Biedrība saviem spēkiem panāk mājas renovāciju

2019. gada 14. novembris 07:00

1544

Biedrība saviem spēkiem panāk mājas renovāciju

Grobiņas novada Medzes pagasta daudzdzīvokļu mājas “Noras” iedzīvotāji ir pirmie, kuri ārpus Grobiņas pilsētas tikuši pie renovētas, siltinātas un energoefektīvas mājas.
Pirms diviem gadiem mājas iedzīvotāji lēmuši iet prom no līdzšinējā apsaimniekotāja SIA “Grobiņas namserviss” un veidot paši savu biedrību “Noras mājas”. Par tās vadītāju iecelta Dzintra Brizga. Viņai aktīvi darbojoties, “Noras” oktobrī kļuvušas ne tikai vizuāli skaistākas, bet arī siltākas un omulīgākas.

Izvēlas nepārmaksāt
2017. gadā “Noru” iedzīvotāji izlēmuši, ka jāatsakās no līdzšinējā apsaimniekotāja un jādibina pašiem sava biedrība, lai paši būtu noteicēji par mājas lietām, kā arī varētu ietaupīt līdzekļus. Līdz tam šķitis, ka par mājas apsaimniekošanu tiek krietni pārmaksāts. Un izrādījies, ka tad, ja iedzīvotāji paši savā starpā deleģē dažādus pienākumus, piemēram, uzkopšanu, zaļās zonas pļaušanu, nudien ir iespēja krietni vien ietaupīt un par ietaupītajiem līdzekļiem paveikt lielākus un nozīmīgākus darbus.
Mazliet vairāk nekā gada laikā izdevies iekrāt pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu apmaksāt projekta izstrādi un kandidēt uz iespēju iegūt glītāku un energoefektīvāku māju.
Dz. Brizga uzsver, ka mājas fasādes atjaunošanas projektu izdevies īstenot sadarbībā ar attīstības finanšu institūciju “Altum”, kas piešķīrusi vajadzīgo grantu un kredītu. “Bankas mums atteica – pārāk mazs projekts, piedevām laukos. Bet ar “Altum” mums sadarbība bija ļoti konstruktīva; projektu un dokumentu saskaņošana – viss notika produktīvi.” 80% no projekta izmaksām segusi Grobiņas novada pašvaldība. Tās finansējumu izdevies iegūt, piesakot dalību konkursā un izpildot līgumā noteiktos punktus. Līdz ar to biedrībai bijusi iespēja pataupīt pašu uzkrātos līdzekļus, ko atlicināt turpmākajām nepieciešamībām.

Rādījumus nolasa attālināti
Biedrības vadītāja skaidro, ka galvenais pamudinājums, kādēļ nolemts veikt renovāciju, bijušas “mūžīgās problēmas ar siltumu”. Tā kā māja nodota ekspluatācijā 1987. gadā un kopš tā laika nozīmīgi remontdarbi tajā nav veikti, bijušas vairākas problēmas – dzīvokļi rudens periodā bijuši drēgni, apkures sezonas sākumu sagaidīt bijis ļoti grūti, pa šķirbām allaž bijusi jūtama katra vēja plūsma. Īpaši to izjutuši iedzīvotāji, kuru dzīvokļos vēl bijuši koka logi. “Sienas sala cauri,” situāciju pirms renovācijas raksturo Dz. Brizga.
Tieši tādēļ primāri bijis ēku nosiltināt un pārbūvēt siltummezglu – lai dzīvokļos nebūtu jūtams drēgnums un par siltumu nebūtu jāpārmaksā. Lai to nodrošinātu, visos dzīvokļos ir uzstādīti divcauruļu siltuma stāvvadi, kas nozīmē, ka īpašniekiem ir iespēja pašiem izvēlēties un regulēt siltuma daudzumu dzīvoklī.
Nu mājas ārsienām izveidots 15 centimetru biezs siltinājums, visos dzīvokļos ielikti plastmasas logi un iestiklotas lodžijas. Ar to panākts, ka vēl oktobrī nebija nepieciešams atgriezt radiatorus, pat bez tiem temperatūra telpās ir plus 20 grādu. “Ja es atgriežu, lai man silst radiatori, tad tas ir tikai pie manis. Ja kaimiņiene augšā nav atgriezusi, viņai augšā siltuma nav,” skaidro biedrības vadītāja. “Neviens man nav sūdzējies, ka tagad būtu sliktāk. Tie, kuri grib ļoti siltu dzīvokli, pagriež vairāk siltumu, tie, kuri negrib tik silti, var ietaupīt,” stāsta Dz. Brizga.
Jaunā apkures sistēma atvieglo arī aprēķina veikšanu, jo siltuma patēriņš tiek nolasīts attālināti un katra dzīvokļa īpašnieks mēnesī maksā tikai par to siltumu, kas reāli patērēts. “Galvenais – ne tikai smuki, bet silti un labi. Jūtam rezultātu,” apliecina biedrības vadītāja.

Palikušas “astītes”
Lai gan ar arhitektiem runāts, ka atjaunošanas darbos vajadzētu iekļaut arī kāpnes pie visām trim ārdurvīm, projektā tās tā arī netika iekļautas. Bijis sīki un smalki jāpārbauda projekta tāme un jārēķina, vai visam pietiks līdzekļu. Realizējot projektu, nācies šo to pamainīt.
Kā atklāj Dz. Brizga, kredīts aizdevējiem jāatmaksā 19 gadu laikā. Jebkura summa, kas pārsniedz projekta izmaksas, biedrībai jāsedz par savu naudu. Tieši tādēļ uz pašu pleciem palikusi lieveņu atjaunošana un notekūdeņu novadīšanas sistēmas izveide. “Mums ir augsts gruntsūdens līmenis. Negribam, lai pagrabos nāk ūdens,” skaidro Dz. Brizga. Tās ir problēmas, kuras laika gaitā tiks risinātas.
Biedrības vadītāja uzteic būvuzraugu Jāni Burģi un SIA “Skorpions VS” strādniekus, kuri darbus paveikuši godam. “Būvuzraugs bija bargs, pārraudzīja procesu, pārliecinājās, ka vīri strādā.” Mājas atjaunošanas darbi uzsākti 2019. gada februārī un pabeigti septembrī. Strādnieki strādājuši kārtīgi un pret darbu izturējušies atbildīgi. Ja iedzīvotāji pamanīs kādas nepilnības atjaunošanas darbos, piecu gadu garantija paredz, ka būvniekiem kļūda būs jāizlabo.

Cik cilvēku, tik viedokļu
Dz. Brizga atzīst, ka iedzīvotāju sapulcēs spriests par to, ko un kā labāk darīt. Izskanējuši dažādi viedokļi, bažas, tomēr pirms darbu uzsākšanas saņemta teju vienbalsīga piekrišana renovācijas uzsākšanai. Tā kā mājā kopā ir 24 dzīvokļi, ne vienmēr domas par labāko risinājumu sakritušas, taču svarīgi bijis saprast prioritātes. Daļa iedzīvotāju vēlējušies, lai mājas krāsojums būtu spilgtāks un košāks, taču galu galā nolemts, ka “pārāk raibi nevajag”.
Lai gan ar siltumu dzīvokļos un mājas krāsojumu ir mierā, mājas iedzīvotāji Raina un Konrāds norāda, ka nav pabeigtības sajūtas. “Smuka māja ar “astēm”.” Abi piesauc lieveni un izveidoto notekūdens sistēmu – garās caurules pāri visam mauriņam. “Uzreiz acīs krīt, tur jāmeklē risinājums.” Pāris atzīst, ka nepatīkami pārsteigti bijuši arī par to, ka lodžija nu kļuvusi par 30 centimetriem šaurāka – tas izveidotā siltinājuma dēļ. Nu jāpārplāno viss lodžijas iekārtojums. Kopumā renovācijas darbus abi vērtē kā labi paveiktus, jo galvenais – siltums – ticis nodrošināts.
Biedrības vadītāja nenoliedz, ka pašreizējais variants “nav glīts”. Biedrības sapulcēs nolemts, ka lieveņi tiks atjaunoti pavasarī, kad tam būs labvēlīgāki laikapstākļi. Savukārt par notekūdens sistēmu lēmums vēl nav pieņemts – jādomā labākais variants.
Pie mājas sastaptā “Noru” iedzīvotāja Anna atzina, ka viņa ar iznākumu ir apmierināta. Dzīvoklī koka logi nomainīti pret plastmasas, tajā turas siltums. Viņas teiktajam pievienojas arī cita iedzīvotāja, uzsverot: “Tagad ir ļoti silts. Varu regulēt – ja man ir par siltu, pagriežu mazāk. Paldies Dzintrai, ka viņa varēja visu to nokārtot un dabūt gatavu! Kurš katrs to nevarētu izdarīt.”
Lai gan jau iepriekš “Noru” iedzīvotājai bijusi iestiklota lodžija, tagad esošā ar plastmasas logiem sievieti apmierina. Daudz nebēdā arī par to, ka telpa nu kļuvusi krietni šaurāka: “Nekas. Es jau esmu pieradusi.” Par darbiem, kurus vēl nepieciešams paveikt, sieviete neuztraucas – viss ticis izrunāts iedzīvotāju sapulcēs, viņi par visām aktualitātēm esot informēti.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Biedrība saviem spēkiem panāk mājas renovāciju

Kategorijas