Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aizputē malkas piļu atdzimšana "buksē"

ZANE GVOZDE

2019. gada 20. oktobris 09:58

3963
Aizputē malkas piļu atdzimšana "buksē"

Lai gan darbi pie zināmā Aizputes malkas piļu izveidotāja Eduarda Damberga paveiktā atjaunošanas nevedas tik veikli, kā gribētos, aizputnieks Jānis Lauks ir apņēmības pilns savu ieceri īstenot. Viņaprāt, vieta ir pelnījusi atdzimt ar kādreizējo spozmi, piedāvājot skatīt gan malkas pilis, gan izbaudīt atpūtu dabas tuvumā.

Koks ar diviem galiem
J. Lauks norāda, ka, lai gan lielas virzības uz priekšu vēl nav, apņēmība iecerēto paveikt nav zudusi: “Kaut ko jau darīsim, jāatrod tikai laiks.” Pirmās konstrukcijas un pamatus jaunajām malkas pilīm aizputnieks jau licis, bet lielo vēju laikā tās sagāzušās. J. Lauks vērtē, ka malkas piļu būvniecība nav nemaz tik sarežģīta, galvenais – sākt. Visvairāk žēl par to, ka nav palikusi neviena E. Damberga būvētā malkas pils, kas varētu kalpot par paraugu. Kamēr īpašums nebija nonācis J. Lauka pārziņā, tas ticis pilnībā pamests novārtā, malkas pilis sabrukušas un no ainavas izzudušas. Nu atliek vadīties vien pēc vēsturiskajiem fotoattēliem. J. Lauks gan atzīst, ka tapšanas aizkulises zina labi, jo bērnībā E. Damberga īpašumā pavadīts ļoti daudz laika.
Lai malkas pilis ainavā atkal varētu parādīties, nepieciešams sakopt arī apkārtējo teritoriju. J. Lauks skaidro, ka darbs pie vietas iekopšanas ir koks ar diviem galiem. Lai to paveiktu, nepieciešamas finanses, ko var iegūt, strādājot algotā darbā. Bet, ja ikdiena tiek veltīta algotajam darbam, neatliek laika, lai vietai pieķertos ar lielu vērienu un jaudu.
“Kaut ko jau būvēju,” par līdz šim paveikto saka aizputnieks. Jau pieejams, piemēram, atpūtas namiņš, kurā vairākus gadus noris “Āboļošanas” pasākuma pēcballīte. J. Lauks uzbūvējis arī āra tualeti, kas ir nepieciešamība apmeklētāju iecienītajā atpūtas vietā.

Vajag izdomu un naudu
Aizputnieks uz īpašumu Ošu gatvē 31 atnācis 2011. gadā. Tad sācis pārbūvēt māju un ieguldīt tajā, pēcāk no pašvaldības īrējis teritorijā esošo zemi, lai īstenotu savas ieceres. J. Laukam žēl, ka līdz viņa atnākšanai īpašumā par šo vietu nav izrādīta nekāda interese. Viņš uzskata, ka viens no variantiem savulaik būtu bijis šai vietai piesaistīt tā dēvētos simtlatniekus, kuri varētu teritoriju apkopt, uzturēt kārtībā, pēc nepieciešamības palabot un uzstutēt arī malkas pilis. Nu, kad J. Lauks te darbojas viens, to ir daudz grūtāk izdarīt. “Ir pēdējais laiks, lai kaut ko darītu. Kamēr ir vēl cilvēki, kuri šo vietu zina un kuri uz šejieni var atvest savus bērnus, lai viņi to iepazītu,” par vietas atdzimšanu teic J. Lauks.
Teju katru dienu uz vietu, kur savulaik bijušas malkas pilis, brauc interesenti, kuri vēlas to atkal apskatīt. Diemžēl vienīgais, ko J. Lauks viņiem šobrīd var parādīt – bilžu kolāža.
Viņam žēl, ka nav jūtama pašvaldības ieinteresētība un atbalsts. Viņaprāt, vietas atdzimšanas un izveidošana par tūrisma objektu būtu pienesums visam Aizputes novadam, jo uz tejieni vilinātu lielākas un mazākas tūristu grupas. Ideju J. Laukam netrūkst – ir vēlme izveidot pirtiņu, iekopt pastaigu taku, uzbūvēt šķūnīti kāzu rīkošanai.
“Te vajag izdomu un naudiņu,” uzsver J. Lauks. Ja ar pirmo problēmu nav, tad otrais jautājums ir krietni sarežģīts. Nauda jāmaksā gan par zemes nomu, gan par katru malku kravu, kas nepieciešama piļu būvniecībai.
Savulaik E. Dambergam izejmateriāls – malka – piešķirta, bet šobrīd atbalsts no pašvaldības šī darba pārņēmējam nav.  Nav arī atvieglojumu īpašuma apsaimniekošanas maksājumiem. “Ar vienu pili nopelnītu vairāk nekā es maksāju nodokļos,” tūrisma objekta iespējamo devumu pašvaldības maciņam rēķina aizputnieks.

Prasa konkrētību
Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis apstiprina, ka domes redzeslokā ideja par malkas piļu veidošanu un vietas atdzimšanu no J. Lauka nonākusi jau pirms trim četriem gadiem. “Mēs gribam, lai viņš uzraksta kādu projektu – kas, kā būs. Tas viņam jau sen ir izstāstīts. Ir lietas, ko mēs varam atbalstīt, un ir lietas, ko pašvaldība nevar atbalstīt,” skaidro J. Grasmanis.
Priekšsēdētājs norāda, ka, piemēram, stendi ar fotoattēliem, kas šobrīd novietoti teritorijā, ir veidoti tieši ar pašvaldības atbalstu. “Viņš nav ilgi nācis pie manis konkrēti runāt. Šajā gadā par šo tēmu man nekāda saruna nav bijusi ar viņu. Pagaidām mums viņa īpašumam nav noteikti nekādi atvieglojumi vai kas tamlīdzīgs. Par tiem var runāt tikai tad, kad kaut kas ir izdarīts. Mēs ejam viņam pretim – ļāvām nozāģēt kokus, kur viņš vēlas infrastruktūru sakārtot.” Nomas maksa par īpašumu neesot pārlieku liela.
J. Grasmanis uzsver, ka pašvaldības attieksme pret jebkuru iniciatīvu un kādas vietas iekopšanu ir tikai pozitīva: “Protams, ikviens jauns objekts, kas ir sakārtots, vai tas būtu tūrismam vai vienkārši tāpat priekš aizputniekiem – tas uzlabo pilsētas tēlu. Jebkura sakopta privātmāja rada labāku priekšstatu.” Tas attiecoties arī uz J. Lauka iecerēm. Domniekus priecējot jebkura aktīvista interese par kādas vietas iekopšanu, tomēr jāsaprot, ka pašvaldības rocība atbalsta sniegšanā ir tik liela, cik ir.
Novada domes priekšsēdētājs uzsver, ka jāsaprot, kāda veida atbalsts tiek sagaidīts un vai ir iespējas to nodrošināt. Par J. Lauka izteikto domu, ka darbi raitāk ritētu uz priekšu, ja būtu iespēja tikt pie malkas, J. Grasmanis saka: “Ar malku ir tā: man atnāks pensionārs un prasīs, kāpēc viņam nedod malku siltumam, bet te iedod malku smukumam. Ir visādas nianses. Mēs varam dot visu ko, bet ir jābūt konkrētam līgumam. Ja malku mēs iedodam, kur būs garantija, ka viņš šo pili uzcels? Ja mēs iedosim malku, un viņš pili neuzceļ? Vai viņš naudu atdos atpakaļ?”
Priekšsēdētājs atgādina: ikviens var mest akmeni pašvaldības dārziņā un aizrādīt, kāpēc viņam kaut kas netiek piešķirts vai iedots, bet jebkurai iniciatīvai un lūgumam ir jābūt noteiktam pamatojumam un attiecīgi noformētiem dokumentiem. “Tas nenozīmē, ka es neatbalstu, bet pašvaldībai vajag kaut kādu garantiju,” par atbalsta sniegšanu teic J. Grasmanis.

Raksts no "Kursas Laika" arhīva