Oktobrī uzzied aizsargājams augs

2019. gada 31. oktobris 07:00

Nīcas novada “Laugaļu” mājās saimnieki – Sležu ģimene – oktobra vidū novērojuši, ka pie viņu mājām augošā kokā pirmo reizi uzziedējis mūžzaļais vīteņaugs efeja. Meklējot informāciju, ģimene noskaidrojusi, ka auga suga ir Baltijas efeja, kas Latvijas teritorijā ir aizsargājama. Savulaik uzskatīts, ka šis augs brīvā dabā ziedam redzams salīdzinoši reti, taču izrādās – tas ir mainījies, jo Rucavas pusē efejas ziedot diezgan bieži.

Pamana nejauši
Arvīds Sležis stāsta, ka ģimenes māja celta pagājušā gadsimta 50. gados, bet viņš kopā ar kundzi Astru tajā dzīvo 32 gadus. Pusi īpašuma dabūjuši mantojumā, otru pusi izpirkuši. Nesen uz “Laugaļiem” pārcēlusies dzīvot dēla ģimene, ar ko kopā tiek veikti mājas sakārtošanas darbi.
Mājas pārbūves laikā šāgada rudenī ģimenes locekļi nejauši pamanījuši, ka sētā augošajā ābelē, kur vairākus desmitus gadu aug un vijas ložņājošais augs, mūžzaļajam lapu vijumam parādījušies dzeltenīgi zaļi akcenti. Ziedi! Tie pirmajā acu uzmetienā atgādina liepām līdzīgus ziedus. Protams, dabas brīnums ticis iemūžināts fotogrāfijās, jo līdz šim sētā ilgi augušais augs nebija aplaimojis īpašniekus ar ziediem.
“Mums nav skaista daiļdārza, mums ir vairāk nekā 15 hektāru mežs apkārt. Dārzā aug īve, kuras stāds kā spraudenis savulaik atnests no meža. Arī efeja nāk no meža,” teic A. Sleže. Mājas apkārtnē sastopami arī āmuļi, savukārt audzētavā iegādātā konusveida eglīte pēkšņi “izdomājusi” augt un izskatīties tāda, kāda ir tās šķirnes priekštece – parastā egle.
Tā kā šādu gadījumu ģimene piedzīvo pirmo reizi, meklējuši un lasījuši informāciju par efeju. Noskaidrojuši un guvuši apstiprinājumu, ka augs ir Baltijas efeja, kas ir izplatīts Baltijas jūras piekrastes mežainajos apvidos. “Lasīju, ka Baltijas efeja ir sastopama augam kā liāna. Šī ir tieši tāda. Tā ir aizsargājama, ierakstīta Sarkanajā grāmatā,” norāda A. Sleže un ironiski teic: “Par aizsargājama auga iznīcināšanu ir bargi sodi, taču par tā sargāšanu, kā to darām mēs, nekas nav paredzēts.” “Laugaļu” mājas atrodas pie Papes dabas parka.
“Efejas, ko piedāvā audzētavas, veikali, bieži izmanto apzaļumošanai. Ja tās aug no stāda, tās aug kā tīkls – vijas, ložņā pa zemi,” norāda A. Sležis. Uzzinājuši arī, ka liānveidīgās vērojamas reti.

Divu veidu lapas
Latvijas Dabas muzeja vecākā botāniķe Lauma Miķelsone laikrakstam pastāsta: patiešām tiek uzskatīts, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos Baltijas efeja nezied. “Tomēr Nīcas novada Sležu ģimenes ziedošā efeja nav pirmais ziedēšanas gadījums Latvijā. Latvijas Dabas muzejs vairākkārtēji saņēmis fotogrāfijas ar ziedošām Baltijas efejām no Rucavas apkārtnes,” norāda botāniķe. Jāteic, ka “Laugaļu” mājas ir tuvu Rucavas novadam, turklāt Papes dabas parks ir teritorija, kas vieno Nīcas un Rucavas pagastu.
“Baltijas efeja ir Latvijā reti sastopama mūžzaļa liāna. Tā ir iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Latvijā savvaļā sastopama tikai valsts rietumdaļā gar jūru. Nereti Kurzemē to kultivē apstādījumos,” skaidro L. Miķelsone.
A. Sležis sazinājies ar “Dabas datiem”, lai noskaidrotu, kāpēc augam ir divu veidu lapas. “Tur, kur ir ziedi, lapas citādas formas, izteikti zaļākas, svaigākas. Ne tādas formas un krāsojuma, kā esam pieraduši redzēt efejas, kad lapas ir tumšākas un forma ir sirdsveida,” teic vīrietis.
“Efejai uz vijīgā stumbra var būt divu veidu lapas. Uz neziedošajiem dzinumiem aug mums pazīstamās staraini daivainās lapas ar gaišu dzīslojumu. Uz ziedošajiem dzinumiem lapas ir citāda izskata – veselas, nevis daivainas – tieši tādas, kā Sležu ģimenes efejai,” skaidro botāniķe. Baltijas efeja zied ar zaļgani iedzelteniem ziediņiem, kas sakārtoti čemurā. Pēc noziedēšanas izveidojas auglis – melna oga. “Ņemot vērā, ka ziemas Latvijā vairs nav tik bargas un vasaras kļūst garākas, ziedošu Baltijas efeju Sležu ģimene varētu ieraudzīt arī turpmāk.”
Savukārt Latvijas Universitātes Botāniskā dārza speciāliste, bioloģijas maģistre Inese Nāburga, izpētot laikraksta nosūtītās fotogrāfijas, secina, ka esot grūti spriest, vai tā ir Baltijas efeja vai tuvu tai esošā Eiropas efeja, kuru arī bieži piedāvā audzētavas apstādījumu veidotājiem. “Baltijas efeja ir ziemcietīgāka un sausumizturīgāka. Efejas mēdz ziedēt ne agrāk kā sasniedzot zināmu augstumu, uzkāpelējot uz kokiem vai mūriem,” augu raksturo I. Nāburga. Arī viņas sniegtajā aprakstā teikts, ka ziedi veidojas uz dzinumiem, kuru aplapojums pēc formas un krāsas atšķiras no aplapojuma uz veģetatīviem dzinumiem. “Zied rudenī, bet sēklas nogatavojas tikai pēc gada. Bargākās ziemās bieži nosalst līdz sniega līmenim un tad atkal uzsāk kāpelēšanu tuvāk saulei un var uzziedēt atkal pēc vairākiem gadiem. Bet siltākos rudeņos paaugusies efeja zied regulāri,” informāciju par augu papildina bioloģe.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Oktobrī uzzied aizsargājams augs

Kategorijas