“Durbes veltes” cer iepazīstināt ar vīna kultūru

2019. gada 31. oktobris 07:00

430

“Durbes veltes” cer iepazīstināt ar vīna kultūru

Uzņēmums “EVI&JO”, kas plašākam lokam zināms ar preču zīmolu “Durbes veltes” un piedāvā iegādāties ievārījumus, kompotus, marinējumus un augļu–ogu vīnus, no septembra apguvis jaunas telpas un nu Durbes centrā interesentiem ļauj uzzināt ko vairāk par vīna tapšanas un baudīšanas kultūru. Īpašumā tiek rīkotas degustācijas, kā arī piedāvātas naktsmītnes, kas Durbē šobrīd ir vienīgās.

Doma urdījusi jau sen
“Durbes velšu” īpašniece Evija Kopštāle pastāsta, ka jaunajās telpās durvis apmeklētajiem pirmoreiz vērtas septembrī. Ēka Aizputes ielā iegādāta no privātīpašnieka. “Bija iespēja īpašumu nopirkt par ļoti saprātīgu summu. Ēka bija samērā labā stāvoklī. Uzreiz iekšā iet un darboties nevarēja, bet ar nelieliem uzlabojumiem, kosmētisko remontu ir tapusi degustāciju zāle, otrajā stāvā – naktsmītnes.”
Degustācijas jau ir sākušās, un pirmās interesentu grupas jaunajās telpās jau viesojušās. Uzņēmuma īpašniece teic, ka doma par šāda piedāvājuma izveidi bijusi jau sen, taču bijis grūti rast piemērotas telpas ieceres īstenošanai. “Par būvēšanu nemaz nedomāju – mazajiem uzņēmējiem tādas naudas nav, lai kaut ko varētu būvēt.” Lielākais šo telpu pluss esot iespēja tajās darboties arī ziemas periodā, jo plānots, ka degustācijas notiks visas sezonas garumā.
Tiks piedāvāta Durbē ražotā vīna, liķiera un stiprāku alkoholisko dzērienu nobaudīšana un stāsts par to tapšanu un nonākšanu līdz veikalu plauktiem. “Izvēle ir pietiekami plaša,” norāda uzņēmēja. Vaicāta, vai varētu būt gaidāms kāds jaunums produkcijas klāstā, ko piedāvāt arī degustāciju laikā, E. Kopštāle atbild: “Ieceres ir viens, bet tad, kad būs gatavs, runāsim par to, kas ir gatavs.” Degustācijai šobrīd tiek piedāvāti sešu veidu vīni, bet uzņēmumā kopumā tiek darīti līdz pat 12 dažādi ogu un augļu vīni.

Gūst augstu novērtējumu
E. Kopštālei ir prieks par to, ka Durbē ražotie vīni ir konkurētspējīgi un nereti saņem apbalvojumus Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības rīkotajos konkursos. “Mums ir pietiekami atzīstami rezultāti Baltijas mērogā. Nupat vietējais vīnogu vīns – neticami! – ieguva pirmo vietu,” gandarījumu neslēpj vīndare. Viņa atklāj, ka tiek audzētas un pēcāk gardos vīnos pārtop ‘Zilgas’, ‘Alfas’ un ‘Hasanskij Sladkij’ šķirnes vīnogas.
Pagājušais gads ogām bijis labvēlīgs, līdz ar to izdevies tikt pie īpaši garda un kvalitatīva vīna. Lai gan vīnogu audzēšana prasa lielu un rūpīgu darbu, uzņēmēja saskata perspektīvu gardo ogu audzēšanai Latvijā. “Protams, ir jāatrod, jāpiemeklē šķirnes. No Latvijas ‘Supagas’ vīnogām vīns ir fantastisks,” vērtē vīndare.
Lielākā daļa ražošanā nepieciešamo izejvielu, tostarp vīnogas, tiek audzētas uzņēmējas vīram piederošajā saimniecībā “Avenes”. “Ir iestādīts liels dārzs, no kura ražas sāk nākt – ir daudz aveņu, zemeņu, ražo upenes, jāņogas, rabarberi. No visa pa bišķim – nevajag jau ļoti daudz. Ir īstenoti vairāki Eiropas projekti, tehnika iepirkta,” par darbiem saimniecībā saka E. Kopštāle. Nupat Polijā iegādāti vairāki ērkšķogu stādi, kas papildinās saimniecībā audzēto ogu klāstu.

Aizstāv savu nozari
Durbes vīndare norāda: lai sevi prezentētu un iepazīstinātu ar vīnu darīšanas kultūru Latvijā, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības biedri dodas uz dažādām izstādēm arī ārpus valsts robežām. Visbiežāk viņi viesojoties pie kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. “Mēs viņiem stāstām, rādām. Man šķiet, ka šīm izstādēm ir jēga, jo tas ir vienīgais veids, kā vari sevi parādīt. Tā kā šie braucieni tiek rīkoti ar biedrības un Lauku atbalsta dienesta atbalstu, uzskatu, ka tas ir godprātīgi jāizmanto – mārketingam.”
E. Kopštāle novērtē šādas iespējas, jo ir skaidrs, ka pašam segt visas izmaksas mazajam uzņēmējam nav iespējams. Līdz ar to darbošanās biedrībā sniedz nozīmīgu atbalstu dažādās aktivitātēs.
Piemēram, biedrība aktīvi darbojusies, un tagad Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, mazajiem alkoholisko dzērienu darītājiem esot visdraudzīgākā likumdošana. “Tā ir ļoti liberāla. Kādam tas var patikt, kādam nepatikt. Bet mēs vienmēr sakām, ka jādzer ir ar prātu un dzert ir jāmāk,” savu nostāju pauž vīndare.
Viņa gan neslēpj, ka alkoholisko dzērienu nozarē Latvijā ir divi grāvji un šajā jautājumā rast zelta vidusceļu ir sarežģīti. “Vīns, raudzētie dzērieni – tā ir ekonomikas sastāvdaļa. Ienākums no akcīzes nodokļa Latvijā ir pietiekami liels, lai tiktu atbalstīts legālais ražotājs.” Uzņēmēja ir pārliecināta, ka vīna darīšana un baudīšana ir sava veida kultūra un tai nav liekama vienādības zīme ar piedzeršanos. “Mums kaut kur tas ir pazudis. Prevalējošie viedokļi, man gribas teikt, ir vīnam nedraudzīgi. Viss jādara ar mēru un prātu. Ēst daudz arī ir slikti.”

Vietējo pērk kūtri
Durbes uzņēmēja pastāsta, ka savulaik produkciju mērķtiecīgi virzījusi dažādos tirdzniecības tīklos, jo nav bijušas piemērotas telpas saražotā tirgošanai uz vietas. Tieši tāpēc “Durbes velšu” produkciju ir iespējams iegādāties “Stockmann”, “Spirits&Wine” veikalu tīklos, dažādās mazajās tirdzniecības vietās. Arī Liepājas reģionālajā Tūrisma informācijas birojā.
Runājot par konkurenci nozarē, E. Kopštāle spriež, ka vīndari, it īpaši Dienvidkurzemē mītošie, sadzīvo draudzīgi. “Būtiski ir atrast savu nišu, savu specifiku. Ar tuvākajiem šīspuses vīna darītājiem mēs pat kopīgi rakstām projektus, pērkam iekārtas. Mēs esam pietiekami inteliģenti, lai spētu normāli sadarboties. Nebūs viņi – būs kāds cits. No tā jau neizbēgsi,” situāciju raksturo durbeniece un skaidro, ka, līdzīgi kā jebkurā nozarē, arī vīndarīšanā ir savas nerakstītas pieklājības normas, kurām godprātīgi nozares pārstāvji cenšas sekot.
Par produkcijas noietu vietējā tirgū E. Kopštāle izsakās salīdzinājumā: “Poļi savu tirgu aizstāv, mēs neaizstāvam.” Proti, viņa novērojusi, ka poļi ļoti atbalsta vietējos ražotājus, iegādājoties viņu piedāvāto produkciju un tādā veidā balstot savu ekonomiku. Turpretim latvieši vēl joprojām esot kūtri vietējās produkcijas pircēji, priekšroku dodot no ārvalstīm ievestajai produkcijai. Vīndare norāda, ka viss slēpjas domāšanā. “Es uzskatu, ka Latvija joprojām ir Polijas vasaļvalsts. Lai kā mēs gribētu, bet no Polijas ekonomikas ietekmes nekādi nevaram aizmukt.” Redzot vietējo pircēju attieksmi, nereti ražotājam nolaižas rokas, līdz ar to nākas domāt par ražošanas apjoma samazināšanu.
“Stāsts par eksportu ir ļoti pareizs, tikai iedodiet mazajam ražotājam recepti – kā viņš var tajā eksporta tirgū tikt,” nosaka E. Kopštāle. Tieši šā iemesla dēļ izdevīgākais scenārijs ir tūristu piesaiste – viņi, atrodoties Latvijā, labprāt iepazīst kultūras daudzveidību dažādās jomās, un to ir jāmāk izmantot. Iespējams, ar laiku par iecienītu tūristu galamērķi kļūs “Durbes velšu” jaunās telpas ar savu piedāvājumu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Durbes veltes” cer iepazīstināt ar vīna kultūru

Kategorijas