Darbošanos balsta uz kultūrām, kam Nīcas augsne ir labvēlīga

2019. gada 31. oktobris 07:00

672

Darbošanos balsta uz kultūrām, kam Nīcas augsne ir labvēlīga

Nīcas zemnieks Vilnis Mačiņš jau 30 gadu darbojas lauksaimniecības nozarē. Šo gadu laikā uzkrātā pieredze ļāvusi izzināt, kuras ir tās kultūras, pie kurām vērts pieturēties, un to audzēšanu vērst plašumā. Šobrīd galvenie Nīcas ZS “Kalmes” noieta produkti ir kāposti un burkāni, kas tiek audzēti lielās platībās.
“Nīcā izsenis bijušas burkānu audzēšanas tradīcijas,” norāda lauksaimnieks. Veselīgā dārzeņa audzēšana šaipusē labi padodas augsnes īpatnību dēļ. Ja zina un izprot nianses, tad savu darbības lauciņu atrast nav problēmu.

Zina savas stiprās puses
“Kalmēs” dažāda veida dārzeņi tiek audzēti aptuveni 20 hektāru platībā: kāposti no agrajiem līdz vēlajiem, bietes, burkāni un arī agrās un vēlās kartupeļu šķirnes. Saimnieks vērtē, ka šāgada sausums pārlieku lielu skādi kopējām ražām nav nodarījis. Tieši otrādi – dažas kultūras ražojušas pat ļoti dāsni. Piemēram, bietes un burkāni auguši griezdamies.
Dienā, kad “Kursas Laiks” viesojas saimniecībā, no lauka tiek aizvestas jau maisos sapakotās bietes. To ir vairākas tonnas, un saimnieks atzīst, ka tās padevušās lielas un labas. Vienīgie, kam pietrūcis mitruma, bijuši vēlie kartupeļi.
Nīcenieks norāda, ka saimniekošanas pamatu pamats gan ir kāpostu un burkānu audzēšana. Papildus tam ir arī darbs ar stādu audzēšanu saimniecībā esošajās siltumnīcās. Nolemts, ka tas būs lietderīgākais to izmantošanas veids, dārzeņu audzēšanas apjomus tajās samazinot. “Pelnām un strādājam ar lauka dārzeņiem.”
Šobrīd norit darbi pie esošo siltumnīcu atjaunošanas. “Viss vecais, kas bija kolhozu laikos, tiek nojaukts, un lēnām ceļam atkal augšā.” Lauksaimnieks pārliecinājies, ka siltumnīcās audzēto dārzeņu realizācijas tirgū savu pastāvīgo vietu iekarojuši gan mazie vietējie audzētāji, gan poļi, kuri apņēmīgi gājuši uz to, lai pavērtu ceļu realizācijas iespējām Latvijas tirgū: “Es nevaru konkurēt ar poļiem.”
V. Mačiņš neslēpj, ka konkurēt nākas jebkurā gadījumā, jo “visi vienā tirgū esam”. Tieši tādēļ svarīgi atrast savu produktu un nišu, lai būtu pārliecība, ka izaudzēto produkciju izdosies realizēt.

Nedrīkst kļūdīties
Nīcas novada saimnieks ar tirgošanu, piemēram, Liepājas Pētertirgū vai citās tiešās tirdzniecības vietās nenodarbojas. “Mazie spiežas pa tirgu, tie tur cīnās cits ar citu.” Ir vien daži pārpircēji, kuri “Kalmēs” izaudzēto produkciju realizē, piemēram, Liepājā.
Lai gan saimnieks nepieskaita sevi pie lielajiem audzētājiem, tomēr izaudzētā apjomi pārkāpj tiešās tirdzniecības robežas, līdz ar to jāmeklē veidi, kā produkciju realizēt “plašākos ūdeņos”. Daļa dārzeņu nonāk vietējos uzņēmumos, izglītības iestādēs, tomēr lielākoties tiek nodoti vairumtirgošanai. Nīcas pusē audzētie dārzeņi tiek nogādāti, piemēram, uz Ventspili, Klaipēdu. Lietuvā liels pieprasījums ir pēc burkāniem. Tas izskaidrojams ar to, ka Palangas un Klaipēdas apkaimē nav lielu šo dārzeņu audzētāju. “Burkāniem vajag diezgan specifisku augsni – tādu, kāda mums te ir. Kūdraina, smilšaina. Smilts varbūt kaut kur Lietuvā ir, bet audzēšanas apjomi nav tik lieli.”
Audzētājs smej, ka savu vietu kaimiņu tirgū iekaro lietuviešu vēlmes pēc svaigajiem dārzeņiem dēļ. “Kad bija pirmā krīze, tad likās, ka neviens te dārzeņus vairs neēdīs. Lietuvieši gan labprāt ņēma, un tā es sāku ar viņiem sadarboties. Ļoti laba mums tā sadarbība,” pastāsta V. Mačiņš un norāda, ka izcīnīt savu vietu konkrētajā tirgū ir viens, bet tajā noturēties – kas pavisam cits. “Vairumtirdzniecībā konkurence diezgan nopietna – nedrīkst kļūdīties. Visu izsaka preces kvalitāte, precīza piegāde un, protams, cena.” Saimnieks lepojas, ka lietuvieši ar piegādāto produkciju ir apmierināti un tās noiets ir stabils.

Iesaista jauno paaudzi
Tā kā audzēšanas apjomi ir lieli un savs laiks ir gan ražas stādīšanai, gan novākšanai, neatsveramas ir palīdzīgas darba rokas. V. Mačiņš ar nožēlu atzīst, ka lauksaimniecībā atrast pastāvīgus darbiniekus nav no vieglākajiem uzdevumiem, tomēr paveicies, ka nu ir izdevies tikt pie “maza kodoliņa”, proti, tiem darbiniekiem, kuri nu jau ilgstoši nāk talkā dažādos – ražas novākšanas, sagatavošanas un fasēšanas – darbos. Tomēr darbīgākajā periodā, kad vienlaikus jātiek galā ar vairākiem neatliekamiem pienākumiem, jāmeklē papildspēki.
Saimnieks ar sludinājumu starpniecību meklējis palīgus kāpostu griešanas darbos. Meklējumi diemžēl nav vedušies tik raiti un labi, kā cerēts. V. Mačiņš atklāj, ka daudz darba paveic abi dēli – Uldis un Matīss, kuri iesaistījušies tēva iesāktajā rūpalā. “Trijatā vadām uzņēmumu un piesaistām vēl dažus darbiniekus. Es vairāk nodarbojos ar realizāciju un projektiem. Mums tas process ir mehanizēts tiktāl, ka vairāk nemaz nevajag.”
Vērtējot situāciju lauksaimniecības nozarē kopumā, V. Mačiņš spriež, ka jauno censoņu tirgū nav daudz. Tomēr darboņu šajā nozarē netrūkst – tie lielākoties ir jau esošie saimnieki, kā arī viņu darba turpinātāji. “Pilnīgi jauni varbūt tik bieži neparādās, bet ir tie, kuri turpina tradīcijas. Arī mani dēli strādā kopā ar mani.”
Lauksaimnieks par sev labāko saimniekošanas veidu uzskata pievēršanos konkrētām kultūrām, darbību nesadrumstalojot. Piemēram, dārzeņu audzēšanu un lopkopību apvienot V. Mačiņš neuzskata par labāko izvēli: “Es neesmu tādas saimniekošanas piekritējs. Labāk specializēties uz konkrētu produkciju – tad ir vieglāk arī realizēt.” Ja darbība ir ļoti sadrumstalota un ir daudz kultūru, jādomā arī par dažādas un specifiskas tehnikas iegādi. “Piemēram, tie paši burkāni – tie netiek vākti ar rokām, bet ar kombainu. Un kombains nav lēts prieks.” Kādreiz burkāni saimniecībā novākti ar rokām, taču nevar salīdzināt ražīgumu, izmantojot atbilstošu tehniku.

Daudz atsver tehnika
No lauka produkcija nonāk noliktavā, kur tiek šķirota un sagatavota nogādāšanai vairumtirgotājiem. Noliktavā, lai atvieglotu dažādus darbus, iegādāta moderna tehnika – autokāri, burkānu mazgājamā mašīna, pulējamā mašīna u.c. Burkāni tiek mazgāti, pulēti – īpaši apstrādāti, lai atbilstu noteiktiem kvalitātes kritērijiem un varētu tikt nodoti vairumtirgošanai kaimiņvalstī Lietuvā. Nepieciešamo tehniku un iekārtas izdevies iegūt, startējot Lauku atbalsta dienesta projektos, kur iespējams tikt pie līdzfinansējuma līdz pat 40% apmērā. “Labi, ka tā. Projekti – tas tomēr ir ļoti liels atspaids. Visa jaunā tehnika pārsvarā ir pirkta par projektu līdzekļiem,” skaidro V. Mačiņš. Lai gan noliktava ir diezgan plaša, kad te nonāk visa no lauka novāktā burkānu raža, tā ir teju pilna. “Kad savedam visu no lauka, te paliek maza taciņa, kur staigāt,” smejot teic zemnieks.
Taujāts, vai tiešām tik lielam burkānu daudzumam ir savi noņēmēji, viņš atbild: “Rīt krava ir Klaipēdā, parīt veikalos un aizparīt – jau vēderos. Pēc trīs dienām vedu atkal jaunu kravu.”
Noliktavā pēc nepieciešamības tiek veikti rekonstrukcijas darbi, jo, iegādājoties jaunas iekārtas, jāpārplāno telpas un izvietojums. Visu laiku jāseko līdzi arī tam, lai telpas atbilstu visiem noteikumiem un prasībām, jo atbildīgie dienesti saimniecības pārbauda gana regulāri. Savu sadarbību ar tiem V. Mačiņš vērtē pozitīvi: “Nav tik traki. Ja jau tās elementārās prasības izpilda, viss ir kārtībā. Nekā pārmērīga tajās nav.”
Noliktavā tiek uzglabāti labie burkāni, kas paredzēti vairumtirgošanai, lopbarībai domātos dārzeņus izpērk lopkopji.

Pieturas pie sava
Redzot produkcijas apjomus, loģisks šķiet jautājums, vai saimnieks neizjūt vajadzību pēc papildu platībām. “Protams, nebūtu par skādi.” Tomēr brīvu zemju Nīcas novadā teju neesot, līdz ar to tā ir aktuāla problēma. Lielāko daļu brīvo zemju sev ieguvuši graudkopji. Ar šīs nišas darboņiem gan atrasts kompromiss: “Mēs šad tad ar zemēm pamaināmies. Viņi gadu no gada tur audzē labību, un tad mēs ar burkāniem ejam viņu laukos.”
V. Mačiņš teic, ka tad, ja ir daudz dārzeņu, bet zemes nav tik daudz, ir vairākas problēmas. Tajā skaitā grūtāk cīnīties ar nezālēm. Problēmas ražas nosargāšanā rada arī kaitēkļi, kuri ilgstošā siltā laika ietekmē arvien savairojas. Cīnīšanās ar tiem ir apgrūtināta, jo daudzi kaitēkļu apkarošanas līdzekļi tiek aizliegti. Tomēr jārod veidi, kā ražu nosargāt, jo pieprasījums neapsīkst, tieši otrādi.
“Dārzeņus ēd daudz. Ar katru gadu ražojam aizvien vairāk,” saka V. Mačiņš. Neesot gan īsti skaidrs, kas pieprasījumu ietekmējis – vai fakts, ka cilvēki vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam, vai tas, ka kāds no audzētājiem no kopējā nišas tirgus izspiests. Situāciju izskaidrot grūti, jo, pēc statistikas datiem, cilvēku paliek mazāk. Ik pa laikam kundes pieprasot arī netradicionālākus dārzeņus, piemēram, kāļus, patisonus u.c. Tomēr ne visu no jauna pieprasīto kultūru audzēšanu Nīcas novada saimnieks izvēlas uzsākt: “Ir mēģināts audzēt, bet tas nav tik vienkārši. Pēc šiem dārzeņiem nav tik liels pieprasījums, lai tas atmaksātos. Visur vajag savas iestrādnes. Pie kāpostiem un burkāniem man iestrādnes ir, pluss – Nīcā tam ir pateicīgas augsnes.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Darbošanos balsta uz kultūrām, kam Nīcas augsne ir labvēlīga

Kategorijas