Rekurzeme.lv ARHĪVS

Spalvas un otas meistaru kopdarbs iepriecina cīravniekus

GUNTA LAGZDIŅA

2019. gada 31. oktobris 07:00

341
Spalvas un otas meistaru kopdarbs iepriecina cīravniekus

Rudenim piestāv košums un draudzība, ar šādu atziņu 22. oktobra pēcpusdienā Cīravas pagasta bibliotēkas zālē tika atklāta gleznu izstāde, ko papildina dzeja. Bibliotekāre Anita Tuleiko uz Cīravu atvedusi projekta “Māksla un dzeja” darbus, kurus iepriekš noskatījusi Liepājā, tirdzniecības namā “Kurzeme”, kas bija pirmā vieta, kur tika atrādīts spalvas un otas meistaru kopdarbs.
Pasākuma viesus un apmeklētājus ar dzejiski muzikālu priekšnesumu priecēja Cīravas skolas jaunieši.

Sadraudzējas kopīgā braucienā
Ideja par mākslinieku un dzejnieku sadarbību esot radusies pirms gada, kad abu cunftu Liepājas pārstāvji kopā devušies uz Mākslas un dzejas dienām Kuldīgā, izstādes atklāšanā pastāstīja biedrības “Mākslas kolēģi” vadītāja Ilze Eniņa. Doma, ka dzejnieki varētu uzrakstīt dzejoļus, bet māksliniekiem, iedvesmojoties no tiem, taptu gleznas, dzimusi literātei Gundegai Rezevskai. Domāts – darīts. Gundega “iekasējusi” no dzejdariem dzejoļus un nodevusi otas meistariem, kuri tad vai nu piemeklējuši pēc noskaņas atbilstošas jau gatavas gleznas, vai arī ķērušies pie darba, darinot jaunas.
Savus dzejoļus projektam piedāvājuši G. Rezevska, Sandra Vensko, Ādolfs Gaujietis, Dzintra Zorgevica, Dzidra Šmite, Antra Siliņa, Evija Zāģere, Rasma Jonase, Gunita Lagzdiņa, Gunita Boka, Inga Audere, Normunds Frīdmanis, Aleksandrs Junelains, Daiga Kadeģe, Irma Markopa un Valentīns. Savukārt košās krāsās tos ietērpuši Irina Tīre, Ilze Eniņa, Brigita Pomerante, Liene Eltermane, Ilze Karlsone, Ilze Akselrode, Andris Millers, Jānis Judins, Anželika Vilsone, Pauls Spridzāns, Renārs Šliseris, Laine Kinstlere, Kristīna Gundarina un Ilze Pāvelsone.

Mūza apciemo atkal un atkal
Kā atzina mākslinieki, strādāt šajā projektā bijis neierasti. Ne visi līdz tam aizrāvušies ar dzejas lasīšanu, kur nu vēl mēģinājuši uzzīmēt dzejoli. Viens otrs pat iekritis azartā – lasot dzejoļus, tapusi ne viena vien glezna. Visražīgāk darbs šajā reizē veicies A. Milleram, kurš kopizstādei radījis veselus astoņus mākslas darbus. Kamēr mākslinieki čakli strādājuši, dzejdari nepacietīgi gaidījuši, kas no tā visa sanāks. Rezultāts nu iepriecina abas puses, un izskan pat pieļāvums, ka šis nebūs vienīgais kopdarbs. Tagad varētu mainīties lomām – dzejnieki radītu dzejoļus, iedvesmojoties no gleznām.
Izstādes atklāšanā izrādījās, ka vairākiem viesiem no Liepājas ir kāda saistība ar Cīravu. Kāds tur pirmo reizi publiski uzstājies ar dzeju, cits skolā strādājis, vēl kādam atmiņā zaļumballes uz romantiskās saliņas parkā.
Pastaigā pa Cīravas mežaparku viesi tika izvesti pēc pasākuma oficiālās daļas. Visu takas garumu – vairāk nekā četrus kilometrus – tuvojošās tumsas dēļ gan iziet neizdevās, tomēr parks teju ikvienu rosināja uz domu šeit atgriezties, jo rudens Cīravu izgreznojis ne mazāk koši kā Siguldu.