Kas jāzina par atgriešanos Latvijā?

2019. gada 7. novembris 07:00

“Vairākus gadus esmu dzīvojis un strādājis Francijā, tagad esmu izlēmis atgriezties Latvijā. Kā šo procesu padarīt vienkāršāku – kas man un maniem ģimenes locekļiem, kuri atgriezīsies dzimtenē, jāņem vērā, vēl dzīvojot Francijā?” jautā Uldis Rūrāns.

Atbild Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) EURES konsultanti.
Pirms atgriešanās Latvijā vēlams iepazīties ar NVA EURES konsultantu sagatavoto informāciju par jautājumiem, kuri varētu būt būtiski atgriežoties. EURES ir atbalsts, konsultācijas un informācija darba meklētājiem un darba devējiem Eiropas mobilitātes jautājumos, kas sniedz atbildes uz praktiskiem, juridiskiem un administratīviem jautājumiem.
Ar informāciju var iepazīties NVA un EURES sagatavotajos informatīvajos bukletos tiešsaistē internetā.

Jānokārto dokumenti ārvalstī
Pirms atgriešanās var izmantot konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā, piemēram, darba atrašana, starpvalstu sociālā drošība un nodokļi, reģionālā mobilitāte u.c. Pie Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas reģionālajiem remigrācijas koordinatoriem var saņemt personalizētu informācijas piedāvājumu par pašvaldību pakalpojumiem, īpaši par ģimenēm ar bērniem, dzīvesvietu, uzņēmējdarbības un darba iespējām.
Latvijas valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv sadaļā “Atgriešanās Latvijā” pieejama informācija un norādes par nozīmīgiem jautājumiem, ko svarīgi zināt pirms atgriešanās Latvijā. Tāpat portālā var uzzināt, kādi e-pakalpojumi ir pieejami. Svarīgi arī iepazīties ar darba un dzīvesvietas piedāvājumiem.
Pirms atgriešanās jāsaņem ārvalstī visi dokumenti un izziņas, kas liecina par nodarbinātību un saņemtajiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, kā arī dokumentus par darba periodiem un nomaksātajiem nodokļiem. Ja ārvalstī ir piešķirts bezdarbnieka pabalsts un, atgriežoties un meklējot darbu Latvijā, vēlas turpināt saņemt ārvalsts pabalstu, tad no ārvalsts sociālās aizsardzības vai nodarbinātības dienesta jāpieprasa U2 dokuments bezdarbnieka pabalsta eksportam. Ja pēc nodarbinātības perioda beigām grib pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, tad pabalsts ir jāpieprasa valstī, kurā cilvēks pēdējo reizi bijis nodarbināts.
Ārvalsts nacionālajā veselības sistēmas administrācijā var saņemt Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), kas dod tiesības saņemt valsts garantēto neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību. EVAK var būt noderīga laikā, kamēr Latvijā nebūs uzsāktas darba attiecības, jo šajā periodā cilvēks joprojām paliek sociāli apdrošināts valstī, kur pēdējo reizi strādājis.
Ja ārvalstī cilvēks ir bezdarbnieks un, dodoties darba meklējumos uz Latviju, ir saņēmis U2 dokumentu par bezdarbnieka pabalsta eksportu, tad ārvalsts nacionālajā veselības sistēmas administrācijā vajadzīgs pieprasīt arī S1 veidlapu. Tas ļaus saņemt garantētos visu veidu veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā, un izmaksas par šiem pakalpojumiem tiks segtas no ārvalsts budžeta līdzekļiem.
Ja ģimenē aug bērni, pirms aizbraukšanas no ārvalsts jāparūpējas par to, lai būtu sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina viņu iegūto izglītību, veselības aprūpi, kā arī saņemtās sociālās garantijas.
Par došanos prom no ārvalsts jāatceras informēt visas tās iestādes, kurās cilvēks bijis reģistrējies vai norādījis savu personīgo informāciju, piemēram, Iedzīvotāju reģistru, vietējo pašvaldību, nodarbinātības dienestu, banku, ceļu satiksmes direkciju, pastu, veselības pakalpojumu sniedzēju, komunālo pakalpojumu nodrošinātājus u.c. Tas palīdzēs izvairīties no iespējamiem pārpratumiem nākotnē.

Tiesības iegūst reģistrējoties
Latvijā vispirms jāreģistrējas pašvaldībā un jādeklarē sava dzīvesvieta. To var izdarīt tās pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, kurā atrodas cilvēka vai ģimenes jaunā dzīvesvieta vai elektroniski www.latvija.lv.
Ja, meklējot darbu Latvijā, vēlas turpināt saņemt ārvalsts piešķirto bezdarbnieka pabalstu un ir saņemts U2 dokuments, tad septiņu dienu laikā pēc izbraukšanas no ārvalsts ir jāreģistrējas NVA, savukārt U2 dokuments jāiesniedz Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā (VSAA). Ja ir vēlme iegūt bezdarbnieka statusu un saņemt palīdzību darba meklēšanā vai savu prasmju pilnveidošanā, jāreģistrējas NVA. Reģistrēties un izmantot NVA pakalpojumus var arī tad, ja nesaņem ārvalsts bezdarbnieka pabalstu.
Ja ir nepieciešams apliecināt savu ārvalsts nodarbinātības/apdrošināšanas periodu, jāiesniedz U1 dokuments VSAA. Ja šāda dokumenta nav, jāinformē VSAA, ka noteiktu laika periodu cilvēks bijis nodarbināts ārvalstī. Ja nepieciešams, VSAA noskaidro, kā var turpināt saņemt vai pieteikties bērna kopšanas, ģimenes un citiem pabalstiem Latvijā. Jāņem līdzi izziņas vai citi dokumenti par minētajiem pabalstiem, kas piešķirti ārvalstī.
Lai varētu saņemt veselības aprūpi, jāreģistrējas pie ģimenes ārsta. Informāciju par to, kādi ģimenes ārsti strādā novadā vai pilsētā, var saņemt Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā. Ja ārvalstī saņemta S1 veidlapa, tā jāreģistrē NVD. Bez reģistrācijas veidlapa nav derīga.
Ja ģimenē aug bērni, viņi jāreģistrē pašvaldības bērnudārzu rindā vai skolā.
Ja joprojām cilvēks ir Latvijas nodokļu rezidents un ārvalstīs ir gūti ienākumi, tad no 1. marta līdz 1. jūnijam Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz gada ienākumu deklarācija par iepriekšējā gadā ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, klāt pievienojot arī dokumentus, kas apliecina ārvalstīs samaksātos nodokļus, nodokļa maksātāja tiesības uz atvieglojumiem un citus dokumentus.
Ja vēlas uzsākt biznesu, iedzīvotājs var interesēties par iespējām Latvijas Investīciju attīstības aģentūrā, kur var saņemt konsultācijas un palīdzību biznesa plāna izstrādē, NVA par kursiem un semināriem komercdarbībā, finanšu institūcijā “ALTUM” un Uzņēmumu reģistrā.
Ja ir vajadzība atsvaidzināt un pilnveidot savas latviešu valodas zināšanas, par to var interesēties pašvaldībās, Latviešu valodas aģentūrā un NVA.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kas jāzina par atgriešanos Latvijā?

Kategorijas