Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lietavas uzrāda nesakārtotu meliorāciju

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2019. gada 14. novembris 07:00

202
Lietavas uzrāda nesakārtotu meliorāciju

Durbes novada Vecpils pagasta iedzīvotājs Jānis Zālītis ir viens no daudzajiem, kurš tiešā veidā izjūt ilgstošā un stiprā lietus sekas. Proti, viņa kaimiņu īpašuma applūdušie lauki, kas atrodas pie ceļa, kas ved uz J. Zālīša mājām, radījuši neērtības. Ceļa daļa zemākajā vietā starp laukiem ir tik ļoti applūdusi, ka to pašreiz var šķērsot tikai ar auto.
Gan J. Zālītis, gan Durbes novada pašvaldības vadība uzskata, ka pie vainas ir meliorācijas sistēma. Pašvaldība lūgs ne tikai lauku īpašniekiem meklēt cēloņus un problēmas risinājumu, bet arī sistēmu uzraugam – “Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem” – apsekot un izvērtēt meliorācijas sistēmu darbību.

Ūdenim nav, kur palikt
Lai gan vēl salīdzinoši nesen iedzīvotāji ziņoja par ilgstošu sausumu un tā radītajām sekām, tagad situācija ir gluži pretēja. Ilgstošu lietavu dēļ parādās jaunas problēmas. Pirmie signalizē zemnieki, kuri satraucas, ka labības sējumi grimst ūdenī. Citiem jātiek galā ar pamatīgi dubļainiem un uzrūgušiem ceļiem, salīdzinot, ka braukšanas apstākļi uz grants ceļiem ir kā pa biezputru – grimst vai slīd. Zemākas vietas uz lauku ceļiem mēdz pamatīgi applūst, un tad nokļūšana dzīvesvietā var būt teju vai izaicinājums.
Lai vecpilnieks J. Zālītis varētu nokļūt uz Liepājas–Rīgas šosejas un pēc tam atgriezties mājās, viņam jābrauc pāris kilometru pa grants ceļu. Iesākumā nekas neliecina par problēmām, līdz nonākam pārsimt metru no vecpilnieka mājām. Problemātiskā vieta ir nelielā ieplakā. “Tā ir ceļa zemākā vieta,” norāda zemnieks. Ceļš ir ūdenī, jo blakus esošie lauki ir applūduši. Tā kā J. Zālītis ir kompetents meliorācijas jautājumos, jo šajā jomā nostrādājis vairākus desmitus gadu, viņš uzskata, ka plūdu cēlonis ir problēma meliorācijas akā un drenāžā.
Zemnieks arī zina teikt, ka šeit meliorācijas akas ir no 1977. gada. “Tas ir ilgs laiks. Domāju, ka problēma radusies, jo sistēma nav tīrīta, bet par meliorāciju ir jārūpējas. Meliorācijas sistēmā akas un iztekas ir jātīra, regulāri jāpārbauda. Ja kaut kur ir aizsērējums, tad ūdens nāk uz augšu.”
J. Zālītis arī uzskata, ka lauku malas ir uzartas pārāk tuvu ceļam un ka lauks no ceļa būtu jāatdala grāvim, kur notecēt ūdenim, kā arī pa robežu starp kaimiņa lauku un viņa īpašumu būtu jāved notekgrāvītim. “Ūdens no ceļa neplūst nost, jo nav jau, kur tam palikt, tagad tas uzkrājas, kur satek,” viņš norāda.
“Par ceļu man ir liela sāpe. Ja ūdens tā ilgstoši stāvēs, ceļa pamats šajā vietā pazudīs un nevarēs vairs tikt ne no mājām ārā, ne iekšā,” uzsver J. Zālītis. Problēmas risināšanā viņš lūdzis Durbes novada pašvaldības vadības palīdzību.

Iesaistīs speciālistus
Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs apstiprina, ka lauku un ceļu applūšana šajā gadījumā ir meliorācijas sistēmu darbības spēju ietekmē un sekas būtiski ietekmē pašreizējie laikapstākļi. “Taču pašvaldībai nav tiesību veikt darbības. Likumdošanā noteikts, ka meliorācija ir jāuztur zemju īpašniekam. Ja neuztur tās kārtībā, Lauku atbalsta dienests var samazināt maksājumus,” norāda A. Radzevičs.
“Esam zemju īpašniekiem, kur ir applūdusī vieta, uzrakstījuši vēstuli ar lūgumu pārbaudīt sistēmu darbību. Ja tā būs bojāta, viņiem tā attiecīgi jāsalabo.” Pašvaldības vadītāja vietnieks norāda, ka problēmu vislabāk varēs konstatēt meliorācijas speciālists. “Sistēmai jābūt kārtībā. Taču, ja drenāža bojāta, pie šādiem apstākļiem to nav iespējams remontēt un veikt zemes darbus. Jābūt ūdens līmeņa kritumam,” skaidro A. Radzevičs.
Taču jāņem vērā, ka meliorācijas sistēmas savā starpā ir saistītas. “Nav arī izslēgts, ka vaina, piemēram, aizsērējums, var būt arī citā īpašumā, defekti var būt kompleksi,” piebilst domnieks. Viņš pētījis vecākas un jaunākas kartes un ievērojis, ka netālu no applūdušās vietas un nedaudz attālākos īpašumos parādījušies jauni objekti – izrakti dīķi. “Meliorācijas kartēs dīķu vietā redzams, ka tur ir vairāki nozīmīgi meliorācijas elementi, tajā skaitā kolektors. Nevar izslēgt varbūtību, ka arī tādēļ sistēma nedarbojas. Bez speciālistu dziļas izpētes un izvērtējuma nevar tieši konstatēt, kur ir problēma. Tādēļ informēsim “Zemkopības ministrijas nekustamos īpašumus”, lai viņi sniedz savu izvērtējumu un secina, vai ar viņiem ir saskaņota šāda sistēmas pārbūve,” pašvaldības rīcību problēmas risināšanā apraksta A. Radzevičs.