Asistenta pakalpojumus nodrošina pašvaldības

2019. gada 31. oktobris 07:00

124

Asistenta pakalpojumus nodrošina pašvaldības

“Mans vīrs ir 1. grupas invalīds – gulošs, kopjams, pārvietoties var ratiņos ar citu cilvēku palīdzību. Kas un kā var kļūt par šā cilvēka asistentu, kurš palīdzētu ikdienas un sadzīves darbos, kā arī izvestu viņu ārpus mājas? Vai asistents par to saņem arī atalgojumu?” jautā kāda lasītāja. Viņa norāda, ka šie jautājumi varētu būt aktuāli daudzām ģimenēm, kurās ir cilvēki ar invaliditāti.

Atbild Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta vecākais referents Einārs Grāveris.
Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā” noteikto, asistenta pakalpojumu ir tiesīga sniegt jebkura fiziska persona, kurai ir darba vai personiskā pieredze saskarsmē ar personu ar invaliditāti. Līdz ar to par asistentu var kļūt arī personas ar invaliditāti sieva.

Kur jādodas un kas jādara?
Asistenta pakalpojumu nodrošina pašvaldības, kurā deklarēta personas ar invaliditāti dzīvesvieta, sociālais dienests.
Lai pieprasītu asistenta pakalpojumu, personai vai tās likumiskajam pārstāvim sociālajā dienestā jāiesniedz iesniegums, norādot šādu informāciju:
1) personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru vai e-pasta adresi;
2) likumiskā pārstāvja personas datus, ja iesniegumu iesniedz personas likumiskais pārstāvis;
3) pasākumus, kuriem persona vēlas izmantot asistenta pakalpojumu;
4) vēlamā asistenta vārdu un uzvārdu (ja tas ir zināms).
Iesniegumam papildus jāpievieno šādi dokumenti:
1) likumiskā pārstāvja pārstāvības tiesības apliecinošs dokuments (kopija), ja asistenta pakalpojumu pieprasa personas likumiskais pārstāvis;
2) Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību (ja šī informācija nav pieejama pašvaldību informācijas sistēmā);
3) institūcijas apliecinājums par personas dalību pasākumos, kuru apmeklējumam nepieciešams asistenta pakalpojums (minēto apliecinājumu izsniegusi institūcija, kura organizē attiecīgos pasākumus ārpus mājokļa, piemēram, aktīvs darbs biedrībā vai nodibinājumā, aktīva nodarbošanās ar sportu, aktīva piedalīšanās pašdarbības kolektīvos);
4) darba devēja apliecinājums, ka persona ir darba ņēmējs pie attiecīgā darba devēja (ja persona strādā);
5) izglītības iestādes apliecinājums, ka persona apgūst attiecīgu izglītības programmu konkrētajā izglītības iestādē (ja persona mācās);
6) dienas aprūpes centra vai cita sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja apliecinājums (ja persona apmeklē attiecīgās institūcijas).
Sociālā dienesta pienākums ir individuāli izvērtēt, cik aktīva ir persona ar invaliditāti, tās darbības un iesaisti pasākumos atbilstoši kritērijiem asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai (Noteikumu 1. pielikums) un nepieciešamo asistenta pakalpojuma apjomu. Atbilstoši izvērtējumam sociālais dienests lemj par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, individuāli nosakot asistenta pakalpojuma apjomu (stundas nedēļā) un ilgumu vai atteikumu to piešķirt. Pēc lēmuma pieņemšanas par asistenta pakalpojuma piešķiršanu sociālais dienests ar asistenta pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma sniedzēju slēdz līgumu par asistenta pakalpojuma sniegšanu, līgumā nosakot asistenta pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas ilgumu un kārtību, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kuri saistīti ar asistenta pakalpojuma sniegšanu, kā arī līguma izbeigšanas nosacījumus.

Par ko un kāda ir samaksa?
Saskaņā ar Noteikumu normām, asistentam atalgojums no valsts budžeta līdzekļiem tiek maksāts atbilstoši kārtējam gadam valstī noteiktajai minimālajai stundas tarifa likmei, bet kopā ne vairāk par 40 stundām nedēļā vienam asistentam. Tas nozīmē, ka asistentam tiek maksāts par faktiski nostrādāto stundu skaitu atbilstoši minimālajai stundas tarifa likmei, kas 2019. gadā ir vidēji 3,23 eiro (bruto) jeb 2,20 eiro (neto).
Invaliditātes likums nosaka: asistents sniedz atbalstu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras persona invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi – nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā, kā arī saņem pakalpojumus un ir saskarsmē ar citām juridiskām un fiziskām personām. Līdz ar to asistenta pienākums ir pavadīt personu ar invaliditāti ārpus mājokļa un sniegt atbalstu pakalpojumu saņemšanā un saskarsmē ar citām personām, ja persona funkcionālo ierobežojumu dēļ to nevar veikt patstāvīgi. Asistentam atalgojums tiek maksāts par atbalsta sniegšanu minētajām darbībām.

Kā veic darba stundu uzskaiti?
Asistentam tiek maksāts par faktiski nostrādāto stundu skaitu, pavadot personu ar invaliditāti ārpus mājokļa. Atkarībā no personas ar invaliditāti izmantotā asistenta pakalpojuma izmantošanas mērķa asistentam tiek maksāts par pavadīšanu no mājokļa līdz konkrētai vietai un atpakaļ vai nokļūšanai turp un atpakaļ, lai persona ar invaliditāti saņemtu pakalpojumu. Asistenta nostrādāto stundu uzskaiti veic sociālais dienests, vienojoties ar personu ar invaliditāti un asistentu par konkrētu atskaišu iesniegšanas veidu un formu. Parasti pakalpojuma uzskaites lapa tiek noformēta kā pielikums līgumam par asistenta pakalpojuma sniegšanu. Asistenta pienākums ir reizi mēnesī iesniegt sociālajā dienestā minēto pakalpojuma uzskaites lapu par iepriekšējā mēnesī sniegto asistenta pakalpojumu.
Plašāka informācija par asistenta pakalpojumu ir pieejama Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē www.lm.gov.lv, sadaļā “Personām ar invaliditāti” – “Asistenta pakalpojums pašvaldībā cilvēkiem ar invaliditāti”. Uz jautājumiem par asistenta pakalpojuma saņemšanas iespējām un nodrošināšanas kārtību atbildes sniegs arī pašvaldības sociālais dienests, kura pienākums ir personai ar invaliditāti nodrošināt asistenta pakalpojumu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Asistenta pakalpojumus nodrošina pašvaldības

Kategorijas