izmantošanas un aizsardzības noteikumi. Tas varētu liecināt, ka šajā teritorijā nav nopietnu problēmu, jo noteikumus izstrādā tām teritorijām, kur saduras dažādas intereses un nepieciešami pasākumi, lai salāgotu dabas aizsardzības un saimnieciskās intereses. Latvijā šis nav vienīgais gadījums, kad īpaši aizsargājamās dabas teritorijas robeža noteikta tieši gar kūdras ieguves vietu. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās kūdras ieguve ir aizliegta, izņemot dažus gadījumus. Kūdras ieguves aizliegums saistīts ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu, likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un uz šo likumu pamata izdotajiem Ministru Kabineta noteikumiem. Kūdras ieguve tiek pieļauta tikai trīs aizsargājamās teritorijās: Papes dabas parkā, dabas liegumā “Sedas purvs” un Gaujas Nacionālajā parkā, to neitrālajās vai ainavu aizsardzības zonās. “Sedas kūdras purvā, kas atrodas liegumā, darbību ierobežo individuālie noteikumi un zonējums. Kūdras ieguve ir iekļauta neitrālajā zonā,” precizē Kūdras ražotāju asociācijas projektu vadītāja Dace Ozola.
Ja tagad kūdras ieguve tiek plānota blakus vai tuvu “Natura 2000” teritorijai, kas iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā, tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums un pēc tā izvirzīti papildu nosacījumi. Piemēram, tiek noteikta dažus metrus plata josla, kurā ir jāsablīvē kūdra, lai neskartajā purva daļā netiktu pazemināts gruntsūdens līmenis. Tāpat kūdras ieguvējam ir jāveic pazemes ūdeņu monitorings, lai varētu novērtēt kūdras ieguves ietekmi uz piegulošajām teritorijām. Pēc kūdras ieguves pabeigšanas ieguvējam ir pienākums veikt rekultivāciju. Tas dod ekonomisko ieguvumu, kā arī ir videi draudzīgs rekultivācijas veids no klimata pārmaiņu mazināšanas aspekta. Siltumnīcefekta gāzu emisijas no dzērveņu stādījumiem ir vairākas reizes zemākas nekā, piemēram, no aramzemes, kurā audzē dārzeņus vai labību.

Kūdra ir vajadzīga,
lai nodrošinātu pārtiku
Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere stāsta, ka 93 procentus no Latvijā iegūtās kūdras eksportē. Pagājušajā gadā kūdra tika eksportēta uz 112 valstīm. Latvijā ir maz lielu dārzniecību. Turklāt dārzeņu audzētāji, piemēram, “Getliņi”, “Mārupe” audzēšanā izmanto akmensvati. Acīmredzot tā ir lētāka, toties kūdra ir materiāls, kuru var izmantot atkārtoti. Turklāt kūdru iestrādā augsnē, tādējādi to uzlabojot. Savukārt akmensvate rada atkritumus, kas rada problēmas pēc tās izmantošanas,” skaidro I.Krīgere.
Latvijā arvien vairāk audzē koku stādus, izmantojot kūdru. I.Krīgere uzsver: asociācija labprāt atbalstītu to, ka visa saražotā kūdra paliek Latvijā, jo no kūdras var ražot dažādu veidu substrātus, ko izmanto dārzeņu, dekoratīvo stādu audzēšanā. “To visu varētu izmantot Latvijā, bet diemžēl šeit nav tik silts klimats kā Vācijā, Holandē, Itālijā. Tagad klimats mainās un pie mums paliek siltāks, arī ziemas nav vairs tik aukstas, tas nozīmē, ka Latvijā veiksmīgi varētu attīstīt dārzkopību un dekoratīvo augu audzēšanu,” uzskata
I. Krīgere. Viņa atzīst, ka kūdru, protams, izmanto arī mazdārziņu un siltumnīcu īpašnieki, taču tas nav liels apjoms. “Kūdra ir vajadzīga, lai nodrošinātu pasaules iedzīvotājus ar pārtiku, jo tajā var izaudzēt dārzeņus,” uzsver I. Krīgere.
Dārzkopībai izmanto kūdru, ko iegūst augstajos purvos, kāds ir arī Lielais Mārku purvs. “Šī kūdra ir mazāk sadalījusies, tai ir lielākas ūdens uzsūkšanas spējas. Turklāt šī kūdra ir vieglāka un poraināka, jo satur vairāk gaisa, tāpēc nodrošina augiem labvēlīgākus augšanas apstākļus. Tiesa, ir arī augi, kuriem piemērotāka ir vairāk sadalījusies kūdra no zemajiem purviem, taču to izmanto daudz mazāk,” skaidro speciāliste.
Savulaik kūdru izmantoja arī apkurei, bet situācija mainījās divtūkstošo gadu sākumā, kad ar kūdru beidza kurināt TEC 2. “Līdz tam 80 procenti kūdras tika ražoti apkurei, bet tagad tikai apmēram 3 procenti tiek patērēti enerģētikā. Apkurei kūdru izmanto, piemēram, Līvānu kūdras fabrikā. Tur ražo kūdras granulas, ko izmanto savām un apkārtējo ciemu privātmāju vajadzībām. Kad ziemā trūkst šķeldas, tai līdz 20 procentiem var piejaukt kūdru, kas ir labs blakusprodukts degšanas iekārtām, jo tās attīra,” norāda I. Krīgere.
Pašlaik Latvijā kūdra tiek izstrādāta 24 000 hektāru platībā un nav paredzēts ieguves platības palielināt. “Ir jāsabalansē dabas aizsardzība ar saimniecisko darbību, tāpēc nevar strauji palielināt kūdras izstrādes platības. Nozares uzdevums ir saglabāt esošo kūdras izstrādes apjomu 30–50 gadu perspektīvā,” uzsver I. Krīgere.

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.finansiālo atbalstu

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Purva bagātības izmanto, saudzējot un aizsargājot dabu

Kategorijas