Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nepazaudēt uz neatgriešanos

ZANE GVOZDE

2019. gada 24. oktobris 07:00

155
Nepazaudēt uz neatgriešanos

Nevar noliegt, ka telefoni, kurus ikdienā varam nēsāt sev līdzi, lai sazvanītu kādu no jebkuras pasaules malas un lai tajos saglabātu visu sev nepieciešamo informāciju, ir viens no nozīmīgākajiem izgudrojumiem tehnoloģiju vēsturē. Protams, ir ļoti ērti, ka viedierīce vienlaikus kalpo kā kalendārs, plānotājs, telefonu grāmata, fotoaparāts, kalkulators un vēl, un vēl.
Tomēr kas notiek brīdī, kad paliekam bez telefona? Pazaudējam ne tikai sakaru iespēju, bet arī visus citus labumus, ko tas sevī glabā. Šobrīd arī man pienākusi situācija, ka telefons ir jāpārinstalē, lai tas varētu funkcionēt tikpat labi kā līdz šim. Proti, jāatjauno programmatūra, kas nozīmē, ka liela daļa datu šajā procesā no telefona var pazust. Lai no tā izvairītos, man ieteica datus dublēt un saglabāt, pirms tiek uzsākts pārinstalēšanas process.
Un tad es aizdomājos – ja nu informācija, kas glabājas manā telefonā, neatgriezeniski pazustu un neko no tās nebūtu iespējams atgūt? Vai tiešām es ikdienā tik daudz paļaujos uz faktu, ka “ir taču telefons”, nepadomājot par dubultdrošību un datus neglabājot citur, piemēram, rakstiskā veidā? Jo skaidrs, ka arī dators ne vienmēr ir drošākā vieta datu glabāšanai. Galu galā arī tā sistēma mēdz nobrukt mums neparedzamā brīdī, pazaudējot daļu vai visus datus.
Kad domāju, ko man būtu visvairāk žēl pazaudēt, tie noteikti nav ne telefona numuri, ne citi dati, kas ietērpti simbolu un skaitļu rindās. Žēl man būtu pazaudēt skaistos mirkļus un notikumus, par kuriem atmiņas glabā dažādi foto un video faili. Protams, labāk ir izdzīvot mirkli un nedzīvot atmiņās, veroties sen uzņemtos attēlos, bet piekritīsit taču – reizi pa reizei tā vien gribas pāršķirstīt senākas bilžu galerijas, atminoties konkrēto cilvēku, brīdi un sajūtas!
Manā ģimenē lielākā daļa, mani ieskaitot, joprojām labprāt attīsta digitālās fotogrāfijas, lai pēc tam tās krātu fotoalbumos. Un tieši ķibeles ar izslavētajiem datu nesējiem nereti atgādina, kādēļ ir tik svarīgi to darīt. Lai pēcāk nebūtu jānožēlo, ka pazaudēts kas ļoti dārgs. Smaids, mīmika, katrs kopā pavadītais mirklis, ko spējusi notvert fotokamera.