Lauku skola ar modernu pieeju mācību darbam

2019. gada 31. oktobris 07:00

293

Lauku skola ar modernu pieeju mācību darbam

Māteru Jura Kazdangas pamatskola kā pilotskola jau aktīvi strādā ar kompetenču pieeju mācību darbā. Liela daļa pedagogu veikuši apmācību un apgūto metodiku liek lietā. Skolas direktores vietniece izglītības jomā Agrita Zundovska norāda: “Mēģinām stundās realizēt to, kas būtu pēc jaunā modeļa jādara. Principā daudz ko jau darām un esam darījuši, bet šobrīd vairāk ir jāliek akcenti uz to, kas iepriekš nav ticis izcelts.”

Pluss – individuāla pieeja
Šajā mācību gadā Kazdangas pamatskolā zinības apgūst 121 skolēns. Lielākoties tie ir vietējie bērni no Kazdangas un tuvākās apkārtnes, bet ir arī skolēni no kaimiņu – Kuldīgas – novada. A. Zundovska vērtē, ka audzēkņu skaits ir labs un gana stabils. Vairāk nekā 100 bērnu garantē pietiekamu finansējumu, lai nodrošinātu skolas optimālu un veiksmīgu darbību. Piemēram, teju katrā klasē ir pieejams portatīvais dators, projektors. Tehnoloģijas tiek izmantotas mācību procesā, skolēniem parādot, kā viedierīces izmantot lietderīgi, apgūstot konkrēto mācību vielu.
Kā norāda A. Zundovska, skolas direktore Aija Dreimane cenšas skolas finanses plānot tā, lai ik gadu tiktu izremontēta kāda klase vai skolas telpa. Piemēram, šajā gadā atjaunots grīdas segums, skolotāju istaba un sporta skolotājas kabinets. Skolas vadībai svarīgi radīt priekšnoteikumus tam, lai bērniem un pedagogiem šeit būtu patīkami atrasties. Viens no tiem – radīt tam atbilstošu vidi.
Ar bērniem strādā 18 pedagogi, un trešdaļa no tiem ir Kazdangas pamatskolas absolventi. Arī A. Zundovska savulaik skolojusies tieši Kazdangā. Viņa uzskata, ka ir svarīgi dzīvot un strādāt vietā, kur tavas saknes. Strādājot nelielā skolā, skolotāja lielākais trumpis ir tas, ka viņš stundas laikā var pieiet pie katra bērna, sekot līdzi tam, kā viņam veicas. Direktores vietniece ir pārliecināta, ka kompetenču izglītības pamatprincipus vieglāk ieviest dzīvē tieši skaitliski mazās klasēs. Individuālo pieeju mācību darbam viņa nosauc kā lielāko lauku skolas plusu.

Domā videi draudzīgi
Šogad Māteru Jura Kazdangas pamatskola ieguvusi ekoskolas sertifikātu, par ko pašiem ir liels prieks. “Pagājušajā gadā uzsākām darbību šajā programmā, un mūsu darbs attaisnojās – ieguvām sertifikātu. Ļoti nopietni pie tā strādājām un darbojamies tālāk. Nākotnē, protams, gribētos iegūt ekoskolas karogu, kas ir jau augstāks mērķis.”
Lai skola tiktu pamanīta un novērtēta šajā programmā, jāiegulda daudz darba un laika. Jāveic vides novērtējums, ko dara skolēni un ekopadome, kurā kopīgi darbojas skolēni, skolotāji un vecāki. Svarīgi ir informāciju, ko bērni par ekoloģiju uzzina skolā, nest ārpus tās telpām. “Ir jāmāca skolēnus domāt par pārmaiņām un to, kādēļ tās ir nepieciešamas. Pagājušogad mums ļoti veiksmīgi izdevās tikt vaļā no vienreizējo trauku lietošanas pasākumos, klases vakaros. Skolēni ļoti labprāt to pieņēma. Viss notiek. Ir tikai jāvirza un jārosina.”
Daudz stundu Kazdangā notiek brīvā dabā, piemēram, tuvējā parkā. Šāda pieeja tiek izmantota ne tikai saistībā ar ekoskolu projektu. Stundas dabā lieti noder pētniecībai ģeogrāfijā, dabaszinībās un arī citos mācību priekšmetos. “Kur var, tur mācību darbu sasaistām un, ja laikapstākļi atļauj, dodamies ārā.” Darbs dabā ir arī viens no kompetenču izglītības principiem. Proti, pētnieciskais darbs ārpus skolas ēkas – reālajā dzīvē iepazīstot, izzinot un aptverot dažādas likumsakarības.

Soli priekšā pārējiem
Direktores vietniece vērtē, ka pārmaiņas izglītības jomā bija nepieciešamas, jo “nevaram strādāt kā iepriekš”. A. Zundovska pārliecināta, ka mūsdienu bērniem svarīgi saprast jēgu – kādēļ jādara konkrētas lietas un kādu rezultātu to paveikšana sniegs. Viņiem jāredz likumsakarības un arī kopsakarības mācību priekšmetos, lai būtu skaidrs – tie cits citu papildina. Kazdangā pedagogi cenšas bērnus mudināt iedziļināties – domāt par domāšanu. “Lai nav tā – daru tikai darīšanas pēc.”
Viņa spriež, ka pedagogi pārmaiņas sākumā uztvēruši dažādi, taču “visi saprot, ka tas būs jādara”. Tā kā Kazdangas pamatskola ir pilotskola, tai ir pieejami aprobācijas materiāli un pedagogiem ir iespēja visu jauno apgūt pamazām, rūpīgāk. Kā pilotskola Kazdangas skola darbojas jau trīs gadus. “Būt solīti priekšā tiem, kuri sāk no nulles,” par galvenajām pilotskolas priekšrocībām saka A. Zundovska.
To, kā strādāt un sastrādāties ar skolēniem, kā arī organizēt savu darbu, lemj katrs pedagogs pats. Skolēni ir aktīvi ne tikai mācību darbā – Kazdangā tiek piedāvāta plaša ārpusstundu nodarbību izvēle, to skaitā koris, ansamblis, tautas deju pulciņš, vides un dabas pētnieku pulciņi u.c. Šā gada jaunums – jauno satiksmes dalībnieku pulciņš. “Gana plašs piedāvājums,” vērtē A. Zundovska. Viņa teic, ka valstiski noteikts – bērnam jāapmeklē vismaz viens ārpusstundu pulciņš. Kazdangā problēmas šo principu realizēt nav. Drīzāk otrādi – jāmāca bērniem izvēlēties sev tuvāko no daudzveidīgā piedāvājuma.

Telefonu vietā – sports
Vērojot, kā, arvien populārākiem kļūstot mobilajiem telefoniem, mainās skolēnu savstarpējā komunikācija, nolemts darīt ko lietas labā. “Bērni nekomunicēja savā starpā, starpbrīžos katrs vērās savā telefonā,” raksturo A. Zundovska. Situācija mainījusies, kad iegādāti slēdzami skapīši – tajos bērni ne tikai atstāj savas virsdrēbes, bet arī, ienākot skolā, savus mobilos telefonus. Tos viņi paņem tikai pēc tam, kad stundu darbs jau beidzies. Skolēni paši rakstījuši projektu, lai skolai būtu iespēja pie šādiem skapīšiem tikt. A. Zundovska novērojusi, ka sistēma strādā ļoti labi – bērni starpbrīžus nu pavada lietderīgāk. Piemēram, nododas sportiskām nodarbēm. Tam pieejami gan galda tenisa, gan novusa galdi. Arī uzzīmētās “klasītes”, kas rotā skolas gaiteņus – ik starpbrīdi ir iespēja izlēkt vismaz vienu partiju.
To, ka Māteru Jura Kazdangas pamatskolas skolēni ir draugos ar sportu un fiziskām aktivitātēm, apstiprina sporta skolotāja Gita Ozola, kura arī ir viena no skolas absolventēm. Viņa teic, ka par skolēnu fiziskās sagatavotības līmeni sūdzēties nevar: “Laukos to tā neizjūtam.” Kazdangā nav problēmu ar sporta stundu kavējumiem un bērni uz sportošanu nav īpaši jāmudina. Gadoties, ka pat starpbrīžus audzēkņi pavada sporta zālē un, kad tā aizslēgta, ir sašutuši un uzmeklē skolotāju, cerot, ka tiks zālē ielaisti. “Bērni darbojas, kustas. Kopumā ļoti laba situācija,” priecājas G. Ozola.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lauku skola ar modernu pieeju mācību darbam

Kategorijas