Nekā nepareiza, bet vērtējums – nulle

2019. gada 24. oktobris 07:00

135

“Nedrīkst sist ežus” un “Nedrīkst kaitināt lapsas”. Šādas atbildes sākumskolā rakstījis skolēns, kurš izpildījis uzdevumu nosaukt divus drošības noteikumus, kas jāievēro, dodoties uz mežu. Skolotājs par to ielicis nulle punktus no diviem iespējamajiem. Ieraksta publicētājs Gints Feders, komentējot fotogrāfiju, raksta: “Bet vai nav ģeniāli? Bērniem ir unikāls skats uz dzīvi, pieaugušie nekad nedrīkst to “aplauzt”.”
Sociālajos tīklos sākušās diskusijas, kas brīžiem izvērtušās ļoti asas.

Pieiet radoši
Kādreiz kontroldarbos, skolu vai cita mēroga olimpiādēs priekšmetu skolotāji uzsvēra, ka šādos pārbaudījumos punkti tiek doti pat tad, ja uzdevums nav atrisināts pareizi. Pat ja nesaproti sarežģītākos uzdevumus līdz galam, galvenais – parādīt, ka esi kaut ko darījis, centies saprast pats, un tas jau būs daudz. Un tas bija viens no kritērijiem, lai piešķirtu punktus par darbu. Kaut minimālus, bet tomēr, un bieži šiem mazajiem punktiem bija izšķiroša nozīme vietu sadalījumā zināšanu sacensībā.
Taču šajā gadījumā bērns bija palicis bez punktiem, lai gan uzdevumu izpildījis. Uzdevums izpildīts glītā rokrakstā, pareizas formas burtiem, bez ķēpājumiem un svītrojumiem. Tātad – tas nozīmē, ka bērns ir bijis pilnīgi pārliecināts par savām atbildēm.
Ja domā filozofiski un pieiet tam radoši, nekā nepareiza uzrakstītajā nav – ne vienu, ne otru darbību nedrīkst darīt ne pret ežiem, ne pret lapsām. Protams, uzdevumā bija domāti standarta noteikumi, kā, piemēram, apģērbties, lai aizsargātu sevi no ērcēm, uzmanīties no čūskām, neiet pārāk tālu, lai neapmaldītos, utt.
Taču, kā zināms, var būt pilnīgi jauni noteikumi. Bieži tie rodas, balstoties uz pieredzi. Vai sākumskolas bērns būtu ko tādu piedzīvojis, kaut kur redzējis vai dzirdējis?

Vērtē dažādi
Sociālajā tīklā bērna rakstītais un skolotāja rīcība tiek vērtēta ļoti dažādi: vieni aizstāv skolnieku, citi – pedagogu, trešie vēl pin iekšā kompetencēs balstītu izglītību, bezsakarīgās multiplikācijas filmas un vecākus, kuri droši vien bērnu nekad nav uz mežu aizveduši un to parādījuši.
“Facebook” lietotāja Cita Vita raksta: “Ja būtu jautājums – ko nedrīkst darīt, ja ieraugi dzīvas radības – tad atbildes derētu. Bet atbildēm ar drošību (paša drošību) nav sakara. Tās būtu – atbilstoši apģērbties, iet mežā, kuru tu pazīsti, vilkt garos zābakus, lai neduras zari un neiekož čūska, nededzināt uguni utt. Doma bērnam ir brīnišķīga un empātiska, bet, ja bērns nezinās drošības noteikumus, pa kaklu dabūs skolotājs.” Savukārt Jana Valančauska norāda: “Teorētiski uzdevums ir izpildīts, un punktiem vienkārši ir jābūt. Tas, ka skolotāja raugās uz šo uzdevumu savādāk, nenozīmē, ka bērnam nav taisnība. Tas ir tāpat kā vērtēt literatūras darbus, kur jāizpaužas radoši.”
Nesen pašai bija audzināšanas pieredze ar “nē” sacīšanu. Teicu bērnam: ja kaut kāda rīcība, ko liek vai vēlas darīt otrs, viņam sagādā nepatīkamas sajūtas un emocijas, ja ir bail, jūtas neērti vai ir bīstama situācija, ir tiesības teikt “nē”. Protams, bērns to saprot, kā saprot – savā izpratnē un tulkojumā, un “nē” var pateikt gan pamatoti, gan arī situācijā, kad tas ir izdevīgi. Bet jebkurā gadījumā – bērns sevi būs pasargājis.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nekā nepareiza, bet vērtējums – nulle

Kategorijas