Potēt vai tomēr ne?

2019. gada 7. novembris 07:00

172

“Mēs parasti neiesaistāmies diskusijās ar tiem, kuri iestājas pret vakcināciju,” saka Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Larisa Savrasova. Tomēr kustības, kas iestājas pret bērnu vakcināciju, turpina aktīvi darboties un ir situācijas, kad arī mediķi apšauba pošu vajadzību pret atsevišķām slimībām. Kuru viedokli pieņemt un kā rīkoties, ir katra vecāka ziņā.

Pēdējos gados dažādas kustības savās kampaņās iestājas pret vakcināciju.
Ja cilvēkam ir šāda pārliecība, mums to diez vai izdosies mainīt. Mēs cenšamies informēt, stāstīt par to, cik vakcinācija tomēr ir būtiska. Lai pārliecinātu tos, kuri šaubās, svarīga loma ir komunikācijai ar ģimenes ārstiem.
Te prātā nāk bilde ar parakstu, kas liek aizdomāties: “You don’t need to vaccinate all your kids. Only the one you want to keep.” (“Jums nevajag obligāti vakcinēt katru savu bērnu. Tikai to, kuru vēlaties glābt” – no angļu val.)

Pašreizējā aktualitāte ir saslimšana ar gripu. Nesen sižets televīzijā vēstīja, ka jau fiksēti pirmie gadījumi un simptomi ir smagāki nekā citus gadus.
Gripas gadījumi šogad tiešām laboratoriski reģistrēti agri. Iepriekš sezona sākās ar A tipa gripu, kas var izsaukt pandēmijas, bet šogad ar B. Tas nozīmē, ka var pieļaut – būs otrais saslimstības vilnis ar A tipa gripu.
Visaugstākā saslimstība ar gripu un pneimoniju pērn bija bērniem vecumā līdz četriem gadiem, kā arī no pieciem līdz četrpadsmit gadiem. Arī ar akūtām augšējo elpceļu slimībām sezonas laikā visvairāk slimoja bērni līdz četriem gadiem.

Tas nozīmē, ka šajās vecuma grupās būtu īpaši svarīgi vakcinēties pret gripu?
Arī Pasaules Veselības organizācija atzīmē, ka viena no galvenajām riska grupām ir bērni līdz divu gadu vecumam. Šie bērni parasti slimo smagāk, un viņiem pēc tam veidojas smagākas komplikācijas. Tāpēc vecuma grupa no sešiem līdz divdesmit trīs mēnešiem (ieskaitot) kopš 1. oktobra ir iekļauta imunizācijas valsts programmā. Tajā iekļautas arī grūtnieces.

Tas nozīmē, ka bērniem līdz divu gadu vecumam un grūtniecēm ir iespēja vakcinēties pret gripu bez maksas?
Arī līdz šim bērniem šajā vecuma grupā bija nodrošināta bezmaksas vakcinācija, bet, lai to saņemtu, tika realizēts Nacionālā veselības dienesta kompensācijas mehānisms. Tas nozīmē, ka vispirms pie ģimenes ārsta vajadzēja saņemt recepti, ar to doties uz aptieku, nezinot, vai tur vakcīna pret gripu būs. Ja nebija, vajadzēja gaidīt, kad to piegādās. Tad cilvēkam par to paziņoja, un viņš atkal devās uz aptieku pēc vakcīnas un vēlreiz vērsās pie ģimenes ārsta, lai to ievadītu.
Imunizācijas valsts programma nozīmē, ka ceļš līdz vakcīnai ir daudz īsāks. Pacients vakcināciju saņem uzreiz ārsta kabinetā. Taču aizvien daļēji saglabāts arī kompensācijas mehānisms. Vakcīnu, kuru valsts apmaksā 50% apmērā, var saņemt pacienti vecumā no 65 gadiem un pieaugušie, kuri pieder atsevišķām riska grupām. 100% kompensāciju vakcīnai var saņemt arī bērni no diviem līdz astoņpadsmit gadiem, ja viņi pieder noteiktām riska grupām, kas aprakstītas Ministru Kabineta noteikumos.

Kāda ir līdzšinējā pieredze – cik aktīvi cilvēki vakcinējas pret gripu?
Līdz šim, darbojoties kompensācijas mehānismam, iespēja saņemt vakcināciju bez maksas netika ļoti aktīvi izmantota. Gripas sezonas laikā tika vakcinēti mazāk nekā divi procenti populācijas. Tagad, kad ceļš ir kļuvis vienkāršāks un cilvēki saprot, ka nevajadzēs staigāt no vienas iestādes uz citu, atsaucība ir ļoti, ļoti liela.

Tomēr esmu sastapusi ģimenes ārstus, kuri uzskata, ka vakcinācija pret gripu nav nepieciešama, jo tai ir daudz tipu un nav garantijas, ka cilvēks saņem poti pret īsto.
Katru gadu Pasaules Veselības organizācija apstiprina vakcīnas sastāvu nākamajai sezonai, kas balstās uz speciāliem pētījumiem. Vakcīna 2019./2020. gada sezonai Latvijā tika ievesta oktobrī. Tās sastāvā ir divi A gripas vīrusa tipi un divi B gripas vīrusa tipi.

Vai ir termiņš, līdz kuram vēlams vakcinēties, ja cilvēks izlemj to darīt?
To var darīt jebkurā sezonas laikā. Bet novērojumi rāda, ka biežāk to dara septembrī, oktobrī, novembrī. Pēc tam aktivitāte nedaudz norimst, un janvārī, kad SPKC paziņo, ka gripas aktivitāte pieaug, veidojas vēl viens vilnis.

Vēl viena vakcīna, par ko publiskajā telpā dzirdamas aktīvas diskusijas, ir pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV) meitenēm no divpadsmit gadu vecuma.
Ir vairāk nekā 200 CPV veidu. Vairums no tiem ir tā saucamie zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādas veidojumus, piemēram, kārpas.
Tomēr daži CPV tipi var veicināt izmaiņas dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, kā arī mutes un rīkles gļotādas šūnās un izraisīt priekšvēža un vēža attīstību. 70% no visiem dzemdes kakla vēža gadījumiem ļaundabīgo audzēju izraisījis 16. un 18. tips. Tieši tie ir iekļauti vakcīnā, kuru imunizācijas valsts programmas laikā var saņemt meitenes no divpadsmit gadu vecuma.

Ko tas dod – ir lielāka iespēja nesaslimt?
Kā jau visas vakcīnas, pirmkārt, tā aktivizē imūnsistēmas atbildi, ja organismam nākotnē nākas sastapties ar CPV 16. un 18. tipu. Otrkārt, zinātnieki pierādījuši – pat ja sievietei kāds no tiem jau ir identificēts, ir vērts vakcinēties, jo imūnsistēmas atbildes reakcija tik un tā būs stiprāka nekā bez vakcīnas.
Parasti šis vīruss tiek nodots dzimumkontaktā. Tā kā tā nēsātāji ir vīrieši, vairākās Eiropas valstīs arī zēnu vakcinācija ir iekļauta imunizācijas programmā. Latvijā tā ir rekomendētā vakcīna – pieaugušas sievietes, tāpat kā zēni un vīrieši, to var saņemt par maksu.

Valsts noteiktās teritorijās un noteiktām iedzīvotāju grupām nodrošina arī vakcināciju pret ērču encefalītu.
Ērču encefalīts ir vīrusa infekcija, ko pārnēsā ērces, un tai nav specifiskas ārstēšanas. Tā var izraisīt smagas neiroloģiskas sekas. Vislabākais veids, kā izsargāties, ir vakcinēties. Mūsu valstī bezmaksas vakcinācija visiem bērniem tiek nodrošināta teritorijās, kur ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu.
Valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu saņem arī visi Latvijā dzīvojošie bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni. Pamatkurss sastāv no trim devām, balstvakcinācija jāatkārto pēc pieciem gadiem.

Cik aktīvi cilvēki izmanto šo iespēju?
Dati par 2019. gada pirmo pusgadu rāda, ka vienu vakcīnas devu saņēmuši 1596 bērni, divas – 1497, trīs – 2597 bērnu. Balstvakcināciju saņēmuši vairāk nekā 3000 bērni.
Cenšamies monitorēt arī maksas vakcīnas, bet dati nav precīzi, jo ne visas ārstniecības iestādes atskaitās. Par maksu šā gada pirmajā pusē ar pirmo devu vakcinēti 5000 bērnu, ar otro – vairāk nekā 4000, trešo – vairāk nekā 3,5 tūkstoši, balstvakcināciju saņēmuši vairāk nekā 5000.

Cik tas efektīvi – vai endēmiskajās teritorijās samazinās saslimstība ar encefalītu?
Šādas paralēles vilkt nevar. Teritorijas paliek tās pašas, jo bērni ir vakcinēti, bet pieaugušie – ne visi.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Potēt vai tomēr ne?

Kategorijas