Galvenais – sevi pārvarēt

2019. gada 24. oktobris 07:00

Liepājā ziemas peldēšanas sezona tika atklāta 13. oktobrī, kad “Beberliņos” ieradās rekordliels roņu skaits – aptuveni simts peldētāju – gan tādi, kuri roņo piecus un vairāk gadus, gan tādi, kuri bija ieradušies uz pirmo koppeldi. Todien gaisa temperatūra bija plus 14,8 grādi, bet ūdens temperatūra – plus 11,9 grādi.

Ūdenī ar vilnas zeķēm
Jau piecas sezonas ar ziemas peldēšanu ir aizrāvusies durbeniece Līga Rozenšteina. Viņai ziemas peldēšana palīdzēja norūdīties un vairs nav jāslimo. Tas bija pirmais rādītājs, kas mudināja turpināt peldēt. “Šovasar es tikai dažas reizes esmu peldējusi. Nopeldēju apkārt Ozolsalai jūlijā, tā bija pēdējā reize, un tagad ir 13. oktobris. Vasarā nepatīk pūļi, arī te “Beberliņos” vasarā ir daudz cilvēku,” stāsta L. Rozenšteina. Viņasprāt, ir jāpamēģina. Tad jau redz – patīk vai ne. Pašai pirmā reize bijusi oktobrī – sezonas atklāšanā. Ziemas peldēšanai durbeniece pievērsās, jo bija saderējusi, ka to mierīgi var izdarīt.
“Bija sacensības. Es stāvēju un skatījos. Draudzene teica, ka arī vajadzētu tā iet. Teicu: kas tur ir, iekāp, plunkš iekšā, plunkš ārā. Saderēju uz šampi. Viens vīrietis vēl noklausījās un nofilmēja mūsu sarunu. Sarunu aizmirsu. Kad izlasīju presē par sezonas atklāšanu, tad padomāju – ārprāts, es taču pat vasarā nebiju bijusi peldēt. Domāju: ko nu, bet viss tomēr ir galvā,” teic L. Rozenšteina.
Lai pārvarētu pirmo šoku, durbeniece iesaka iet kontrastdušā, bet pati to nav darījusi. Pirmajā reizē mierīgi iegājusi ūdenī un aizpeldējusi. “Iznākot no ūdens, ir riktīgi jānorīvējas ar dvieli, jāatgriež asinsrite ādā, lai paliek silti. Der siltas tējas ar ingveru. Galvenais – lai kājas ir siltas. Jābūt vilnas zeķēm. Citi pat ar vilnas zeķēm iet peldēt – lai arī slapjas, tajās ir siltāk nekā basām kājām,” novērojusi ziemas peldētāja.

Izaicina savu organismu
Pirmā reize sezonas atklāšanā bija liepājniecei Laurai Vilnei. Viņa ir apņēmības pilna turpināt. “Ir ļoti labas sajūtas. Iekšā ejot, bija šoks, bet ir forši. Draugi motivēja un iedrošināja,” stāsta ziemas peldēšanas iesācēja.
Grobiņas novada iedzīvotāja Una Niedre uzsāka savu otro sezonu. Arī viņai ir savi ieteikumi: “Man pirmajā reizē vispār ir grūti ieiet. Es iznāku ārā, tad eju otro reizi un varu ilgāk izturēt. Parasti eju divas, trīs reizes. Tas ir kā kuram. Cits ieiet un ir ūdenī desmit minūtes. Es tā nevaru. Ieeju lēni un trešajā reizē varu ilgāk.” Viņa ilgi briedusi uzsākt ziemas peldēšanu, bet pērn beidzot izdevies, jo vēl septembrī bija karsti laikapstākļi. Savā pirmajā sezonā viņa pat paguva piedalīties ziemas peldēšanas čempionātā un iegūt sudraba medaļu savā vecuma grupā. “Es vispār vairs neslimoju. Šodien esmu nedaudz apaukstējusies. Ceru, ka pēc peldes pāries. Veselu gadu jau vairs nezinu, kas ir iesnas un klepus. Lai arī priekš nekad neesmu smagi slimojusi, gribējās izaicināt savu organismu. Auksts jau ir, bet galvenais ir sevi pārvarēt,” uzskata U. Niedre.

Iesaka vingrot un skriet
Liepājas veloaktīvistu un ziemas peldēšanas kluba “VeloRonis” vadītāja Inga Krivcova bija gandarīta par tik iespaidīgo apmeklējumu sezonas atklāšanā. Nedēļu iepriekš viņa pārstāvēja Liepāju Latvijas roņu sezonas atklāšanā, kur apmeklētāju bija uz pusi mazāk. Arī Liepājā pirms trim gadiem pulcējušies desmit līdz 15 cilvēki, bet nu ziemas peldēšanas popularitāte ir uzņēmusi straujus apgriezienus.
“Mana lielā vīzija un sapnis jau no paša sākuma bija, lai ziemas peldēšana tik kuplā skaitā notiktu Liepājā. Vēl ir sapnis par foršu infrastruktūru. Pa šiem gadiem esam tikuši pie mājiņas, ko peldētāji var izmantot. Salstīgākie ziemā rindas kārtībā tajā var pārģērbties. Biedrībai janvārī būs seši gadi, bet par pasākumiem var uzzināt mūsu mājaslapā. Aicinu doties uz pasākumiem – tā var sadraudzēties ar citiem roņiem un gūt pieredzi,” iesaka Liepājas kluba vadītāja.
“Pirmkārt, ir jānobriest morāli. Daudzi nekad mūžā nav iedomājušies, ka varētu to darīt, un tad ir klikšķis galvā un sagribas to darīt. Pirms došanās ūdenī vajag pavingrot, var paskriet. Ziemā vajag paskriet kādu gabaliņu. Ziemas peldēšanas dēļ es sāku skriet pati un vairākos pusmaratonos mazo distanci esmu noskrējusi,” atzīstas I. Krivcova. Viņa iesaka skriet arī pēc peldēšanas, lai nenoķertu aukstuma drebuli. Vislabākais vingrinājums, kas noder, ieejot un iznākot no ūdens, ir palēkāšana, kustinot rokas.

Noder ūdens termosā
Ir trīs veidu ziemas peldētāji. Vieni ieiet, pietupstas ledainajā ūdenī un nāk ārā, kas jau iedod organismam sparu un šoku, ka ir jāsāk strādāt pārējiem orgāniem, lai izdzīvotu ekstrēmajos apstākļos. Tad ir tādi, kuri ieiet un papeld. Trešie jau piedalās sacensībās un trenējas vasarā, rudenī un ziemā. Garākā distance sacensībās ir 450 metri, kur ūdenī ir jāpavada 11 līdz 12 minūtes, kas nav vienkārši.
“Silta cepure ziemā obligāta. Ja galvu nebāž ūdenī, tad pietiek ar vilnas cepuri. Galva ir īpaši jāsargā. Silti cimdi. Rokas un kājas visvairāk salst. Jārēķinās arī ar laiku, kad iznāksiet ārā, un ir vēl jāapģērbjas, pogas būs vēl jāaizpogā ar rokām. Kājās var vilkt peldčības, ko var nopirkt veikalos un siltās zemēs lieto, lai uz jūras ežiem neuzkāptu. Tās ļoti nesilda, bet būs komfortablāk un ilgstošāk varēs uzturēties ūdenī. Man parasti ziemā ir slēpošanas bikses kājās. Silti apavi, vēlams – bez šņorēm, lai var viegli uzvilkt kājās. Vilnas zeķes, ērtas čības, kurās uzreiz var iekāpt, zem jakas termoveļa – tas arī viss. Nevajag neko šauru un apspīlētu, ko pēc tam nevarēs uzvilkt,” pieredzē dalās I. Krivcova.
Liepājas kluba vadītāja piebilst, ka katram viss ir individuāli. Galvenais ir vērot, kā citi dara, un ņemt pieredzi. “Es pati vairākas sezonas nopeldēju, man ļoti rokas sala. Tad kāda rone ieteica, ka vajag paņemt līdzi termosā siltu ūdeni. Uzlejot uz rokām, tas būs siltas un būs dažas minūtes, lai varētu apģērbties.”
Cik ilgi iesācējam pirmajā reizē uzturēties ūdenī? “Tas ir jāskatās pēc savām sajūtām. Var ieiet, iegremdēties un iznākt ārā. Galvenais – nevajag stādīt rekordus un stāvēt līdz brīdim, kad ir nosalis. Kad ārā ir mīnusi, tad līdz minūtei divām ir optimālais laiks. Ziemā, kad ir mīnusi, ir tie, kuri peld, ir, kuri ieiet un pastāv, ķepiņas gaisā, lai rokas nenosalst, un nostāv savas piecas, septiņas minūtes – tas ir vieglāk. Stāvot ūdens ap organismu nekustas un veidojas silta kārtiņa, ūdeni nejūt, bet peldot ir grūtāk. 450 metru distanci ļauj peldēt 20 minūtes, tad peldētāju ceļ ārā, jo tas vairs adekvāti nereaģēs. Tas ir optimālais laiks, ko var izturēt,” stāsta I. Krivcova.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Galvenais – sevi pārvarēt

Kategorijas