Rosina rūpēties par tautas celtniecības pieminekļiem

2019. gada 24. oktobris 07:00

129

Rosina rūpēties par tautas celtniecības pieminekļiem

Rucavas novada Papē Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle “Vītolnieki” izraisījusi bažas vietējo iedzīvotāju vidū. Viņi uzskata, ka atsevišķām muzeja ēkām un elementiem nepieciešami atjaunošanas darbi.
“Vītolnieki” ietilpst Papes Ķoņu ciemā, turklāt zvejniekciema apbūves komplekss ir tautas celtniecības arhitektūras piemineklis ar 11 objektiem. Brīvdabas muzeja vadība norāda, ka tieši šis statuss uzliek atbildību īpašumu un ekspozīciju remontu veikt tā, lai viss tiktu saglabāts autentiskā izskatā.

Ievēro secīgumu
Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāles pārzinis un gids Zigmārs Miemis stāsta, ka “Vītolniekus” šajā vasarā apciemojuši pārsvarā latviešu tūristi, ārzemju ekskursantu grupas bijušas vien dažas. “Ciemojās interesenti, kuri ceļo ar tūrfirmām, skolēni, skolotāji, pašvaldību darbinieku kolektīvi. Īpaši aktīvs bija augusts un septembris,” secina gids. Vērienīgākais pasākums šeit notiek Vasaras saulgriežos jūnijā, gana daudz apmeklētāju ir Annas dienās jūlija beigās, kā arī Muzeju naktī maijā.
“Ēkām nepieciešama atjaunošana. Rodas sajūta, ka Brīvdabas muzejam par šīm ēkām nav intereses,” norāda kāds papenieks. Vietējie esot piedāvājušies palīdzēt, tostarp projektus rakstīt finansējuma piesaistei un darbu veikšanai, taču atbilde tā arī nav saņemta. Z. Miemis skaidro, ka visas “Vītolnieku” vajadzības tiek saskaņotas ar Brīvdabas muzeju.
Viens no Papes Ķoņu ciema iedzīvotājiem, “Mikjāņu” saimnieks, biedrības “Kuršu iniciatīvu fonds” pārstāvis Māris Muitenieks norāda, ka piemineklī ietilpstošās sētas ir privātīpašumi, taču “Vītolnieki” ir Brīvdabas muzeja rūpē un apsaimniekošanā. Iedzīvotāji uzskata, ka būtu nepieciešams atjaunot žogu, taču tās ir lielas izmaksas un darbs, jo atjaunošanu ietekmē specifiskas prasības. Jumtiem ir nolietojuma pazīmes, taču tie ir tehniskā kārtībā un ir lietojami vēl vairākus gadus. “Jā, skats varbūt nezinātājiem var šķist nepievilcīgs, taču gadu gaitā un laikapstākļu ietekmē tā notiek ar dabiskajiem jumta segumiem – apaug ar sūnu,” skaidro Z. Miemis. Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāles vadītāja vietnieks un galvenais krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais norāda, ka ēkām darbi tiek veikti, turklāt secīgi un ievērojot to veikšanas biežumu un nepieciešamību. Otrkārt, šo darbu veikšana ir atkarīga no laikapstākļiem, speciālistu piesaistes un tehniskās palīdzības.

Satraucas, ka iet postā
Brīvdabas muzeja pārstāvis uzsver, ka šīs kultūras institūcijas mērķis ir radīt priekšstatu un atspoguļot to periodu, kad latvieši izveidojās par nāciju. “Kāpēc vajag šādus objektus saglabāt? Ir Latvijas kultūras pieminekļu saraksts, kurā ir tautas celtniecības pieminekļi. Tas attiecas arī uz “Vītolniekiem”. Šādi objekti parāda, ļauj redzēt, kā mūsu senči dzīvojuši,” pauž M. Kuplais.
Pirms desmit gadiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas uzdevumā Brīvdabas muzeja vadība veikusi tautas celtniecības pieminekļu apsekošanu. Daļa objektu iet postā vairāku iemeslu dēļ – īpašniekiem nav naudas, prasmju, zināšanu vai intereses veikt sakārtošanu. Citi objekti palikuši bez īpašniekiem, daļa ēku pārveidotas vai sabojājušās neatgriezeniski. “Ēkas, kas ir funkcionējošā stāvoklī, ir pēc iespējas jāsaglabā. Atsevišķās valstīs katra pašvaldība kaut vienu objektu, sētu saglabā. Katrā pašvaldībā līdz ar to ir vietējais brīvdabas muzejs,” salīdzina M. Kuplais.
Brīvdabas muzejam bez “Vītolniekiem” ir arī filiāle Vecpiebalgā. “Vai muzejam vajadzētu tās uzturēt? Bet neviens cits to nedarīs,” teic M. Kuplais. Kas notiks ar objektiem, kuriem ir īpašnieki, bet kuri vairs nejaudās darīt? Brīvdabas muzeja pārstāvis secinājis, ka, vērtējot esošās tendences, tautas celtniecība drīzāk iet bojā nekā tiek saglabāta. “Ja nekas netiks darīts lietas labā, nebūs mums, par ko priecāties un kur aizbraukt,” piebilst speciālists.

Var piedalīties konkursos
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Kurzemes reģionālajā nodaļā informē, ka kultūras pieminekļu sarakstā iekļauj objektus, kuriem ir kāda īpaša saglabājamā vērtība. “Kultūras pieminekļu sakārtošanā visiem ir vienādas iespējas – var piedalīties dažādos projektu konkursos, saņemt mērķfinansējumus. Nosacījums, lai ēkai vai apbūvei ir atbilstošs statuss,” norāda nodaļas vadītāja Elīna Orna, piebilstot, ka ēku un apbūves statusam vai kādai detaļai jābūt ar vēsturisku kontekstu. “Ja statusa nav, ar pašvaldību starpniecību ir tiesības to pieprasīt un noteikt, būvvaldēm veicot objektu apsekošanu. Tautas celtniecības objektus vai detaļas saglabā tautas interesēs,” norāda pārvaldes pārstāve.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rosina rūpēties par tautas celtniecības pieminekļiem

Kategorijas