Aiz depozīta barjeras – tetrapakas, burkas, šampūna pudeles

2019. gada 24. oktobris 07:00

Latvijā grasās ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu, kas ļaus iedzīvotājiem pārstrādei pret atlīdzību nodot dažas PET un stikla pudeles, kā arī skārdenes, taču pārstrādei šajā sistēmā nebūs iespējams nodot piena vai sulu iepakojumus, šampūna pudeles, stikla burkas un tamlīdzīgi.
Sabiedrības iniciatīvu platformā “ManaBalss” trīs mēnešu laikā vairāk nekā 11 tūkstošu cilvēku atbalstu ieguvusi iniciatīva “Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus”. Šoruden 17. septembrī šī iniciatīva tika iesniegta Saeimā.

Valdībai pārmet atbalstu
novecojušām tehnoloģijām
Iniciatīvas autors, augsto tehnoloģiju jomā strādājošs uzņēmējs Jānis Ķuze uzsver, ka, neskatoties uz gandrīz 11 000 parakstu Manabalss.lv portālā, Saeima joprojām turpina atbalstīt novecojušo, mūsdienu tehnoloģiju iespējām neatbilstošo depozīta sistēmu, kas pret atlīdzību pārstrādei pieņems tikai noteikta veida dzērienu PET un stikla pudeles, bez ievērības atstājot lielāko daļu citu iesaiņojumu, ko patērētāji lieto un atkritumos izmet ikdienā. Iniciatīvas atbalstītāji iestājas par iecerētās depozīta sistēmas pilnveidi, paredzot, ka tajā pret atlīdzību varēs nodot dažādus iepakojuma veidus – arī sulu vai piena iepakojumus, stikla burkas un tamlīdzīgi, un aicina Saeimu ieviest šādu sistēmu Latvijā bez kavēšanās, veicot grozījumus Iepakojuma likumā.
Tikmēr Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstījusi ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā sākotnējā variantā (attiecībā uz noteikta veida dzērienu PET un stikla pudelēm un skārdenēm), tostarp paredzot, ka depozīta sistēma Latvijā tiks ieviesta no 2022. gada 1. februāra un iedzīvotāji par nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan veikala čekus. Par galīgajam lasījumam sagatavoto likumprojektu vēl jābalso Saeimai. Likumprojekts iekļauts izskatīšanai Saeimas sēdē 24. oktobrī.
Jānorāda, ka arī pašreiz ieviešamā depozīta sistēma ir saskaņā ar “ManaBalss” platformā publicēto iniciatīvu, kas Saeimā tiek skatīta jau kopš 2017. gada marta.
“ManaBalss” jaunā iniciatīva par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus rosina paplašināt plānoto PET, alus pudeļu un skārdeņu depozīta sistēmu vairāku iemeslu dēļ. Socioloģiskās aptaujas atklāj: sabiedrība ir ieinteresēta pārstrādei nodot daudzveidīga iepakojuma veidus. Latvijā ieviešamā depozīta sistēma ir jāplāno kompleksi, izmantojot pašu valstī radīto inovatīvo tehnoloģiju sniegtās iespējas, piemēram, mākslīgo intelektu, kas atpazīst iepakojuma veidu. Kolektīvajā iesniegumā ir arī atsauce uz aprēķiniem par to, ka tradicionālā depozīta sistēma ļautu pārstrādei nodot tikai aptuveni divus procentus no visiem atkritumiem, bet paplašinātā sistēma aptvertu divreiz vairāk jeb aptuveni 30 tūkstošus tonnas atkritumu. Tas arī būtu mērķtiecīgs solis uz Eiropas Savienības noteikto mērķu izpildi – līdz 2030. gadam Latvijai jāspēj pārstrādāt 70 procentus mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu, lai izvairītos no iespējamajām soda naudām.

Kāpēc nesaņemt naudu arī par šampūna pudelēm?
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) plašsaziņas līdzekļiem jau pavēstījis, ka neizslēdz ieviešamās sistēmas paplašināšanu nākotnē ar citiem taras veidiem, kā to prasa Saeimā septembrī nonākušais “ManaBalss” kolektīvais iesniegums, tikai ir jautājums, vai to pašlaik var izdarīt un kurš būs gatavs šajā sistēmā investēt un atrast finanšu motivāciju.
Tikai paplašināta depozīta sistēma palīdzētu izpildīt Latvijas saistības vides jomā, savukārt uzsver Baltijā lielākā pilna cikla vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia grupa”, norādot, ka citādi patērētāji būs spiesti pārmaksāt gan par šauras depozīta sistēmas ieviešanu, gan arī par paralēlas sistēmas uzturēšanu un attīstīšanu atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārstrādes nozarē. Uzņēmuma “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs nenoliedz, ka klasiskā depozīta sistēma veicinās atsevišķu dzērienu pudeļu un bundžu šķirošanu, taču arī norāda: “Ir milzīgs risks, ka motivācija doties uz šķirošanas konteineriem ar citu iepakojumu, ko depozīts nepieņems, tikai mazināsies.” Ar depozīta sistēmu aptverot pēc iespējas plašāku iepakojumu klāstu, iedzīvotājiem tiktu radīta motivācija atkritumu šķirošanai.
“Protams, ir ļoti viegli izveidot dārgu sistēmu, kas spēs pieņemt tikai dažu veidu PET, stikla pudeles un skārdenes. Taču šie materiāli nav tie, kuru savākšana būtu problemātiskākā. Vienlīdz vērtīgi materiāli, ko var pārstrādāt un atgriezt dzīvē, ir dažādi cieto plastmasu iepakojumi (kanniņas, sadzīves ķīmijas, šampūna pudeles u.c.), kuru atpakaļ savākšana arī ir ražotāju atbildība. Tāpēc, ja ieviešam depozīta sistēmu, tad pamata principam jābūt, ka sistēma pieņem maksimāli vairāk iepakojumu, ko var pārstrādāt. Šobrīd Latvijai ir unikāla iespēja veidot modernu, inovatīvu un tālredzīgu sistēmu un būt vienai no pirmajām valstīm pasaulē, kas šādā veidā atrisina iepakojuma piesārņojuma atrašanos dabā,” norāda M. Simanovičs.
“Eco Baltia grupas” atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ik gadu atkritumu šķirošanas infrastruktūrā iegulda vairāk nekā pusmiljonu eiro, savukārt dažāda veida iepakojuma pārstrādes tehnoloģijās ik gadu investē aptuveni četrus miljonus eiro.

Šķirošanai piedāvā
mākslīgā intelekta palīdzību
Kamēr Latvijā nav pilnīgi nekādas iepakojuma depozīta sistēmas, iedzīvotāji otrreizējai pārstrādei paredzētos atkritumus (plastmasu, stikla burkas un pudeles, plastmasu, papīru un tamlīdzīgi) var šķirot, izmetot tos speciālos konteineros
Šogad AS “Latvijas Zaļais punkts” un pētījumu centrs “SKDS” veica iedzīvotāju aptauju, kas atklāja: būtiskākie šķēršļi, kas attur cilvēkus no atkritumu šķirošanas, ir tam paredzētu atkritumu konteineru trūkums dzīvesvietas tuvumā un šaubas par to, ka sašķirotie atkritumi tiek pārstrādāti.
Diemžēl joprojām ir virkne otrreizējai pārstrādei derīgu iepakojumu, kas tiek izmesti sadzīves atkritumu konteineros, atzīst SIA “Eco Baltia grupa” preses sekretāre Daiga Buča.
“Visos poligonos ir jābūt šķirošanas līnijām, bet, tiklīdz pārstrādei derīgi atkritumi nonāk kopējā atkritumu masā, no tiem iegūt kvalitatīvu materiālu ir grūtāk, kaut gan tas joprojām ir iespējams,” saka D. Buča un piebilst, ka, piemēram, šampūna pudeles ir vērtīgs pārstrādājams materiāls. Šādus cietās plastmasas jeb HDPE izstrādājumus (arī sadzīves ķīmijas un mazgāšanas līdzekļu pudeles, vējstiklu šķidrumu kanniņas un tamlīdzīgi) pārstrādā rūpnīca “Nordic Plast” Olainē, tāpēc tie jāizmet plastmasas iepakojumam paredzētajos konteineros.
Latvijā jau ir radīts inovatīvs risinājums depozīta sistēmai, kas ļautu pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus. Tas ir Latvijas uzņēmēju izstrādātais depozīta iekārtas prototips, kas ar mākslīgo intelektu atpazīst un sašķiro daudzveidīgus iepakojumus. Inovatīvo prototipu izstrādājis pārtikas rūpniecības mašīnbūves iekārtu izstrādes un ražošanas uzņēmums “PERUZA” sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu “WeAreDots”. Prototips izstrādāts, apkopojot idejas no pasaulē funkcionējošiem risinājumiem. To ir viegli apmācīt jaunu iepakojumu atpazīšanai, nodalot dažādus iesaiņojumus ne tikai pēc svītrkoda, bet arī pēc tādām pazīmēm kā forma, svars, materiāls. Šādi iespējams savākt un otrreiz pārstrādāt lielus iepakojuma apjomus.
Šovasar Rīgas, Liepājas un Cēsu iedzīvotāji un šo pilsētu viesi mobilajā automātā varēja nodot dažādus izlietotos iepakojumos (stikla taru, tetrapakas, polimērus), klātienē vērojot mākslīgā intelekta tehnoloģiju darbībā.
“Esam veikuši pētniecības darbu, lai izveidotu iekārtu, kas spēj efektīvi šķirot atkritumus. Diemžēl Saeimā (Tautsaimniecības komisijā – redakcijas piezīme) netika nolemts, ka šāds jauns, efektīvs risinājums būtu vajadzīgs. Vietā ir paredzēts Latvijā ieviest 40 gadus vecu tehnoloģiju (klasisko depozīta sistēmu – redakcijas piezīme),” vēl pirms 24. oktobrī paredzētās Saeimas sēdes rezumē SIA “PERUZA” valdes loceklis inženieris Roberts Dlohi.
“Esam inženiertehnisks un ražošanas uzņēmums, mūsu pamatspecialitāte nav atkritumu šķirošana, bet gan pārtikas rūpniecības mašīnbūve. Ja mūsu pieredze, strādājot un esot atzītiem visā pasaulē, šeit nav vajadzīga, strādāsim vairāk eksportam,” piebilst R. Dlohi.
Iekārtas izstrādātāji norāda, ka darbs pie tehnoloģijas uzlabošanas vēl tiks turpināts, lai tas būtu eksportspējīgs produkts, kas nestu pienesumu Latvijas ekonomiskajai izaugsmei.
“Lai kaut kas mainītos, cilvēkam ir jāparāda viņa rīcības sekas,” piebilst R. Dlohi, rosinot cilvēkus, it īpaši jauno paaudzi, kura veidos nākotnes sabiedrību, kādreiz aizbraukt uz atkritumu poligoniem un apskatīt milzīgās plastmasu maisiņu kaudzes. Patērētāju sabiedrībā atkritumu šķirošana un apglabāšana kļūs arvien aktuālāka problēma, kas prasīs risinājumus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aiz depozīta barjeras – tetrapakas, burkas, šampūna pudeles

Kategorijas