Lauku tūrisms “Zemturos” – vēl tikai sākumposmā

2019. gada 24. oktobris 07:00

Kuldīgas novada Laidu pagasta saimniecība “Zemturi” ir skaisti iekopts un lieliski uzturēts īpašums. Tajā ietilpst liela zaļā zona un vairākas ēkas, kuras ikdienā apsaimnieko vairāki vienas ģimenes locekļi. Šajā gadā “Zemturi” durvis vēra plašākam interesentu lokam, piedāvājot iespēju viesoties lauku sētā, kur skatāma un baudāma daudzveidīga daba, kā arī liels klāsts dažādu gan lauku videi ierastu, gan pavisam eksotisku dzīvnieku.
Ikdienā rūpes par īpašumu un dzīvnieku labsajūtu uzņēmusies Kristīne Kristovska, kura turpina ģimenes iesākto saimniekošanu dzimtas īpašumā.

Īpašums ar vēstures auru
Kristīne atklāj, ka šobrīd “Zemturos” saimnieko četras vienas dzimtas ģimenes. “Zemturi” ir dzimtas īpašums, ko mantojumā no saviem senčiem savulaik saņēmis Kristīnes tēvs. Sētas “Zemturi” pirmsākumi datēti ar tālo 1887. gadu. Mainoties laikiem un paaudzēm, līdzi mainījies arī saimniekošanas veids.
Kristīne ieskicē: “20. gadsimta 90. gados te saimniekoja vecāki – viņiem bija govis, cūkas. Tad bija kārtīga zemnieku saimniecība, šobrīd no tās nav nekā. Šobrīd te ir lauku sēta “Zemturi”.”
Vēl pirms tūrisma objekta izveides gan aizsākta kāda darbošanās – trušu audzēšana. Tāpēc lielai daļai “Zemturu” vārds varētu būt zināms tieši saistībā ar šo nodarbi, jo te tiek audzēti dažādu šķirņu garauši, kuri ir bieži viesi dažādās izstādēs. Kad vecāki beiguši aktīvās saimniekošanas gaitas, šajā lauciņā savu ceļu Kristīne meklējusi kopā ar vīru. Iesākumā mēģinājuši pievērsties aitkopībai, bet šis darbības lauciņš ne visai padevies. Toties trušu audzēšana izrādījusies tīkama un veiksmīga nodarbe, kas nu tiek piekopta teju deviņus gadus.
Tūristiem tiek piedāvāta sētas apskate, jo tajā esošās ēkas ataino kādreizējo lauku saimniecības modeli. Savulaik te bijusi dzīvojamā ēka, klēts, kūts, arī ceptuve. Nu visas saimniecības ēkas pārveidotas un pielāgotas dzīvošanas vajadzībām.

Iedvesmo labi vārdi
“Tā kā vieta ir skaista un visiem ļoti patīk – ne tikai pašiem, bet arī citiem, tad par pievēršanos tūrismam apkārtējie vienkārši uzvedināja. Sen jau tāda doma mums te visiem bija, un šogad piedāvājumu tā kārtīgi palaidām,” ieceres aizkulises atklāj Kristīne.
Pirmā darbības gada viesu atsaucību un izrādīto interesi viņa vērtē ar pluszīmi. Saimniece pieļauj, ka apmeklētāju gan varējis būt vairāk, taču to nekad nav iespējams paredzēt. Lai informētu par “Zemturu” piedāvājumu, netika izvērstas plašas mārketinga kampaņas, līdz ar to par iespēju šeit viesoties cilvēki uzzinājuši no mutvārdu reklāmas.
Kristīne vērtē, ka par tūrisma piedāvājumu “Zemturos” zina lielākoties vietējie un kaimiņpagasta iedzīvotāji. Taču liels bijis pārsteigums par viesiem no tālās Latgales. Latgalieši uz “Zemturiem” nav braukuši speciāli, bet, viesojoties Kuldīgā, izpētījuši arī tuvākās apkārtnes piedāvājumu.
Lauku sētā ir iespēja doties ekskursijās pa diviem maršrutiem. Pirmais paredz aplūkot teritorijā esošos dzīvniekus, otrais – pievērsties dabas un tās vērtību apskatei. Lai aplūkotu visu teritorijas piedāvājumu, nepieciešamas vairākas stundas, rēķina saimniece.
Dzīvnieku apskate tiek sākta ar mītni, kurā dzīvo vairākas pundurkazas. Tad tiek izmests loks, dodoties pa tiltiņu pāri dīķim. Tur iespējams iepazīt dažāda veida mājputnus – vistas, gaiļus, pīles un arī eksotiskos fazānus.
Kad noslēgusies kārtējā tūrisma sezona un laiks top vēsāks, dzīvnieki pamet savus aplokus, lai pārziemotu kūtī. Pie eksotiskākajiem eksemplāriem pieskaitāmi vairāku veidu fazāni, baloži, arī murkšķi un degunlācis. “Cilvēkiem, kuri te atbrauc, patīk. Viņi te atbrauc un iestrēgst,” smaidot teic Kristīne.

Bez dzīvniekiem – nekādi
Kristīne atklāj, ka šajā gadā postažu dzīvnieku aplokos nodarījuši īpašumā ienākušie meža zvēri – cauna nokodusi vairākus fazānus, savukārt lapsa, iekļūstot trušu voljerā, nokodusi vairākas trušu mammas. Nu teritorijai apkārt aplikts tā dēvētais elektriskais gans cerībā, ka tas rudastes no viesošanās trušu aplokā atturēs.
Savs atsevišķs aploks ir arī ‘Poļu konika’ šķirnes pārstāvei Fejai. Saimniece norāda, ka šie zirgi ikdienā dzīvo savvaļā, bet “Zemturu” iemītniece ir pieradināta un apmācīta. Īpašs aploks saimniecībā atvēlēts trušu mammām, kuras savu mūžu jau noražojušas. Tās, kuras ir veselīgas un mīļas pēc rakstura, šeit tiek turētas, lai bērni varētu trušus aplūkot tuvāk, tos apčubināt un pabarot. “Te, pie trušiem, bērni arī paliek,” par jaunākās paaudzes lielo interesi saka saimniece.
Kā izdevies tikt pie tik kolorīta un prāva dzīvnieku pulka? “Kad jau meklē, tad atrod,” smejot teic Kristīne un pačukst, ka plānā ir palielināt apskatāmo dzīvnieku klāstu, taču sīkāk par to, kādi iemītnieki varētu pievienoties jau esošo pulkam, nevēlas atklāt. “Lai būtu dažādība,” viņa pamato dzīvnieku daudzveidību.
Par eksotiskākajiem noteikti varētu dēvēt murkšķu pāri un degunlāci. To saimniece raksturo kā ļoti mīļu un draudzīgu. Degunlāča uzvedība atgādinot kaķi – tam labpatīk bužināties, līst klēpī, tas pacietīgi gaida, kad tiks pakasīta mugura. Kristīne spriež, ka savā veidā “Zemturos” redzamo dzīvnieku daudzveidību var uzskatīt par ko līdzīgu mini zoodārza piedāvājumam. “Zvēri man ir bijuši jau no bērnības. Kādreiz man bija zirgi. Ja nebūtu tūrisma piedāvājuma, varbūt nebūtu tik plašs klāsts, bet dzīvnieki tāpat man būtu,” savu aizrautību apliecina laideniece.

Pirts, našķi un suvenīri
Zaļā zona, kas ikdienā jāuzkopj, ir aptuveni četrus hektārus liela. “Viss ir jākārto, jātīra, jāpļauj, lai būtu glīti,” ikdienas darbus ieskicē saimniece. Tā kā vīram pamatdarbs ir citur un arī vecāki pievērsušies savām lietām, Kristīnei jātiek galā ar gana daudz un dažādiem darbiem, tajā skaitā ar dzīvnieku kopšanu. “No rīta visus pabaroju, ar grābekli sagrābju, satīru visu.”
Papildus jau pieminētajām atpūtas iespējām “Zemturos” var nodoties relaksācijai, izbaudot pirts procedūras. Šim pakalpojumam dots nosaukums “Veselības pirts” – ikvienam interesentam ir iespēja baudīt pirtspriekus, izmantojot dažādu tēju un augu slotiņas. Kristīne atzīst, ka tas ir gana pieprasīts pakalpojums, kam nereti tiek piesaistīti skoloti pirtnieki, kuru zināšanas pirts rituālam piešķir īpaši labvēlīgu ietekmi.
Izrādās, ka “Zemturi” kļuvuši par paspārni daudzām radošām saimniekošanas idejām. Piemēram, Kristīnes mamma pievērsusies mājražošanai un darbojas pārtikas ražošanas lauciņā. Viņas specialitāte ir no augļiem, ogām un dārzeņiem gatavotas konfektes, kas nosauktas gatavotājas vārdā par “Agates končām”, kā arī ķiļķeni ar atpazīstamības zīmi “Smeķīgais ķiļķens”. “Zemturu” teritorijā izveidota īpaša suvenīru bodīte, kurā iespējams iegādāties to, kas tapis uz vietas saimniecībā. Mamma piedāvā savu produkciju, savukārt Kristīne – to, kas tapis, piekopjot trušu audzēšanu. Bodītē iegādājami aksesuāri, kas tapuši no trušu ļipiņām. Tā kā trušu audzēšana ir saimniekošanas pamatveids, tie tiek pārstrādāti, arī ražojot gaļu un desas.

Izkustina kājas un galvu
Kristīne atklāj, ka bieži viesi “Zemturos” ir bērnu un skolēnu grupas. Viņiem tiek piedāvāta iespēja piedalīties dažādās radošās darbnīcās – veidojot, zīmējot, gatavojot pusdienas uz dzīvās uguns, kā arī pārbaudot savas zināšanas meža takā. Meža izziņas taka izveidota netālu esošajā meža teritorijā. Tur pieejamas dažādas prāta spēles un atjautības uzdevumi, kuru galvenais pamatmērķis – cilvēku izglītošana par vērtībām, ko iespējams sastapt dabā. Nereti galva, atbildot uz jautājumiem, jāpalauza ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem.
Kristīne smej, ka mežā telefona zonu iegūt ir grūti, līdz ar to gan jaunieši, gan pieaugušie ir spiesti nolikt viedierīces malā un atbildes meklēt savu zināšanu dzīlēs, ne interneta plašumos. “Izkustini kājas un vēl pakustini galvu,” priekšrocības meža takas apguvē uzteic Kristīne.
Jāteic, ka “Zemturu” īpašums izveidojies patiesi īpašā vietā. Saimniecības teritorijā vienuviet sastopami trīs dažādi dižkoki – papele, liepa un ozols. Arī Kristīne norāda, ka tas ir liels retums un ar to saimnieki nudien lepojas. Izbaudīt dabas tuvumu un īpašo lauku atmosfēru iespējams arī tiem, kuri karstākajā tūrisma sezonas plaukumā – vasarā – izvēlas “Zemturos” pārnakšņot. To var darīt pirtsaugšā. “Kā mēs sakām – tā ir siena viesnīca. Pilsētniekiem liekas ļoti ekskluzīvi, ja nekad nav gulēts sienā. Visur pēc tā smaržo,” raksturo saimniece. Kaut arī šis piedāvājums pieejams pārsvarā siltajā sezonā, ir daži atbraucēji, kuri labprāt to izmanto vēl septembrī.

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lauku tūrisms “Zemturos” – vēl tikai sākumposmā

Kategorijas